“Medniekiem vairāk laika vajadzētu pavadīt mežā.” Haralds Barviks par situāciju nozarē 0
“Turpinās darbs darba grupā pie limitu noteikšanas komisiju izveides. Saskaņojam ar Latvijas Mednieku savienību, kurās virsmežniecībās kādus cilvēkus mēs deleģējam. Tas ir jaunākais un aktuālākais, kas vispār ir,” skaidro Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
“Šis ir pilnīgi jauns veidojums, kas tiks apstiprināts ar Valsts meža dienesta rīkojumu. Katrā virsmežniecībā šajā komisijā vai darba grupā būs trīs mednieku organizāciju pārstāvji, būs uzņēmuma Latvijas valsts meži speciālisti, privāto mežu īpašnieku pārstāvis, neizpaliks arī lauksaimnieku pārstāvis.
Komisijas lēmumiem būs rekomendējošs raksturs. Ja komisijai būs no Valsts meža dienesta atšķirīgs redzējums par nomedījamo dzīvnieku limitu, dienestam būs jāieklausās. Ja komisija nespēs vienoties par rekomendācijām, VMD pats divu nedēļu laikā pieņems lēmumu.
Šādas komisijas veido, lai nerastos pretenzijas pret noteiktā nomedīšanas limita apjomu. Zinām, ka virsmežniecībās ir atšķirīgs redzējums par dzīvnieku nomedīšanas apjomiem: ir virsmežniecības, kurās nosaka nepamatoti mazus apjomus, ir arī pretēja situācija.
Līdzīgas komisijas ir Zviedrijā un Igaunijā, Latvijā tas ir jaunums. Vērosim, kā šī sistēma darbosies šajā gadā un tad varēsim lemt par nākotni.
Tāpat no redzeslauka nav pazuduši citi aktuāli jautājumi, piemēram, ar zosu postījumiem lauksaimnieku tīrumiem pavasarī. Rodas sajūta, ka tālāk pat tukšu runāšanu Dabas aizsardzības pārvalde nav tikusi. Zosis un citi putni posta zemnieku laukus, izsniegtas 142 atļaujas limitētai zosu ieguvei, kopumā atļaujot iegūt ne vairāk kā 1000 zosu.
Ņemot vērā krīzes situāciju, šāda rīcība neizskatās jauki. Ne agrais pavasaris, ne citi faktori nemazina Dabas aizsardzības pārvaldes atbildību par nopostītajiem laukiem.
Daudziem kompensācijas, kam pieteicās jau pērn, vēl joprojām nav izmaksātas. Un arī izmaksājamās summas ir smieklīgas.
Taču tas vairāk ir zemnieku jautājums, kas pamatā jārisina zemniekus pārstāvošajām organizācijām. Mēs, mednieki, esam gatavi iesaistīties un palīdzēt, ja lauksaimniekiem būs šāda nepieciešamība.
Visas citas aktualitātes saistībā ar ārkārtas situāciju valstī ir nobremzētas. Attiecībā uz iespējamo situācijas attīstību saistībā ar pieaugošo saslimstību ar koronovīrusu nezīlēsim, netēlosim gaišreģus, bet pildīsim speciālistu norādījumus.
Medniekiem vairāk laika vajadzētu pavadīt mežā, nevis apmeklēt publiskas vietas, nomainīt pilsētvidi pret laukiem un mežu.
Medībās esam pietiekami tālu viens no otra un līdz ar to samazinās risks noķert vīrusu. Nevajadzētu rīkot sapulces. Tie, kuriem prāta nepietiek un kuri rīkos pasākumus, par savu asprātību varēs arī atbildēt. Domāsim ne tikai par sevi, bet arī par citiem!”
