Mednieku savienība: No lūšu medību aizlieguma cietīs zinātnieki un sabiedrība 11
No lūšu medību aizlieguma cietīs zinātne un sabiedrība, komentējot Valsts meža dienesta (VMD) paziņojumu par lūšu medību atļauju neizsniegšanu šajā medību sezonā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis
“Žēl. Domāju, ka lūšu populācija no šī neiegūs,” atzina Baumanis, piebilstot, ka līdz ar medību aizliegumu nenotiks dzīvnieku zinātniskā izpēte un samazināsies arī sabiedrības interese par lūšu populāciju Latvijā.
Viņš arī skaidroja, ka lēmums aizliegt lūšu medības ir lielākoties juridisks lēmums, kas pieņemts saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteikto direktīvu izpildi. “Šeit nav sakara ar lūšu populācijas stāvokli. Līdz šim dzīvnieku apsaimniekošana bijusi pareiza,” komentēja savienības vadītājs.
Tāpat LMS valdes priekšsēdētājs minēja, ka šis lēmums pierāda ES likumdošanas smagnējumu, proti, Eiropas neiedziļināšanos konkrēto valstu situācijā. Vienlaikus Baumanis pauda nožēlu, ka lūšu jautājums netika atrunāts jau Latvijai stājoties ES.
Tikmēr lūšu medību aizlieguma iniciators Jānis Vinters aģentūrai LETA norādīja, ka kopumā ir apmierināts ar VMD lēmumu, kas ir solis tuvāk iniciatīvas mērķim – panākt lūšu medību aizliegumu Latvijā.
Viņš gan atzina, ka lēmums lielākoties ir balstīts ES prasību īstenošanā, taču nākotnē būtisku uzmanību vajadzētu vērst arī lūšu populācijas izpētes jautājumiem. Vinters skaidroja, ka līdzšinējā lūšu izpēte ir novecojusi un neliecina par patieso populācijas stāvokli, jo pētīti tiek tikai nomedītie dzīvnieki.
“Nomedītie dzīvnieki liecina par to, kādi un cik viņi ir bijuši, taču neko nepasaka par populācijas apmēru,” piebilda Vinters.
Līdztekus viņš atzīmēja, ka arī VMD un Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieki iepriekš atzinuši, ka kopumā lūšu populāciju iespējams pētīt arī ar neinvazīvām metodēm. Turklāt, pēc viņa paustā, iepriekš atbildīgās institūcijas norādījušas, ka lūšu monitoringam tiks piešķirti arī papildus līdzekļi.
Vinters un otrs iniciatīvas autors – Mareks Vilkins – sola arī turpmāk sekot līdzi notikumu attīstībai. “Aicinu arī medniekus pierādīt, ka viņi ir daļa Latvijas dabas,” sacīja Vinters, piebilstot, ka mednieki aicināti nenodarboties ar malumedībām.
Jau ziņots, ka VMD šajā medību sezonā neizsniegs lūšu medību atļaujas, jo Eirāzijas lūsi (Lynx lynx) plānots iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Dienestā skaidro, ka VMD ir medības uzraugošā iestāde, kuras kompetencē ir limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšana. Medību noteikumi noteic, ka lūši ir limitētie medījamie dzīvnieki, un VMD katru medību sezonu ir jānosaka šo dzīvnieku pieļaujamais nomedīšanas apjoms.
Tomēr Ministru kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu plānots veikt grozījumus, un Eirāzijas lūsis (Lynx lynx) tiks noteikts kā īpaši aizsargājama suga. Tādēļ VMD šajā medību sezonā vairs nenoteiks pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu un līdz ar to arī neizsniegs lūšu medību atļaujas.
Lēmums pieņemts pēc sarunas ar pārstāvjiem no Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Dabas aizsardzības pārvaldes, kuras kompetencē ir īpaši aizsargājamo sugu uzraudzība.
2021./2022.gada medību sezonā pēc VMD vērtējuma Latvijā ir ap 1400 lūšu. Iepriekšējā sezonā novērtētais lūšu skaits bijis ap 1300. Pēc VMD rīcībā esošajiem datiem lūšu populācija pašlaik novērtējama kā stabila ar viegli augšupejošu tendenci, ko apliecina dati par populācijas izplatību.
