Medniekam zināšanai. Pašlādēta patrona – savas drošības garants 0
Medniecības nozarei veltītos veikalos šobrīd piedāvājums ir tik plašs, ka atliek vien izvēlēties vajadzīgo. Tomēr joprojām vīrus sajūsmina privātā, uz stingri zinātniskiem pamatiem balstītā aizraušanās – ieroču patronu lādēšana.
Daļēji par vaļasprieku tādu nodarbi vērtē arī Alūksnes novada Alsviķu pagasta mednieku kluba Ezerlāse vadītājs un mednieks Bruno Kreicis: “Pasmaidot varu teikt, ka tāda lielo puiku spēle. Interesanta jau ļoti. Katrs mednieks taču grib savu ieroci kaut kā uzlabot. Viens ceļš – aprīkot ar tēmēkļiem vai vēl kādām palīgierīcēm, pārveidot laidi. Otrs – uzlabot patronu, kas tiek izmantota šajā ierocī, lai iegūtu lielāku precizitāti, lielāku ātrumu. To darot pašam, ir iespējams tikt pie pavisam ekskluzīvām patronām dažādām medību situācijām. Piemēram, .308 Winchester, kas ir ļoti populārs kalibrs, var uzlādēt patronu ar svina lodi, kas lido ar ātrumu aptuveni 330 metri sekundē – gandrīz kā no mazkalibra ieroča šauta. Tādējādi varam paši uzražot karabīnes patronu, ar kuru nomedīsim bebru, nesabojājot tam ādu. Toties parastā lode, kas lido ar ātrumu virs 800 metriem sekundē, bebra ādu neglābjami sapostīs.
Nākamais – lādēt pašam ir vienīgais veids, kā tikt pie patronām dažādiem eksotiskiem ieročiem, kuros izmantotas patronas, kuru rūpnieciskā ražošana sen ir pārtraukta. Tie varētu būt dažādi 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma vācu kombinētie ieroči, kas joprojām mēdz parādīties apritē, bet netiek praktiski izmantoti tieši patronu trūkuma dēļ.
Viens no iemesliem, kādēļ es ar šo lietu sāku nodarboties, bija mans kombinētais Merkel B3, kam vītņotais stobrs ir kalibrā 7x57R. Tādam patrona tika radīta 1893. gadā. Tajā pašā laikā šim kalibram tika radīti arī dažādu konstrukciju kombinētie ieroči, kurus, neskatoties uz to cienījamo vecumu, lieto vēl mūsdienās. Diemžēl to tehniskais stāvoklis un 19. gs. metalurģijas iespējas ierobežo patronā maksimāli atļauto pulvera gāzu spiedienu, tādēļ rūpnieciski ražotās šī kalibra patronas ir ļoti anēmiskas un mūsdienu magnuma kalibru laikmetā nevienam vairs interesi neizraisa. Lai gan, pēc ieroču jomas ekspertu domām, tā ir uzskatāma par vītņstobra patronas ideālu savas sabalansētības dēļ.
Ja jūsu rīcībā ir mūsdienās ražots ierocis ar kvalitatīvu stobru un izturīgu aizslēga konstrukciju, lādēšana paver ļoti plašas perspektīvas.
Tātad atliek nopirkt pulveri, lodes, ekipējumu un – pie darba! Analizējot no izmaksu pozīcijas, ekonomisko efektu iegūt var, ja nodarbojas ar sporta šaušanu vai ļoti intensīvi medī. Šajā gadījumā iegūtā maksimālā precizitāte vispār nav naudas izteiksmē nosakāma. Ierindas medniekam, kam gadā vajag kādas trīsdesmit patronas, gan nez vai būtu vērts izdot naudu lādēšanas ierīču iegādei. Ja nu vien ļoti interesē šī nodarbošanās.
Bruno akcentē vēl kādu pašlādēto patronu priekšrocību: “Savulaik nopirku veikalā dažas paciņas patronu. Kad pēc kāda laika visas izlietoju, braucu uz veikalu pēc nākamajām. Nav. Kad būs, nezina. Tagad šādas problēmas svešas.”
