Linda Dombrovska: Medniekiem papildu pienākumi, lai samazinātu mežacūku skaitu 6
Mednieki noteikti nebija tie, kas uz šādiem grozījumiem uzprasījās, drīzāk liela daļa ierindas mednieku šos grozījumus uztvēra kā apdraudējumu saviem medību iecirkņiem. Likuma grozījumi pēc būtības maina nianses, kas drīzāk ietekmēs medniekus, liekot būt aktīvākiem, nevis apdraudēs īpašumus un aizsargājamās sugas, jo neviens mednieks pēc būtības neiebilst pret dabas aizsardzību.
Mežacūkas ir atļauts medīt bez sezonas ierobežojumiem jau vairākus gadus, arī iepriekš pašvaldībām bija tiesības atļaut medības tur, kur tas ir aizliegts, valstī bija ieviesta arī ārkārtas situācija, bet saskaņā ar likumu tā nevar turpināties bezgalīgi. Valsts pēc būtības pieprasa no medniekiem samazināt mežacūku populāciju, sākotnēji Ministru kabinets lēsa, ka samazinājumam jābūt par 90%. Ja valsts vienai sabiedrības daļai pieprasa rezultātu, tad pretim jābūt arī motivācijai un arī iespējai šo uzdevumu veikt. Šajā ziņā mēs vairs nevaram runāt par medībām kā par vaļasprieku, bet gan kā par instrumentu, kas var palīdzēt mazināt vienas milzu problēmas riskus. Iepriekš mednieki sūkstījās, ka cūku skaitu grūti samazināt, jo tas prasa lielus līdzekļus, ir teritorijas, kur medības ir aizliegtas, taču tagad šādu aizbildinājumu vairs nevar būt un mežacūku limits ir jāizpilda.
Tiek lēsts, ka, samazinot mežacūku populāciju līdz noteiktam apjomam, izzudīs vai arī ievērojami samazināsies vīrusa izplatība, līdzīgi kā pagājušā gadsimta beigās tas bija ar klasisko cūku mēri. Tādēļ šie grozījumi tika pieņemti steidzamības kārtā, bet ne sasteigti, lai pēc iespējas atvieglotu mežacūku medības, ļaujot sasniegt mērķi – mežacūku populācijas samazinājumu.
Gan zemes īpašniekiem, gan arī dabas aizsargiem noteikti nav pamata uztraukumam, jo nebūs tā, ka mednieku iekarotāju bari tagad izbradās mazdārziņus, izdzenās stārķus un apdraudēs ērgļus. Šīs prasības attiecas tikai uz mežacūkām, kā arī tās ir ieviestas uz noteiktu laiku. Par plusu jāuzskata tas, ka tika atļauts Latvijā izmantot trokšņu slāpētājus, lai mazinātu traucējumu dzīvniekiem, cilvēkiem un dabai, ko varētu radīt šāviens un tā troksnis. Jāatceras arī, ka dzinējmedības ir aizliegtas rīkot laikā, kad ligzdo putni. Nav arī tā, ka medniekus dabas liegumos un īpašumos neviens nekontrolēs – joprojām ir spēkā medības reglamentējošie normatīvie akti, kas nosaka, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, par nelikumībām ir paredzēta kā administratīvā, tā arī kriminālā atbildība.
Ja visi mežu un zemju īpašnieki būtu nokārtojuši savas tiesiskās attiecības ar medniekiem, noslēdzot abām pusēm izdevīgus līgumus, tad šādas nepieciešamības un sankcijas nebūtu jāievieš. Grozījumi tika ieviesti, domājot par sabiedrības interesēm, jo Āfrikas cūku mēris ir sērga, kas apdraud ne tikai cūkkopību, problēmas attiecas arī uz graudkopību.
