Mednieks – tā ir senākā profesija 3
Kate Šterna, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”.
Zvana telefons. “Sveicināti! Vai jums neatrastos laiks atbraukt pie mums un nolasīt lekciju Profesiju dienu ietvaros? Mēs gribētu, lai pastāstāt mūsu vasaras nometnes dalībniekiem par mednieka darbu un tā nozīmi!”
Šis bija jau otrais uzaicinājums stāstīt par medībām un medību saimniecību, ko Latvijas Dāmu mednieču klubs saņēma no Liepājas Ezerkrasta sākumskolas vadības. Šī skola darbojas Eiropas Ekoskolu programmas ietvaros un īpašu uzmanību velta bērnu zaļajai audzināšanai.
Šoreiz vecākā pirmsskolas vecuma bērniem, kuri apmeklē vasaras nometni, bija iespēja izpētīt mednieka profesijas nozīmi laikmetu griezumā, sākot ar aizvēsturiskajiem laikiem un beidzot ar dalību mūsdienu tautsaimniecības procesos. Lekcija turpinājās veselas divas stundas, un tās noslēgumā lektors atbildēja uz jautājumiem, kā arī pastāstīja par dažādiem dzīvniekiem, to ieradumiem, dzīves vietām.
Mūsdienās medniekam ir vairāki svarīgi uzdevumi
Lauksaimniecības un mežsaimniecības platību aizsardzība un savvaļas dzīvnieku nodarīto postījumu mazināšana – tas ir viens no svarīgākajiem mednieku uzdevumiem. Ņemot vērā aizvien pieaugošās sējumu platības un lielo jaunaudžu skaitu, cilvēki paši rada priekšnosacījumus dzīvnieku populāciju pieaugumam, par ko liecina arī Valsts meža dienesta statistikas dati. Lai nodrošinātu cilvēka saimnieciskās intereses un saglabātu dabisko līdzsvaru, dzīvnieku populācija jāuztur optimālajās robežās. Tādēļ tiek veikta dzīvnieku uzskaite un notiek limitēto sugu medības.
Zinātnisko datu vākšana – tas ir vēl viens uzdevums, par ko tika stāstīts bērniem. Mednieki iesaistās medījamo un nemedījamo dzīvnieku sugu novērošanā un uzskaites veikšanā, kā arī nodrošina ģenētiskā materiāla ievākšanu dažādu pētījumu ietvaros. Kā piemēru var minēt vilku un lūsi, kuru kontrolētās medības Latvijā ir atļautas. Mednieki piegādā audu paraugus zinātniekiem, ļaujot tiem veikt pētījumu par dzīvnieku skaitu, radniecības daudzveidību, veselību, reproduktīvajām sekmēm un daudziem citiem šo plēsēju dzīves aspektiem.
Slimību apkarošana arī ir ļoti svarīgs uzdevums. Patiesībā tas ir viens no svarīgākajiem mednieku darbiem.
Medījot lapsas un jenotsuņus, piegādājot augu paraugus izpētei, mednieki kopā ar Pārtikas un veterināro dienestu sekmē nāvējošās slimības – trakumsērgas – izskaušanu mūsu valstī. Kopš 2014. gada mednieki strādā pie mežacūku populācijas samazināšanas, lai izskaustu Āfrikas cūku mēri (ĀCM), kas apdraud arī mājas cūkas. Slimības ekspansijas gaitā vairākas lielās un mazās cūku fermas bija spiestas likvidēt ganāmpulku. Rezultātā mednieki, cīnoties pret ĀCM, rūpējas par to, lai cūkgaļas cenas nesasniegtu kosmiskus apmērus un mēs joprojām varētu atļauties to iegādāties. Briežu hroniskās novājēšanas slimības monitorings notiek vairākās Eiropas valstīs, un arī Latvijas mednieki ik gadu nosūta aļņu, briežu un stirnu smadzeņu paraugus izmeklēšanai, lai pārliecinātos, ka šī visiem briežveidīgajiem, govīm un arī cilvēkam bīstamā, lipīgā slimība nav sasniegusi Latviju.
Tāpat arī mednieki piedalās ūdensputnu monitoringā – nosūtot zinātniekiem datus par nomedītajām zosīm, pīlēm un laučiem.
Protams, lekcijas ietvaros par šīm tēmām tika runāts daudz plašāk, taču arī tas neizsaka pat desmito daļu medību nozīmes mūsdienu sabiedrības eksistencē. Noslēgumā no Ezerkrasta sākumskolas mācībspēkiem tika saņemts uzaicinājums sagatavot plašāku materiālu, ko varēs piedāvāt skolēniem jau šajā mācību gadā.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