Medību laikā nereti ir situācijas, kad kādam medniekam vai nu patronu aptrūkstas, vai aizmirsušās mājās un tiek lūgts izpalīdzēt. Bruno nav skops un savu lādēto patronu drošību garantē, taču šī munīcija diemžēl ir atbilstoša tikai viņa personiskajam ierocim: “Patrona, kas ražota rūpnieciski, atbilst tā saucamajiem CIP standartiem un brīvi iekrīt ieroča patrontelpā, aizslēgs aizveras un kārtībā. (Vai ar šo patronu tiek sasniegta maksimālā precizitāte, tas jau ir cits jautājums.) Pēc pirmās izšaušanas čaulīte izplešas un ieņem konkrēta ieroča patrontelpas izmēru. Šādas patronas lādējot vēlreiz, ir iespējams apspiest tikai pašu čaulas kakliņu, kurā tiek iesēdināta lode, bet pats čaulas korpuss jau ir ieņēmis ideālu jūsu ieroča patrontelpas izmēru.”
Tāds būtu pašlādēto patronu filozofiskais traktējums. Par praktisko – Bruno pieredze. Kaut gan arī tā esot vien aisberga redzamā daļa un viņš nepretendējot uz vispareizākā skolotāja statusu.
Pirmais solis patronu lādēšanas sākšanai ir palocīt muguru un mežā vai šautuvē salasīt savas izšauto patronu čaulas, jo veikalu piedāvājums ir diezgan niecīgs. Kad manta atnesta mājās, čaulas sašķiro: pārlādēšanai derīgas ir Rietumu standarta Boksera tipa (medību) misiņa čaulītes ar kapselē iemontētu laktiņu un aizdedzes caurumu centrā. Nederīgas ir tā saucamās Berdan tipa (militārās) kapseles. Ja nejauši Berdan tipa čaulīti tomēr aizvirzīs apstrādei, tad, visticamāk, nolauzīs dekaperu – adatu, kas izspiež kapseli no čaulītes. Nākamās izbrāķējamās ir Krievijā ražotās tērauda čaulas, jo tās ir tikai vienreiz lietojamas. Ideālais variants – visas čaulas no viena ražotāja, jo tomēr ir atšķirība starp dažādu ražotāju izmantotajiem metāliem un ražošanas tolerancēm. Dažiem ražotājiem misiņš ir cietāks, citiem mīkstāks, sieniņas ir plānākas, ir biezākas. Līdz ar to uzreiz atšķiras arī čaulas iekšējais tilpums. Ja medību šaušanai šim apstāklim vēl nebūtu īpaša nozīme, tad sportā tas noteikti jāņem vērā. Čaulīšu brends – tātad, manuprāt, vislabākās un pasaulē visvairāk atzītās – ir Somijas Lapua.
Jātīra. Pēc izšaušanas čaulīte ir netīra. Ja vēl atradusies zemē, tad arī smilšaina, pat apsūbējusi. Viena iespēja ir mazgāt kādā no speciālajiem šķīdumiem. Otra un, iespējams, labākā – salikt vismaz 60 – 70 čaulītes īpašā pulētājā – tumblerī, kurā iebērts abrazīvs maisījums, saukts par čaulīšu pulēšanas granulām, un ierīci ieslēgt uz stundām 12. Pa šo laiku, granulās maļoties, ir noberzts viss liekais, un čaulīte ir spoža un spodra. Cik reizes šādi var rīkoties? Tas atkarīgs no lādējuma. Ja rīkojas līdzīgi kā rūpnīcā, tad .308 Win gadījumā čaula iztur 10 – 15 pārlādēšanas ciklus. Ja patronas jālādē pastiprināti sporta šaušanai, tad čaula beidz savu dzīvi kādu sešu ciklu laikā.
Pārbaude pēc pulēšanas vajadzīga, lai pārliecinātos, vai čaulītes kakliņā nav parādījušās plaisas vai kāds cits defekts. Ja ko tādu ierauga, tad galarezultāts vairs nebūs drošs un manta metama miskastē. Tāpat, ja čaulītes iekšpusē samanāms izvelvējums, pārlādēt atkārtoti nedrīkst. Ja kāda no čaulītēm vienkārši liekas aizdomīga – drošības dēļ metam to prom.
