Mednieki buciņus šosezon saudzē 0
Pēc divām pārnadžiem nelabvēlīgajām 2010. un 2011. gada ziemām, kad katastrofāli samazinājās visi pārnadži, it sevišķi stirnu skaits (dažos reģionos izdzīvoja labi ja divdesmit procentu), šogad situācija ir krietni labāka. Veselīgākie un stiprākie dzīvi palikušie sugas īpatņi devuši labus pēcnācējus, un stirnas atkal manāmas mūsu lauku un mežu ainavā.
Taču lielākā daļa mednieku biedrību savās platībās nolēmušas stirnāžus un kazas šovasar vēl pasaudzēt un Jāņos iesma gaļai vairāk izmantos mežacūkas mīkstumus.
Kandavas mednieku biedrības “Mežarags” vadītājs Viesturs Dreimanis ir pateicīgs Valsts meža dienesta darbiniekiem, kuri daudzmaz precīzi veikuši medījamo dzīvnieku uzskaiti un buku licences piešķīruši pietiekamā skaitā. Taču kolektīva biedri sapulcē nolēmuši āžus arī šogad, tāpat kā iepriekšējās divās sezonās, aktīvi nemedīt. Ja kādam par varas makti vajag gaļu, tad lai vaktē pērnos sivēnus, kuru platībās netrūkst.
Katram medniekam, ejot uz gaidi, dots uzdevums kārtīgi izpētīt katru manīto stirnāzi, noteikt, vai tas ir jauns un perspektīvs vai slimīgs ar vājiem, kroplīgiem ragiem un nekad nebūs trofejas nesējs. Ir atļauts šaut izteikti vecus bukus ar sirmu purnu, kurus ragu rotas dēļ vajadzēja nomedīt jau pirms trijiem gadiem. Arī vēl pašlaik jau jūnija vidū atsevišķiem īpatņiem ir spalvaini radziņi. Un tad ir jāskatās. Ja to garums ir līdz ar ausīm vai pat pāri tām, tad tas ir perspektīvs un saudzējams. Ja radziņi nesniedzas līdz ausīm vai tie ir neregulāras formas, tad tāds dzīvnieks noteikti jāņem laukā. Jūlijā stirnāžiem sāksies riesta laiks, un nav pieļaujams, ka šādi īpatņi tiek pie “šprices” un rada nekvalitatīvus pēcnācējus. Līdz vakardienai divi šādi buciņi esot Kandavā nomedīti.
V. Dreimanis uzsver, ka tagad ir izdevība, kura apzinīgiem medniekiem noteikti jāizmanto, – veidot spēcīgu stirnu populāciju no jauna. Medniekiem jābūt izglītotiem, pēc izskata jāspēj noteikt dzīvnieku vecumu. Atļauts nomedīt arī tādus stirnāžus, kuri ir sasnieguši īsto trofejas vecumu un uz galvas nes medaļas cienīgus ragus.
Pašlaik medniekiem jāsāk sargāt labības laukus, siena pļavas un ganības no mežacūku postījumiem, jātaisa un jānovieto šādās vietās torņi. Ar biotehniskajiem pasākumiem – siena vākšanu un slotiņu siešanu – vairs nenodarbojoties, lētāk esot aizvest uz mežu kādu skābsiena rulli, cukurbiešu kravu.
Mednieku biedrības “Jērcēni” runasvīrs Jānis Ence pastāstīja, ka šopavasar stirnas jau bijušas vairāk pamanāmas nekā divos iepriekšējos gados, taču vienalga to esot pamaz, un kolektīvā nolēmuši tās neaiztikt. VMD biedrībai iedalījis astoņas buku medību atļaujas, ja gadīšoties redzēt kādu ar izteikti sliktiem un kroplīgiem ragiem, tad tādu gan šaušot. Lai nebojā nākamās paaudzes. Pašlaik atkal stirnas esot grūti pamanāmas, jo dzīvojoties garajā zālē vai biežāk izcirtumos. Uz labības laukiem pārnadži neuzturoties, tiem netīkot ar ķīmiju un minerālmēsliem pārlieku apstrādātie tīrumi.
Arī šā kolektīva biedru galvenais uzdevums pašreiz ir pasargāt zālāju laukus un ganības no mežacūkām. Šovasar Strenču pusē esot ļoti daudz maijvaboļu kāpuru, kurus rukši rokot uz nebēdu, aiz sevis atstājot bedres un zemes čupas. Lai sadzīvotu ar lauksaimniekiem, mednieki šādās vietās liek torņus un uzber svinu kādam melnajam, lai iedvestu bijību pārējiem.
Mednieku kolektīva “Salnava” vadītāja vietnieks Andris Coičs stāvokli ar stirnām Latgalē vērtēja kā apmierinošu. Pavasarī uz pēdējā sniega viņu platībās esot redzējuši vairākus visai daudzskaitlīgus stirnu barus, kuros saskaitījuši vienkopus piecdesmit sešus, trīsdesmit un astoņpadsmit šīs sugas īpatņus. Licenču esot pietiekami, taču ar buku medīšanu neaizraušoties, ja nu kādu kazlēnu uz rudens pusi paņemšot. Vienu nekvalitatīvu stirnāzi gan esot atlases kārtā nošāvuši. Sezonas atklāšanas dienā kolektīva vīri svinējuši trīs biedru dzimšanas dienas, un tādās reizēs bez “zakuskas” neiztikt. Arī salnavieši lielu laiku velta, sargājot zemnieku laukus no mežacūku postījumiem, taisot un novietojot tīrumu un ganību lauku malās torņus, vaktējot tajos nelūgtos racējus un palaikam kādam ruksim izdarot akūtu svina saindēšanos.
