Mednieki aicina zemniekus slēgt līgumus 0
Lai ierobežotu meža zvēru postījumus sējumos, zemniekiem būtu jāļauj izpļaut šaušanas stigas un uzstādīt savos laukos medību torņus. Saskaņā ar Medību likumu zemnieks uz kompensāciju par postījumiem var cerēt tikai tad, ja iepriekš veicis visus pieejamos meža zvēru atbaidīšanas pasākumus.
“Medību likums nosaka, ka medību tiesības Latvijā pieder zemes īpašniekam. Un zemes īpašnieks var medīt pats vai nodot šīs tiesības kādam citam – tā ir viņa brīva izvēle. Cita lieta, ka medījamie dzīvnieki nav ne koks, ne kartupelis, ko var izaudzēt kvadrātmetrā vai hektārā. Viņi pārvietojas un, protams, kādā brīdī būs uz zemnieka lauka. Un nav pieļaujams, ka tajā brīdī, kad dzīvnieks tur sper kāju, viņam tiek parakstīts nāves spriedums,” uzskata Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.
Lai samazinātu meža zvēru postījumus lauksaimniecībā, J. Baumanis aicina uz savstarpēju komunikāciju: “Savā starpā ir jāsarunājas, tad postījumi būs mazāki.” To pierādot veiksmīgā pieredze Koknesē, Valkā, Cēsīs, kur nodibinātas pašvaldības, lauksaimnieku, mežsaimnieku un mednieku kopīgas komisijas, kas lemj par medību limitiem un aizsardzības pasākumiem.
Saskaņā ar Medību likumu mednieks zemnieka laukos drīkst medīt tikai tad, ja ir saņēmis atļauju, taču Latvijā vēl joprojām ir daudzas platības, par kurām līgumi ar medniekiem netiek slēgti. Ir īpašnieki, kas paziņo, ka viņi principā ir pret medībām, ir īpašnieki, kas dzīvo Rīgā, Amerikā vai kur citur un nav sasniedzami, lai noslēgtu līgumus. Un arī tādi gadījumi, kad īpašnieks ir noslēdzis līgumu ar lauksaimnieku par lauksaimniecības zemes nomu, bet ar medniekiem līgumu atsakās slēgt. “Šādā gadījumā meža zvēri lauksaimniekam nodara postījumus, bet mednieks tur kāju nevar spert,” piebilst Mednieku savienības vadītājs.
Vaicāts, kādi pasākumi palīdz pret mežacūkām sējumos, J. Baumanis uzsvēra, ka kviešu sējumu aizsardzībai ļoti efektīvi esot gāzes lielgabali. Tie varbūt nenovērš zvēru iznākšanu no meža, taču postījumi ir tuvāk meža malai, nevis pa visu lauku. Mazāku lauku aizsardzībai efektīvi esot repelenti (smakas atbaidītāji), kas virzot dzīvniekus izvēlēties citus ceļus.
“Medību likums paredz, ka lauki zemniekam ir kaut kādā veidā jāaizsargā arī pašam. Atbildība ir arī īpašniekam. Mājā taču liekat signalizāciju vai slēdzat ciet durvis. Meža dzīvniekam neeksistē privātīpašuma robežas, viņi iet tur, kur ir visgaršīgākā barība. Un ja šis privātīpašums nekādā veidā netiek aizsargāts, tad, protams, dzīvnieki tur nodarīs skādi,” skaidro J. Baumanis.
Medību likumā ar grozījumiem ir ieviests 29. pants, kas paredz rīcību postījumu gadījumā. Ja ir ārkārtas postījumi, pašvaldība organizē komisiju, kur iesaistīti gan lauksaimnieki, gan mežsaimnieki un mednieki. Ja postījumi ir radušies mednieku vainas dēļ un lauksaimnieks no savas puses ir izdarījis visu nepieciešamo, tad zemes īpašnieks var saņemt atļauju medīt mežacūkas vai organizēt šīs medības arī piecos, desmit vai piecpadsmit hektāros. “Tā ir konkrēta rīcība, kā darboties tad, ja ir postījumi,” uzskata J. Baumanis.
Viņš uzsvēra, ka arī medniekiem ir jāmainās un šobrīd viņi tiek apmācīti, kā medīt pareizāk. Piemēram, lielākos postījumus ziemas rapšos nodara tieši jaunie dzīvnieki un staltbriežu govis, tāpēc vairāk būtu jāmedī mātītes, lai nebūtu tik liels pieaugums. Diemžēl rodas problēma, ja rapši ir kādā atsevišķā, nelielā laukā, nevis lielās teritorijās, tad dzīvnieki uz tā koncentrējas no plašas apkārtnes. “Un šī koncentrēšanās notiek tad, kad beidzas medību sezona. Mēs nevaram pieļaut, ka februārī, martā, kad brieži ir sanākuši uz lauka, vienīgais risinājums ir viņus apšaušana. Ir jādomā un jāsadarbojas jau sezonas laikā, jāplāno, vai nav vairāk jāmedī teļi un govis,” uzsvēra Latvijas Mednieku savienības vadītājs.
Aitas Latvijā vairāk cieš no klaiņojošiem suņiem, nevis vilkiem. Šo postījumu gadījumā būtu jārunā par apdrošinātāju iesaistīšanu jeb valsts kompensācijām, jo vilks ir Eiropā aizsargājama suga. Un Eiropa nosaka, cik mēs drīkstam medīt.
Mednieku dzīvi apgrūtina arī dažādā Valsts meža dienesta nodaļu attieksme pret medību atļauju izsniegšanu. “Kārtība paredz, ka mežacūku gadījumā drīkst izsniegt atļaujas par 90 un pat 100% no uzskaitītā. Taču joprojām ir nodaļas, kas vairāk par 70% neizsniedz. Šogad šāda problēma bija Austrumlatgales reģionā (Rēzekne, Ludza), ļoti dīvaina attieksme ir Madonas reģionā, kur limitu piešķiršana atšķiras pat blakus esošajiem klubiem. Arī Rīgas reģionā šogad bija problēmas ar stirnu limitiem.”
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
