Medņi vai rubeņi? 0
Nomāju zemi, kuras īpašnieki stāsta, ka viņu tiesā esot medņu riesta vieta. Gribu to saglabāt neskartu, bet nezinu, vai šī vieta ir aizsargājama. Kā to noskaidrot? Ja tā ir, kādas manas saistības? Bērziņa Sēlpilī
Lai noskaidrotu, vai konkrētajā vietā medņu aizsardzībai ir izveidota īpaši aizsargājama dabas teritorija jeb mikroliegums, platību īpašniekam vai viņa pilnvarotai personai jāvēršas attiecīgās virsmežniecības mežniecībā vai Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļā (nepieciešama īpašumu raksturojoša informācija: zemes gabala nosaukums, administratīvā teritorija vai zemes vienības kadastra apzīmējums).
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vecākais valsts vides inspektors Andris Avotiņš informē, ka aprobežojumus mikrolieguma teritorijā regulē Ministru kabineta 2001. gada 30. janvāra “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”. Tur 25. pantā noteikts, ka mikroliegumos, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem, iznīcina vai traucē īpaši aizsargājamo sugu, bojā tās biotopu. Aizliegta ir arī mežsaimnieciskā darbība (izņemot meža ugunsdrošības pasākumus) – grāvju rakšana, ceļu būve, mežacūku barotavu un medību torņu ierīkošana. Laika posmā no 1. augusta līdz 1. februārim cauri mikroliegumiem atļauta meža materiālu izvešana no cirsmām citās mežaudzēs, kā arī citi transportēšanas pasākumi, ja nav alternatīvas.
Lai mazinātu intensīvās saimnieciskās darbības ietekmi uz īpaši aizsargājamo putnu sugu mikroliegumiem, vienlaikus ar mikroliegumu parasti veido arī buferzonu. Mikroliegumus un buferzonas meža zemēs saskaņā ar sertificēta eksperta atzinumu nosaka Valsts meža dienests.
Mednis ir īpaši aizsargājama putnu suga, kuras aizsardzībai var veidot mikroliegumus, bet, protams, jāaizsargā arī tās vietas, kur mikroliegumi vēl nav izveidoti. Ja ir aizdomas par medņu klātbūtni, ieteicams darīt to zināmu Latvijas Ornitoloģijas biedrībai, kuras rīcībā ir jaunākie dati par sugas sastopamību. Eksperti varēs sniegt praktisku palīdzību sugas konstatēšanā.
– Iespējams, ka minētajā teritorijā mīt rubenis, nevis mednis. Rubeņi galvenokārt apdzīvo pārejas biotopus starp mežu un atklātu ainavu, lielākās riesta vietas atrodas sūnu purvos, arī izcirtumos, pļavās, pat labības laukos. Neliela daļa no rubeņu riesta vietām iekļauta īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur to aizsardzību regulē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Mikroliegumus rubeņu riesta vietās neveido, – skaidro VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja Liene Suveizda.
Abu sugu putnu gaiļi ir melni, bet vistas brūni raibas. Kā šos putnus atšķirt? Pirmkārt, pēc lieluma: mednis ir apmēram vienā lielumā ar tītaru, bet rubenis – kā vista. Otrkārt, rubeņu gaiļa astei ir izliektas malējās spalvas, bet medņa aste atgādina vēdekli. Treškārt, pēc uzacīm: abu sugu tēviņiem tās ir sarkanas, bet rubenim izvietotas virs galvas (kā animācijas filmu tēlam).
Pēc ornitologa, medņu eksperta Helmuta Hofmaņa teiktā, Latvijā nav veikta uzskaite, ar kuras palīdzību varētu noskaidrot, vai abu šo sugu putnu skaits palielinās, samazinās, vai ir stabils. Lēš, ka pašlaik Latvijā ir aptuveni 2500 medņu un 25 000 rubeņu un ka pēdējo 70 gadu laikā medņu skaits pie mums samazinājies divas reizes. Iemesli tam ir dažādi, katrā reģionā, pat riesta vietā savi, taču galvenokārt tas notiek intensīvās mežizstrādes, mežu meliorācijas un plēsēju (caunu, lapsu, jenotsuņu) dēļ.
Sēlpils apkārtnē apzinātas medņu riesta vietas Viesītes un Zalves apkārtnes mežos (tur ir klusāks un mazāk cilvēku). Tur ir kādi pieci riesti, katrā no tiem vidēji ir 2 – 5 medņu tēviņi, tātad var pieņemt, ka šajā reģionā ir vismaz 10 – 20 medņu gaiļi.
Lielākais zināmais rubeņu riests ir Slīteres nacionālajā parkā, ne mazums to ir Teičos, Lubānas apkārtnē. Arī Sēlpils pagasta dienvidu daļā ir daži purvi, kur apmetušies rubeņi.
