Medniekam zināšanai. Lodes ietekme uz medījumu 0
Ejot uz medniekveikalu pēc munīcijas, vispirms ir jāsaprot, kādām vajadzībām un kādos medību veidos patronas tiks izmantotas. No drošības viedokļa gaides medībās vai uz pieiešanu noteikti vajadzētu izvēlēties bezsvina spicā lodes, bet dzinējmedībās – noteikti svina munīciju.
Tomēr viss lielākoties ir atkarīgs no katra mednieka spējas medību situācijās pieņemt izsvērtu un pamatotu lēmumu par šaušanas virzieniem.
Svins kā smagais metāls noteikti nav veselīgs, tādēļ gaides medībās, iegūstot gaļu savam galdam, priekšroka būtu jādod svinu nesaturošai munīcijai. Tomēr jāsaprot, ka bezsvina munīcija ir daudz cietāka par svinu un nešķīst, saduroties ar kādu šķērsli, piemēram, zariem vai smilgām. Tādēļ šāda lode var netraucēti lidot daudz tālāk par svina lodi. Ja dzinējmedībās netiek izmantoti stāvtornīši un ja mednieks nespēj adekvāti izvērtēt šaušanas sektorus un atbildīgi raidīt šāvienu, viennozīmīgi no drošības viedokļa būtu jāizvēlas svina munīcija.
Tieši šo īpatnību dēļ medniekam arī jāapzinās, kāda būs katra munīcijas veida ietekme uz medījumu tieši no gaļas izmantošanas viedokļa.
Šaujot ar cietāku bezsvina munīciju un attiecīgi pareizi trāpot, bojājumi gaļai būs minimāli.
Interesanti, ka medībās, šaujot stirnāzi 80 metru distancē ar 7mm Rem Mag Norma Kalahari lodi un trāpot uzreiz aiz lāpstiņas, dzīvniekam nebija izveidojusies neviena hematoma – tīrs ieejošais un arī izejošais lodes kanāls. Novērojumi gan arī liecina, ka Norma Kalahari lode vislabākos rezultātus sniedz tieši ar lielajiem kalibriem. Ir situācijas, kad, šaujot ar .308 Win, lode neatveras.
Savukārt tajās pašās medībās stirnāzis tika nomedīts ar 7×64 kalibru, bet šaujot ar Geco Teilmantel lodi. No bojājumu viedokļa rezultāts katastrofāls – vārda vistiešākajā nozīmē puse buka bija atdodama suņiem tieši milzīgo hematomu dēļ. Bet ar to vien šis stāsts nebeidzas. Cits kolēģis šāva ar .222 Rem kalibru, kas salīdzinājumā ar abiem iepriekšējiem kalibriem tāda adatiņa vien ir.
Arī šajā gadījumā šauts ar svinu saturošu munīciju. Arī šis lādiņš radīja iespaidīgus bojājumus. Tādēļ savā ziņā var pilnībā apgāzt mītu, ka, šaujot ar magnuma kalibriem, no gaļas nekas pāri nepaliek. Paliek, bet ar nosacījumu, ka mednieks izvēlas piemērotu un atbilstošu munīciju.
Vairāk par šo kalibriem lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” īpašajā pielikumā “Ieroči”
