Medījamo dzīvnieku jaunā piebarošanas kārtība izraisa asas diskusijas 0
Medījamo dzīvnieku piebarošanas kārtību, ko pirms nedēļas apspriešanai darba grupā nodeva Zemkopības ministrija (ZM), mednieku pārstāvji vērtē negatīvi.
“Autori ir sapinušies meistarībā un mēģinājuši ierobežot to, kas nav jādara ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem,” uzskata Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. Līdzīgi spriež arī Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) vadība, norādot, ka ZM piedāvātā kārtība nerespektē privātīpašnieka tiesības, bet medniekiem tā var sagādāt arī juridiskas problēmas.
Prasība pēc MK noteikumiem par savvaļas medījamo dzīvnieku piebarošanu, pēc biedrības “Zemnieku saeima” (ZSA) ierosinājuma, tika iekļauta jūnija beigās Saeimas pieņemtajos apjomīgajos Medību likuma grozījumos. Projekta autors ministrijas vecākais referents Jānis Bārs, kā pats saka, darba materiāla pamatā izmantojis ZM savulaik sagatavotās savvaļas dzīvnieku postījumu novēršanas vadlīnijas, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” dzīvnieku barotavu ierīkošanas nosacījumus, kā arī paša pieredzi un atziņas. Viņa aicinājumam sūtīt priekšlikumus jau noteikumu projekta izstrādes laikā nav atsaukušies ne paši noteikumu iniciatori – zemnieku pārstāvji, ne arī mednieku organizācijas. Jaunais dokuments detalizēti reglamentē piebarošanas kārtību: pieļaujamos gadījumus, barotavu veidus, vietas, kur tās aizliegts ierīkot, u. c. Viens no punktiem aizliedz medīt arī piebarošanas vietās (barotavās) veģetācijas periodā.
Pirmajā sanāksmē sadarbības partneri sadalījušies divās grupās. ZSA ar dažiem labojumiem atbalsta J. Bāra priekšlikumu, bet mednieku un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvji uzskata, ka tie ir pārāk šauri reglamentējoši, ko un kā drīkst darīt medību platībās, tāpēc ierosina noteikumus īsināt un vienkāršot.
“Barotavu izvietojums un piebarošana jāsaskaņo ar zemes īpašnieku; piebarošana organizējama tā, lai samazinātu pārnadžu nodarītos postījumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, kā arī neveicinātu dzīvnieku koncentrēšanos no lielas teritorijas; barotavas izvietojamas regulāri visā medību iecirknī; veicot piebarošanu, jāievēro dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības,” – šādus nosacījumus piedāvā abas mednieku organizācijas.
J. Baumanis piebilst, ka pārējais ir tikai un vienīgi īpašnieka un medību tiesību lietotāja savstarpējā vienošanās. Turklāt – kurš spēs kontrolēt precīzi noteiktos piebarošanas vietu attālumus no jaunaudzēm, lauksaimniecības kultūrām, ceļiem u. c., viņš jautā. Ja kāds neapzinīgs mednieks izbērs kartupeļu kaudzi neatļautā vietā, viņš varēs aizbildināties, ka nezina, kas to izdarījis, – piemērs norāda, ka noteikumi nav reāli administrējami, secina J. Baumanis. “Noteikumi šādā redakcijā medniekus šokē. Projekts rada juridisku problēmu jeb iespēju medniekiem sariebt – jebkurš var kaut kur kaut ko nobērt, un kurš tad pateiks, kas to izdarījis, bet jāatbild būs platības apsaimniekotājam,” ZM izstrādāto dokumentu vērtē LATMA valdes priekšsēdētājs Elmārs Švēde.
Par nepieņemamu abu mednieku organizāciju pārstāvji nosauc arī medību aizliegumu piebarošanas vietās veģetācijas periodā. “Tā vietā, lai regulāri medītu mežacūku sivēnus, kas nāk pie barotavām, un samazinātu mežacūku skaitu, man jāskrien pa pļavām, ganībām un laukiem, kur tie parādās tikai epizodiski,” saka J. Baumanis. Viņa teiktajam piekrīt arī LATMA izpilddirektors Haralds Barviks: “Daudzi klubi vairs neizmanto dzinējmedības un medī tikai uz gaidi, visu gadu piesaistot dzīvniekus ar piebarošanu.” Noteikumu autors J. Bārs šādu viedokli uzskata par “pilnīgi aplamu gājienu”. “Mežacūkai jāatstāj vieta, kur baroties. Pārnadži, kas posta lauksaimniecības zemes, primāri jāmedī esošajās un potenciālajās postījumu vietās. Dzīvnieki ļoti labi atceras vietu, kur viņus šauj. Ja viņus šaus piebarošanas laucītēs un liks mierā lauksaimniecības platībās, tas ir aplams gājiens. Dzīvnieks nav muļķis un saprot, kur to tramda un kur ne.”
Mednieku pārmetumam, ka noteikumi dzīvnieku piebarošanu reglamentē pārāk sīki, J. Bārs piekrīt. “Tāpēc projekts jāpieslīpē detaļās,” viņš atzīst un piebilst, ka otrajā darba grupas sēdē, kuru ZM rīko šodien, vēlas dzirdēt konkrētus un pamatotus argumentus. “Ja pēc izvērtēšanas noteikumos paliks tikai daži punkti – labi, darba grupa tā būs lēmusi,” saka noteikumu sākotnējā projekta autors.
Materiāls sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