Mērīšanas darbi. Šāviena brīdī lielā spiediena ietekmē metāls, no kā čaulīte veidota, it kā nedaudz izplūst. Tā kā patrontelpa procesu ierobežo, vienīgā iespēja metālam pastiepties ir čaulītes kakliņā, respektīvi, brīvajā – stobra virzienā, un līdz ar to čaulīte pēc katra šāviena ļoti nedaudz, tomēr pastiepjas arvien garāka. Ar aci to neredz, bet fakts ir. Kas notiek, pēc tam reizi no reizes lādējot, taču garumam nesekojot? Notiek nelāga lieta: patrona ir pārsniegusi patrontelpas garumu, stobrā īsti iekšā neiet, mēs lietojam spēku, aizverot aizslēgu, un čaulītes kakliņš, kas satver lodi, ievalcējas pret stobra kanāla sākuma atduri. Pulvera uzliesmošanas sākuma fāzē lode no vietas neizkustas, un mēs nonākam pie tā, ka ar drošu pulvera devu spiediens ieroča stobrā var pārsniegt maksimālo, un tas jau ir bīstami. .308 Win kalibram čaulītes garums ir noteikts 51,14 milimetri. Tātad liekais jānogriež, un to izdara ar speciālu ierīci, ko sauc par trimmeri. Lai čaulītes malas pēc apgriešanas nebūtu asas, tās apstrādā ar speciālu instrumentu gan no iekšpuses, gan ārpuses.
Kapseli izņem ar presi. Prese ir vītņstobra munīcijas lādēšanas pamatu pamats. Daži amatnieki iesaka izmantot arī citas ierīces, taču vienīgi presei liekama vienlīdzības zīme ar pilnīgu drošību un paredzamu rezultātu. Presē ieliekam čaulītes turētāju (shellholder) un kalibram atbilstošu matricu (sizing die), lai čaulītei atkal piešķirtu sākotnējo formu, kāda bijusi pirms šaušanas, un izspiestu ārā izlietoto kapseli. Ir sastopamas vairāku veidu matricas. Lādējot pašam, visvairāk nāksies saskarties ar divu veidu matricām – pilnizmēra jeb fullsize die un kakliņa apspiedējas jeb neck size die. Ar pirmās – pilnizmēra – matricas palīdzību čaulai piešķir izmērus, kādi noteikti CIP standartos. Otrās paredzētas tikai čaulītes kakliņa apspiešanai, lai varētu precīzi iesēdināt tajā lodi un tā turētos tieši ar tādu spēku, kāds nepieciešams. Būtiski piezīmēt, ka, lietojot pilnizmēra matricu, čaulītes pirms presēšanas obligāti jāiesmērē, jo spēki, kas attīstās presēšanas procesā, ir tik lieli, ka čaula burtiski pielīp pie matricas sieniņām un laukā vairs nav dabūjama. Ražotāji parasti piedāvā dažādus iesprūdušo čaulu izvilcējus, bet, ja jūsu rīcībā tāda nav, tad nekas cits neatliks kā doties uz tuvāko atslēdznieku darbnīcu pēc palīdzības.
Iesmērēšanai nedrīkstot izmantot mašīneļļu, jo, čaulīti stumjot iekšā matricā, šī eļļa varot uzliesmot līdzīgi kā dīzeļmotoros. Piedzīvots neesot, tikai tas stāstīts gudrās grāmatās. Iesaka izmantot speciālos līdzekļus – case lube. Pēc šo priekšdarbu veikšanas čaulīti liek turētājā, iebīda matricā un izspiež veco kapseli, vienlaicīgi čaulai piešķirot vajadzīgo formu. Pēc tam kapseles ligzdu vēl pārtīra ar kapseles ligzdas tīrītāju (primer pocket cleaner).
Fiziku vismaz vidusskolas līmenī vajadzētu zināt un arī kādu no svešvalodām, ja vēlas ar šo lietu nodarboties. Tāpat nepieciešamas lādēšanas rokasgrāmatas ar ļoti specifiskiem padomiem, tostarp brīdinājumiem, no kā jāizvairās, lai nesanāktu nepatikšanas.
Vītņstobra ieroča patronu lādēšana atšķirībā no gludstobra ieroča patronu lādēšanas ir bīstamāka nodarbe.
