Mednieki kāro cūkas, zemnieki – nepostītus laukus. Kā rīkoties? 0
Mežacūka ēdīs to, kas tai garšo, un zīmes pie laukmalēm ar uzrakstiem Mežacūkām neienākt! noteikti nenesīs vēlamos rezultātus. Mednieki vēlas, lai būtu pēc iespējas vairāk medījamo dzīvnieku, savukārt lauksaimnieka mērķis ir pavisam cits – nepostīti lauki. Kā atrast vidusceļu šajā pretrunīgajā situācijā?
Jāsaprot, ka neviens normatīvais akts nepieļaus pilnīgu dzīvnieku izmedīšanu, tādēļ visā pasaulē tiek meklēti veidi, kā padarīt sējumus meža dzīvniekiem nepievilcīgus. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt laukus, ir repelentu jeb speciālu, dzīvniekuprāt, smakojošu vielu izmantošana. Šoreiz aplūkosim dažus piemērus.
Hukinol
Lai līdzeklis būtu efektīvs, apstrādājot apdraudēto platību, precīzi jāseko lietošanas pamācībai. Jārēķinās arī ar to, ka apdraudētās platības apstrādāšana prasīs daudz laika, it īpaši tad, ja teritorija ir samērā liela. Vācijā mednieki novērojuši, ka Hukinol iedarbojas uz stirnām un staltbriežiem, taču ar laiku mežacūkas pie šī līdzekļa pierod. Ar līdzekli apstrādā alumīnija folija plāksnītes, tās piestiprina pie cilvēka auguma mietiņiem un sasprauž ap lauku ik pēc 10–20 metriem. Ja postījumi nav intensīvi, tad attālumu var palielināt līdz 25 m. Visefektīvāk tomēr ir kombinēt dažādus atbaidīšanas līdzekļus, izmantojot gan Hukinol, gan arī sasmalcinātus cilvēku matus, pārmaiņus izvietojot stabiņus gan ar līdzekli, gan ar cilvēka matiem. Kad dzīvnieki pārtraukuši apmeklēt laukus, stabiņi būtu atkal jānovāc, lai dzīvnieki pie tiem nepierastu.
Aizvien jauni aromāti
Par efektīvu tiek atzīts firmas Hagapour ražotais preparāts Schwarzwild-Stopp, arī šajā gadījuma miksējot dažādos atbaidītājus. Lielākā problēma ir tad, kad dzīvnieks pie konkrētas smakas pierod un tam vairs nerodas asociācijas ar briesmām, tādēļ nenāktu par ļaunu aromātus pamainīt. Pat Hagapour iesaka izmantot divus dažādus Schwarzwild-Stopp repelentus – sarkanajā un zilajā iepakojumā. Zilajam līdzeklim ir tāds pats darbības princips kā sarkanajam, bet ražotājs iesaka aromātus nomainīt ik pēc divām līdz četrām nedēļām. Arī ar šiem līdzekļiem jāapstrādā alumīnija lentes, kuras nostiprina gar lauku malām. Dzīvniekus vajadzētu regulāri pārsteigt ar jauniem aromātiem.
Aromātu barjera
Hagapour piedāvā arī citas tehnoloģijas dzīvnieku aizbaidīšanai. Aromāta barjera darbojas, pateicoties smaržu kokteiļa sajaukumam, bet, ja dzīvnieks jāaizbiedē no auto maģistrālēm, tad aromāta efektu pastiprina ielas trokšņi un automobiļu kustība. Duftzaun ir pašlīmējošās poliuretāna putas, kas paredzētas, lai pasargātu lauku teritorijas no dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, kā arī, tās izvietojot gar autoceļiem, iespējams novērst nelaimes gadījumus. Interesanti, ka pašlīmējošās poliuretāna putas satur tūkstošiem mazu poru, kas UV starojuma ietekmē nepārtraukti izdala aromātu. Aromāts satur vilka, lūša, lāča un cilvēka komponentus, kas rada pārnadžiem trauksmi un bailes. Atšķirībā no iepriekšējiem līdzekļiem putas izpūš uz koka mietiņa vai koka stumbra ar īpašu pistoli. Šajā gadījumā nav nepieciešamas alumīnija plāksnītes.
Secinājumi
Jāņem vērā, ka nav viena perfekta līdzekļa, kas padzīs no laukiem visus negausīgos ēdājus. Praksē pārbaudīts, ka visefektīvāk strādā dažādu pasākumu kopums, piemēram, repelenti un medības. Smaka rada dzīvniekos trauksmi, savukārt, ja nomedī kādu no sugas brāļiem, samazināsies dzīvnieku vēlme uz kviešu lauku doties kā uz tirgu. Tikai nešaujiet sivēnmātes! Ja nomedī kādu jaunuli no bara, tad sivēnmāte būs nākotnē uzmanīgāka un no bīstamās vietas turēsies pa gabalu. Ja nošauj sivēnmāti, tad jaunuļu bars vairs nezina, kurp doties, un turpina baroties uz lauka, nodarot vēl lielāku postu.
Lai pasargātu laukus, ir jāliek lietā fantāzija un izdoma, jo tas, kas darbojas vienā Latvijas malā, nedos nekādus rezultātus citur. Lai gan nav iespējams pilnībā izvairīties no meža dzīvnieku nedarbiem, tomēr postījumus var ierobežot līdz ciešamam līmenim. Ideālā gadījumā mednieki un lauksaimnieki var apvienot spēkus cīņā pret mežarukšu apetīti.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalst