Mednieka ieroča tēmēklī 0
Pusotra mēneša laikā Madonas pusē notikuši trīs starpgadījumi, kuros iesaistīti mednieki un viņu likumīgie ieroči. Valsts policijas Madonas iecirkņa priekšnieks Vasilijs Himuļa kaut ko tādu neatceras savā 30 gadu ilgajā policista karjerā.
“Kaut kāds nesakarīgs gads iznācis: noziegumu tikpat, cik pērn, bet vairāk ir ar agresīvi degradējošām iezīmēm, izņemti 14 šaujamieroči, par ko ierosinātas sešas krimināllietas, pagājušogad bija viens līķis, šogad jau seši, bet trīs gadījumi ar mednieku ieročiem pusotra mēneša laikā vispār ir kaut kas nebijis!” satraukts ir Valsts policijas Madonas iecirkņa priekšnieks Vasilijs Himuļa, kura pārziņā ir Madonas, Ērgļu, Lubānas, Varakļānu un Cesvaines novadi.
Paužot priekšniecības viedokli, Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte par tendencēm, kas liecinātu par mednieku grēkošanu ar ieročiem kopumā valstī, izvairās runāt, arī atsevišķi gadījumi Madonas pusē vēl neko nenozīmējot, tāpat nekas neliecinot, ka situācijas pasliktinoties.
Kopumā šogad Latvijā sastādīti 197 protokoli medniekiem un citām personām, kurām ir ieroču turēšanas atļauja, par pārkāpumiem, apejoties ar ieročiem vai munīciju. Precīzākas statistikas nav.
Traģisko statistiku nule papildinājis pagājušās svētdienas notikums Ventspils novada Tārgales pagastā, kad kāds vīrietis ar bisi, visticamāk, nošāvis savu dzīvesbiedri un pēc tam izdarījis pašnāvību. Sieviete un vīrietis dzīvojuši kopā, lai gan oficiāla laulība starp viņiem nav bijusi reģistrēta. Pēc sākotnējās informācijas, starp abiem izcēlies strīds. Tiesa, šajā gadījumā iespējamajai slepkavībai un pašnāvībai izmantots nelikumīgi iegādāts un glabāts medību ierocis.
Nodzer bisi
Mednieka Jāņa K. braukšana dzērumā automobilim pie stūres ar bisi bagāžniekā vismaz formāli nevienu neapdraudēja, bet Kalsnavas pagasta Jāņukalna ciema iedzīvotāja 49 gadus vecā Alda Bariņa rīcība varēja novest pie traģēdijas. Mednieku biedrības “Veckalsnava” mednieks Aldis sadomāja iedzert un nejauši satika pudelesbrāli – kādu sešas reizes sodītu pilsoni Knutu S., kurš pēc soda izciešanas pārvietojās virzienā uz savu dzimto pusi Kurzemi. Aldis uzaicināja Knutu pie sevis uz mājām, nomaļu viensētu Bērzaunes–Jāņukalna ceļa malā. Dzērumā rosījās gan prāts, gan lepnums: Aldis lielījās gan ar trofejām, gan ieročiem. Knuts manīgi uzspēlēja lietpratēja lomu, kaut arī nekāds mednieks nebija.
Aldis izņēma no seifa bisi – tikai lai parādītu. Tomēr pats ieroča īpašnieks atradies dziļā reibumā, tāpēc nav spējis aizkavēt Knuta došanos projām kopā ar visu šaujamo. Apturēt Knutu mēģinājuši mājinieki, uz kuriem, tostarp bērnu, Knuts kā jau rūdīts recidīvists raidījis divus mērķtiecīgus šāvienus. Par laimi, arī ciemiņš bija pietiekami iedzēris, lai precīzi notēmētu, un iemuka mežā.
Madonas policija, piesaistot papildspēkus un ielencot mežu, patrulējot uz ceļiem, Knutu aizmigušu guļam blakus bisei atrada tikai nākamajā dienā, 30 kilometru attālumā. Recidīvistam (atrodas apcietinājumā) draud bargs pants par slepkavības mēģinājumu, par ko var dabūt pat 15 gadus cietumā. Arī A. Bariņš no soda neizbēgs. Skaidrs, ka viņš vairs nekad nebūs mednieks, maksās administratīvo soda naudu par ieroča glabāšanas noteikumu pārkāpumiem, iespējams, arī atbildēs Krimināllikuma priekšā par darbībām, kas ļāva nepiederošai personai piekļūt ierocim, par ko draud naudas sods vai cietums līdz diviem gadiem.
A. Bariņu satieku viņa mājās, gleznainā vietā netālu no Antonīcas upes. Bijušais mednieks izskatās satriekts un garās sarunās neielaižas, vien nosaka, ka dienas paiet nervozējot, dzerot zāles, kopjot nelielo piemājas saimniecību un sevi vainojot. Aldis tikai atmet ar roku un nozūd mājās.
“Ļoti nepatīkams gadījums. Kaut kas tāds, kopš 15 gadus vadu kolektīvu, notiek pirmo reizi,” saka mednieku biedrības “Veckalsnava” vadītājs Ivars Puzāns (19 mednieku, apsaimnieko 4800 hektāru). “Aldis nebija dzērājs, labs šāvējs un mednieks ar 20 gadu stāžu. Kur viņu nolika, tur zvērs krita.” I. Puzāns sola kolektīvā šo gadījumu pārrunāt, jo nekas tāds nedrīkst atkārtoties.
Kad līdzās alkoholiķis
Guntra (lūdz savu īsto vārdu neminēt) ir izskatīga 35 gadus veca mednieku kolektīva “Kalnāji” medniece un strādā Ļaudonas degvielas uzpildes stacijas veikalā. Medniece ar 11 gadu stāžu. Viņas kontā ir stirnu buki, bebri, lapsa. Par mednieci kļuvusi, pateicoties savam dzīvesdraugam Alvim Eglītim, kurš pats par šaudīšanos dzērumā pirms diviem gadiem mednieka licenci zaudēja. Šobrīd 45 gadus vecais vīrietis jau atrodas cietumā par ieroča nozagšanu, draudiem un šaudīšanos.
“Alvis skaidrā prātā bija labs cilvēks, taču nu ir nodzēries. Pēdējos trīs gadus gandrīz no vietas dzer. Stipro alu, kandžu, šņabi. Kad sadzeras, kļūst agresīvs un ļoti greizsirdīgs, neļauj man nekur iet. Es jau arī neeju, bet vienreiz gadā… 4. augustā bija Ļaudonas pagasta svētki.
Atnācu mājās trijos naktī, bet Alvja vairs nebija. Gāju gulēt, nemaz nemanot, ka Alvis atfrēzējis manu seifu un paņēmis gludstobra bisi, nošāvis manu takšu kucīti ar visiem kucēniem, tad gājis pie kaimiņa, kam draudējis, bet, par laimi, sašāvis tikai vārtiņu slēdzeni,” stāsta Guntra.
Alvi policija atrada tikai pēcpusdienā. Ar pielādētu ieroci. Dzērums jau bija sācis iziet. Policijai gan nekādi joki nebija prātā, jo pirms tam viņš pats bija zvanījis un teicis, ka dzīvs nepadošoties, jo esot bruņots. Viss gan beidzās bez upuriem. Alvis atrodas pirmstiesas apcietinājumā. Kāds sods draud Guntrai, nav zināms. It kā formāli viņai nav kur piesieties, ja nu vienīgi par dzīvošanu kopā ar hronisku alkoholiķi. Bet vai tas ir saistāms ar nevērīgu ieroča glabāšanu?
Guntra nedzer vispār. Jaunībā apsaldējusi nieres, pārcietusi smagu nieres transplantācijas operāciju. “Man tagad ir kāda vīrieša nieres un, kā es smejos, jūtos kaujinieciskāka nekā iepriekš. Būtu žēl, ja man liegtu medību prieku,” spriež sieviete.
“Guntra ir vienīgā mūsu kolektīva sieviete, neko sliktu par viņu teikt nevaru, nedomāju, ka par notikušo viņai kaut kas draud, bet Alvi šņabis pievārējis. Kādreiz ar viņu čomojos, bija liels ziķeris uz tehniku, mājās taisīja meža zvēru konservus, bet tā dzeršana, kas savijās ar greizsirdību un skepsi pret sievietēm, noveda viņu cietumā,” teic mednieku kolektīva “Kalnāji” mednieks Aldis Bondars. Viņš neatceras, ka 16 gadu laikā, kopš viņš ir šajā kolektīvā (19 mednieku, apsaimnieko 6500 hektāru), kādam būtu bijušas problēmas ar likumu.
Virtuves nazis bīstamāks
“Tagad, runājot ar jums, es spļauju pār kreiso plecu: vairāk nekā gadu medībās Latvijā nav bijis neviena nelaimes gadījuma, saistīta ar šaujamieročiem. Tas ir ļoti labs rādītājs. Iepriekš katru gadu kaut kas atgadījās,” priecājas Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš, piebilstot, ka viņa rīcībā ir dati tikai par oficiālām medībām, ne cita veida darbībām ar ieročiem. “Izskatās, ka lietas virzās uz labu, mednieki mācās no kļūdām un policija stingrāk pārbauda.”
“Man nav precīzas statistikas, bet ir pārliecība, ka mednieku disciplīnai ir tendence uzlaboties,” vērtē arī Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.
“Sankcijas ir tik bargas, ka normāls mednieks nevēlas riskēt, jo to pārmāc vēlme medīt. Ja kāds papētītu, tad sadzīves konfliktu laikā daudz bīstamāki ir virtuves naži, malkas cirvji vai citi ikdienā lietojami priekšmeti, bet ne medību ieroči, kas glabājas seifos.”
Arī Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Švēde uzskata, ka dažus gadījumus nevajadzētu vispārināt.
Uzziņa Šogad par šaujamieroča, munīcijas vai lielas enerģijas pnei-matiskā ieroča iegādāšanās, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, ievešanas Latvijas Republikā vai izvešanas no Latvijas Republikas kārtības pārkāpšanu, ko izdarījusi fiziska persona, kurai ir attiecīga atļauja (Administratīvo pārkāpumu kodeksa 181. panta pirmā daļa), sastādīti: Kurzemes reģionā – 34 protokoli; Latgales reģionā – 44 protokoli; Vidzemes reģionā – 73 protokoli; Zemgales reģionā – 50 protokoli; Rīgas reģionā – 49 protokoli. |
Viedokļi
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis: “Bieži izskan, ka kādā konfliktā izmantots medību ierocis, bet parasti vēlāk izrādās, ka tas ir cita veida ierocis vai nelikumīgs medību ierocis. Mednieki noteikti nav sabiedrības bīstamākā daļa. Sankcijas Latvijā ir pat bargākas nekā Eiropā. Piemēram, iedzēris mednieks nedrīkst uzticēt aizvest savu ieroci nedzērušam kolēģim uz mājām. Pāris gadus alkohola promilēm asinīs, pārvadājot ieroci, bija jābūt nullei, tagad gan var būt 0,5 kā visiem autobraucējiem. Tagad ļoti reti kāds mednieks ar ieroci brauc iereibis: vispirms aizved ieroci mājās vai to ieslēdz seifā mednieku namā un tad svin veiksmīgas medības. Bet diemžēl muļķi, tādi, kas nemotivēti – gan dzēruši, gan nedzēruši – šauj uz cilvēkiem, vienmēr gadīsies, atcerēsimies kaut vai Breivīku Norvēģijā vai mūsu pašu Zikovu Rīgas kinoteātrī.”
Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Švēde: “Negadījumi ar medību ieročiem notiek visā pasaulē, Latvijā – noteikti mazāk nekā vidēji citās valstīs. Kopumā mednieki ir atbildīgi un labi cilvēki, kas apzinās, kas ir ierocis. Man ir aizdomas, ka daudzos gadījumos, kad pie legāla ieroča tiek cilvēks, kam ir problēmas ar alkohola lietošanu vai ir citas likstas, vainojama mūsu mazā sabiedrība, kad visur ir draugi un paziņas un var šo to sarunāt.”
