Mednieku sabiedrība noveco. Kā piesaistīt jaunus medniekus? 12
Mednieki, tāpat kā pārējā sabiedrība, noveco. Eiropā vidējais mednieka vecums ir 58 gadi. Lai arī konkrēta pētījuma nav, jomas speciālisti piekrīt, ka Latvijā situācija ir līdzīga. Jaunieši reti izvēlas medības, jo tas ir nevis vaļasprieks, bet dzīvesveids, kam pakārtota visa pārējā dzīve, arī savstarpējās attiecības un ģimene. Medniekam jāmācās visu dzīvi un jāieklausās tajā, ko teic pieredzējušie kolēģi, jācenšas izprast dabas norises. Pretī saņemtā balva – iespēja būt tuvāk dabai un piedzīvot neaizmirstamus, krāšņus brīžus. Kā panākt, lai mednieku sabiedrība kļūtu jaunāka?
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Pēdējos pāris gados, šķiet, mums izdevies lauzt mītu, ka mednieks ir sliktais. Daļa sabiedrības gan saistībā ar Āfrikas cūku mēri, gan mežacūkām, kuras Rīgā sabiedēja ne vienu vien pilsētnieku, ir mainījusi savu attieksmi. Ja vairākumam ir neitrāla, nevis noliedzoša attieksme pret medniekiem, arī tas jau ir labi. Nebūt ne visiem jākļūst par medniekiem vai viņu atbalstītājiem. Pat daļa radikāli noskaņoto ir sapratusi, ka medības nebūt nav asiņaina izklaide, bet saimniekošanas veids, bez kura mūsdienu sabiedrība nemaz nav iedomājama. Nav iedomājama ne mežsaimniecība, ne lauksaimniecība, ne vides aizsardzība. Arī dzīve pilsētā nav iedomājama bez dzīvnieku skaita regulēšanas. Mednieks ir tas starpposms starp dabu un sabiedrības labklājību, kurš izdara to darbu, par kuru mēs ne vienmēr vēlamies runāt. Mēs taču daudz neapspriežam arī to, kā cālēns izaug par vistu un pēc tam nokļūst uz mūsu galda. Tas paliek aizkadrā, un nevajag ar to mulsināt sabiedrību.
Jāturpina darbs ar sabiedrību, lai mainītos attieksme pret medniekiem. Ir jāsaprot, ka mednieks ir goda cilvēks, kuram no visām pusēm ir izvirzītas daudz augstākas prasības nekā pārējai sabiedrībai. Piemēram, Saeimas deputāts var atļauties skvēriņā mierīgi iedzert alu un par to nedraud nekas vairāk kā aizrādījums, toties mednieks par šādu rīcību tiek atbruņots un izstumts no medību aprites uz diviem gadiem. Tas ir ļoti ilgs laiks.
Vairāk jāstrādā ar jauniešiem. Būtu labi, ja mēs varētu biežāk organizēt jauniešu nometnes, iepazīstināt ar dabu, tās aizsardzību, lai bērni saprastu procesus dabā un to, ka piens nerodas tetrapakās un gaļa vakuuma iepakojumā un dzīve nesastāv tikai no bezpersoniskas saskarsmes elektroniskajā vidē.
Mani pārsteidza, ka ir pieredzējuši mednieki no pilsētām, kuri nekad nav gulējuši teltī, devušies garākos pārgājienos pie dabas. Tas liecina, ka trakajā ikdienas steigā tiek palaistas garām iespējas dzīvot saskaņā ar dabas ritmiem. Medības ir viens no veidiem, kā nepazaudēt šo dabas izjūtu.
Mums jāpopularizē medību kultūra un tradīcijas. Arī tas ir veids, kā piesaistīt jauniešus medībām.
Kādēļ mednieki iet mazumā? Paraudzīsimies uz mednieku vidējo vecumu. Latvijā šāda pētījuma nav, taču igauņi noskaidrojuši, ka vidējais mednieka vecums pie viņiem ir 54 līdz 56 gadi. Pie mums situācija varētu būt ļoti līdzīga. Eiropā šis vecums vidēji ir 58 gadi. Ja salīdzinām ar vidējo cilvēka mūža ilgumu, tad secinājumi nav iepriecinoši.
Vēl kāda ne mazāk negatīva iezīme – liela daļa cilvēku mūsu nejēdzīgās ekonomikas dēļ ir spiesti emigrēt un strādāt ārzemēs. Pilnīgi loģiski, ka viņiem nav iespējas pilnvērtīgi medīt.
