Mednieks: valsts darbība cūku mēra apkarošanā joprojām nav konsekventa 1
Valsts iestāžu darbība Āfrikas cūku mēra (ĀCM) sakarā joprojām demonstrē konsekvences trūkumu, savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoru darba metodes slimības apkarošanas gaitā atgādinājušas viduslaikus, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.
“Slimības uzliesmošanas brīdī nebija dzesētavu, kur karstumā uzglabāt mežacūkas. PVD inspektoriem bija tikai vieglās automašīnas, kurās puspuvušu cūku neiekrausi, nācās mašīnas aizņemties no meža dienesta, ar katru pašvaldību nācās saskaņot vietu, kur dedzināt, bet krematorija, kur dedzināt cūkas, parādījās novēloti, turklāt tikai viena. Vārdu sakot, gāja traki, un PVD cilvēki bija spiesti strādāt ar viduslaiku metodēm – ar sārtiem, tajos kraujot puspuvušus mežacūku līķus,” sacīja Baumanis.
Viņš arī sacīja, ka, ja notiks sliktākais scenārijs un ĀCM parādīsies jaunās vietās, atkal nebūs konteineru, ko tur izvietot, un būšot tās pašas problēmas, kas sākotnēji bija Latgalē.
“Viena no galvenajām problēmām bija konteineru trūkums, kur likt nomedīto dzīvnieku iekšas un ādas, kā arī atrastās beigtās mežacūkas. Valsts tam nebija gatava. Savukārt Lietuvas uzņēmums, kuram bija licence šādas darbības veikt, atteicās to darīt. Šobrīd līgums ar šo uzņēmumu ir lauzts, un šīs darbības veic PVD, bet tā nav viņu funkcija,” sacīja mednieku pārstāvis.
Viņš arī sacīja, ka kopumā viss, kas saistās ar ĀCM, skaidri demonstrējot konsekvences trūkumu no valsts puses.
“No PVD un ministrijas nāca norādījumi iznīcināt mežacūkas, vienlaikus bija ierobežojumi – medniekam jānodod paraugi analīzēm. Tikmēr saldētavu nav, turklāt tagad – septembrī – vēl nāk jauni ierobežojumi, kas aizliedz dzinējmedības. Tiekat taču beidzot skaidrībā, ko tad īsti vajag. No vienas puses – liek medīt, no otras puses – nosaka dažādus ierobežojumus,” norādīja Baumanis.
Jautāts, cik valsts līdz šim samaksājusi par nomedītajām mežacūkām, viņš atzina, ka šādas informācijas biedrībai nav, bet kopumā Latvijā par nomedītu mežacūku netiek maksāts, izņemot ĀCM ārkārtas zonu.
“Šajā zonā mednieks, ja viņam nav iespējas cūku uzglabāt un gaidīt analīžu rezultātus, var dzīvnieku atdot PVD, pretī saņemot 50 eiro par sivēnu vai 200 eiro par lielo cūku. Tomēr tas ir absurds, jo nauda tiek tērēta dubulti – par nodošanu un pēc tam vēl par iznīcināšanu. Ja dzesētavas būtu nopirktas laicīgi, mednieks tajā ieliktu nomedīto mežacūku, sagaidītu PVD analīžu rezultātus un pēc nedēļas jau būtu skaidrs, vai cūka iznīcināma vai lietojama uzturā. Tagad nauda izšķiesta, un tikai tāpēc, ka laikus nebija dzesētavu,” sacīja Baumanis.
Rezumējot viņš atzina – lai ĀCM nepārņemtu visu Latviju, nepieciešama iesaistīto – valsts institūciju un dienestu, cūku audzētāju un mednieku saskaņota rīcība. “Turklāt tā, lai veiktās darbības būtu savlaicīgas, bet noteiktie ierobežojumi – pamatoti un saprotami,” sacīja biedrības vadītājs.
