Medniekam zināšanai. Būs jāņem arī briežveidīgo asiņu paraugi 0
Visu reģionu medību kolektīvu vadītāji ir saņēmuši Valsts meža dienesta sūtītu vēstuli, kurā tiek informēti par jaunumiem savvaļas sugu infekcijas slimību monitoringā.
Tāpat kā pērn, arī šogad turpināsies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības monitorings.
Vienlaikus jau otro gadu pēc kārtas notiks briežveidīgajiem dzīvniekiem, mājas govīm un, iespējams, arī cilvēkam bīstamās hroniskās novājēšanas slimības (HNS) monitorings.
Tāpat kā iepriekšējā sezonā, visā Latvijā tiks paņemti 1000 aļņu, briežu un stirnu smadzeņu audu paraugi. Pēc pagājušā gada rezultātiem neviens HNS gadījums nav konstatēts.
Šogad pēc mednieku iniciatīvas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ĀCM programmas ietvaros nodotos mežacūku asiņu paraugus testēs papildus, cenšoties noskaidrot, kāda ir Aujeski slimības izplatība mežacūku populācijā Latvijā.
Otrs jaunums ir brucelozes un Q drudža monitorings briežu dzimtas dzīvniekiem. HNS monitoringa gaitā medniekiem arī šogad būs jāievāc nomedīto dzīvnieku smadzeņu audi. No tiem pašiem eksemplāriem paredzēts ņemt arī asiņu paraugus.
PVD ziņojumā, ko izsūtīja PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Tatjana Ribakova, ir teikts: “Mums ir vajadzīga Jūsu palīdzība asiņu paraugu noņemšanā briežu dzimtas dzīvniekiem, jo šie paraugi ir papildu uzdevums. Ir paredzēts, ka šos papildu paraugus mednieks noņemtu tam pašam nomedītajam dzīvniekam, kuram tiek ņemts smadzeņu paraugs HNS izmeklēšanai. Diemžēl par šo papildu asiņu parauga noņemšanu nav iespējas samaksāt. Maksāts tiks tikai par smadzeņu paraugu.”
Paraugu vākšana līdzīgi kā iepriekš tiks organizēta PVD teritoriālajās struktūrvienībās. Asinsanalīžu trauciņi arī būs pieejami vietējā PVD nodaļā kopā ar instrukciju, kā ņemams asiņu paraugs briežveidīgo infekcijas slimību monitoringam.
Q drudzis
Reti sastopama slimība, ko izraisa baktērija Coxiella burnetii. Šī mikroorganisma nēsātāji var būt liellopi, aitas, kazas, retāk citi mājdzīvnieki, kā arī savvaļas grauzēji, putni un ērces. Cilvēkam inkubācijas periods ilgst no trim dienām līdz pusotram mēnesim. Sākuma stadijā raksturīgi gripai līdzīgi simptomi. Var attīstīties netipiska pneimonija. Bieži pievienojas hepatīts, iespējams arī meningīts, encefalīts un citi simptomi. Ārstēšana ir efektīva, ja slimība konstatēta laikus.
Bruceloze
Vispārēja alerģiska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganismi brucellas (Brucella). Brucelozei raksturīgi reproduktīvās sistēmas, iekšējo orgānu, nervu sistēmas un locītavu bojājumi, kā arī ilga gaita. Infekcijas avots ir slimi dzīvnieki. Inkubācijas periods – viena līdz trīs nedēļas. Slimība sākas ar nespēku, nogurumu, miega traucējumiem, pasliktinātu ēstgribu; var rasties sāpes muskuļos vai locītavās, reizēm vakaros ir nelieli drebuļi. Pakāpeniski paaugstinās temperatūra (līdz 39–40 °C), pastiprinās sāpes, rodas galvassāpes, stipra svīšana. Pēcāk pievienojas brucelozei raksturīgie simptomi – locītavu bojājumi ar sāpēm, nervu sistēmas traucējumi, var rasties īpatnējs iekaisums plaušās, kā arī pārmaiņas aknās, liesā, dzimumorgānos. Bruceloze akūtā forma izārstējama trijos mēnešos, hroniska forma 1–2 gados vai vēl ilgākā laikā.
Aujeski slimība
Aujeski slimība (neīstā trakumsērga vai pseidotrakumsērga) ir akūta un lipīga dzīvnieku infekcijas slimība, kas raksturojas ar centrālās nervu sistēmas darbības traucējumiem, septicēmiju un niezi. To izraisa alfa herpesvīruss. Tā ir izplatīta visā pasaulē dažādām dzīvnieku sugām, tajā skaitā cūkām, briežveidīgajiem un plēsējiem, piemēram, vilkiem un suņiem. Suņiem ir raksturīga Aujeski slimības zibenīgā forma – dzīvnieks nomirst diennakts laikā. Cilvēkiem nav bīstama, bet novēroti daži gadījumi, kad cilvēkam inficēšanās vietā izveidojas ilgi nedzīstoša, stipri niezoša brūce un novērojams drudzis.
Raksts sagatavots ar medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