Lādējot gludstobra patronas, kļūda 0,1 – 0,2 gramu robežās no pulvera devas neko lielu nenozīmē, bet vītņstobra gadījumā nevērība var ļoti dārgi maksāt, jo pulvera daudzuma un spiediena attiecība patrontelpā attīstās pa eksponenti un ļoti viegli var pārsniegt kritisko spiedienu. Tas var beigties ar ieroča sabojāšanu un paša šāvēja savainošanu. Jebkurā gadījumā – pirms ķeraties pie darba, rūpīgi iepazīstieties ar lādēšanas instrukcijām, kas aprakstītas visu lielāko komponentu ražotāju izdotajās rokasgrāmatās.
Kapsele, pulveris, lode ir nākamais etaps. Kad visi priekšdarbi veikti, nospodrinātajā, iztīrītajā un apgrieztajā čaulītē iespiež jaunu kapseli. Drošības nolūkos vajadzētu lietot aizsargbrilles, jo spiešanas spēks ierīcē ir pietiekams, lai kapsele varētu eksplodēt. Nākamais darbs – čaulā iebērt pulveri. Cik? Tas ir ļoti labi pateikts lādēšanas rokasgrāmatu tabulās. Jāņem vērā, ka atšķirībā no gludstobra, kur visu vēl nesenā pagātnē lādējām ar vienas (visbiežāk Sokol) markas pulveri, vītņstobram atkarībā no kalibra un lodes svara jāizvēlas konkrēta pulvera marka. Lai atrastu sev vajadzīgo, bez rokasgrāmatas neiztikt. Vēl visiem, kuri paši lādē, iesaka katru lādējuma recepti arī pierakstīt. Bieži vien vislabākā ir uz specifiskām zināšanām balstīta personiskā pieredze, un receptes, kas izdevušās, var izmantot atkārtoti.
Pulveris tiek svērts greinos. Arī šā iemesla dēļ ir nepieciešama rokasgrāmata, jo visi mēri lielākoties ir nevis metriskajā, bet gan imperiālajā (angļu–amerikāņu) sistēmā. Tie ir greini, unces, jardi, collas un tamlīdzīgi, ko izmanto kopš laikiem, kad patronu lādēšana radās kā amerikāņu hobijs. Vairākums šobrīd pieejamo mehānisko pulvera svaru arī ir graduēti imperiālajā sistēmā. Protams, var jau iegādāties elektroniskos svariņus, taču gribu brīdināt – ja sāksim kaut ko mērīt greinos, kaut ko gramos, agrāk vai vēlāk sanāks problēmas.
Plaši izmantots ir VihtaVuori N550 pulveris. Šis ir tā sauktais augstas enerģijas jeb dubultbāzes pulveris, kam pamatā ir nitrocelulozes un nitroglicerīna maisījums. Ieberam pulveri dozatorā, atbilstoši noregulējam un iepildām čaulītēs. Pats pamats pulvera izvēlē ir tā degšanas ātrums. Jo lielāks čaulītes iekšējais tilpums un līdz ar to pulvera daudzums, jo lēnāk degošam tam jābūt. Lielajam pulvera daudzumam uzliesmojot ātri, ieroča stobrā veidosies pārāk liels spiediens. Ja patrona ir maziņa un stobrs īss, izvēlas ātri degošo pulveri, piemēram, pistolēm. Šeit gan ir daudz nianšu atkarībā no čaulas formas un lodes konstrukcijas, bet pamatprincips ir tāds.
Pēdējais, bet viens no pašiem svarīgākajiem darbiem ir lodes iepresēšana. Presē ieliek lodes sēdināšanas matricu. Ļoti svarīgi panākt, lai lode iepresējas čaulā pilnīgi paralēli tās garenasij. Ja lodi iesēdinās šķībi, par labu trāpījumu blīvumu varam aizmirst. Noregulējam matricu, lai sasniegtu patronas kopējo garumu, kāds tai paredzēts saskaņā ar CIP standartu. Ja esam izmantojoši rokasgrāmatas recepti, tur šis cipars ir norādīts. Tā, visu ievērojot, mēs esam ar munīciju nodrošinājuši savu ieroci un garantējuši drošību sev pašiem. Pēc lodes iepresēšanas vēlreiz aplūkojam visas nu jau gatavās patronas un, ja esam apmierināti ar sasniegto rezultātu, dodamies uz šautuvi novērtēt padarīto.
Sargājiet sevi un atcerieties, ka patronu lādēšana ir nodarbe, kur rezultātu izšķir miligrami un milimetra simtdaļas!
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” īpašajā pielikumā “Ieroči”
