Medmāsiņu migrācija: Somija medicīnas māsas “importē” arī no Latvijas 37
Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ Somijā sākas pirmās reģionālās vēlēšanas – tikai pusgadu pēc pašvaldību vēlēšanām, par kurām “Latvijas Avīze” ziņoja pagājušajā gadā. Vēlēšanas tiek dēvētas par veselības, sociālo un glābšanas dienestu vēlēšanām, jo jaunizveidotajiem reģioniem tiek uzdots rūpēties par šo jomu jautājumiem.
Tika izveidots 21 jauns labklājības reģions, jo ne visas pašvaldības tiek galā ar likumā noteiktajiem pienākumiem, un arī jaunajam pārvaldes līmenim ir nepieciešami politiķi, kuri šajā līmenī tiks izvēlēti pirmo reizi.
Pašvaldību vēži reģionālajā kulītē
Vairāk nekā 80% reģionālo deputātu kandidātu kandidēja arī pašvaldību vēlēšanās, tādēļ daudzi vēlētāji saredz tos pašus vēžus citā birokrātiskā kulītē. Pašlaik vēl tiek tikai spriests par to, vai neaizliegt parlamenta un pašvaldību deputātiem piedalīties reģionālajās vēlēšanās, lai vara nekoncentrētos vienās rokās un pārāk šaurām aprindām. Šobrīd ir iespējams, ka pēc reģionālajām vēlēšanām Somijas parlamentā vairākums vienlaikus būs arī reģionālie un pašvaldību pārstāvji, jo reģionālajās vēlēšanās kandidē 111 parlamenta deputāti un seši ministri.
Galvenās vēlēšanu tēmas grozās ap veselības centru saglabāšanu katrā pašvaldībā vai to koncentrēšanu lielākos centros, pietiekamu darbinieku skaitu veselības un sociālās aprūpes jomās, potenciālu reģionālo nodokli un labklājības reģionu pilnvaru paplašināšanu. Daudziem vēlētājiem jaunais reģionālais līmenis īsti nav saprotams.
Darbaspēks aizplūst uz ārzemēm…
Izmaiņas darba tirgū pandēmijas laikā ir pastiprinājušās. ASV tiek runāts par “Lielo atlūgumu” (“The Great Resignation”) fenomenu, kura ietvaros miljoni amerikāņu ir iesnieguši atlūgumus. Somijā reģionālo vēlēšanu ietvaros tiek runāts par darbaroku trūkumu – jo īpaši sociālās un veselības aprūpes jomā. Šobrīd Helsinkos slimības atvaļinājumā vai karantīnā atrodas 10% veselības un sociālās aprūpes darbinieku – laikā, kad pacientu skaits pieaug ne tikai koronavīrusa, bet arī citu vīrusu un sezonālās gripas dēļ.
Somijā nav ģimenes ārstu sistēmas. Katrs iedzīvotājs var apmeklēt veselības centru, kurā katru reizi var pieņemt cits mediķis. Veselības centros strādā gan feldšeriem pielīdzināmi veselības speciālisti, gan ģimenes ārsti, bet pacienti nonāk pie tā mediķa, kurš ir brīvs.
Veselības un sociālās jomas darbinieki jūtas nenovērtēti. Daudzi veselības aprūpes speciālisti paralēli ikdienas darbam strādā virsstundas vakcināciju punktos. Medicīnas darbinieku skaitu samazina arī Infekcijas likumā noteiktā obligātā vakcinēšanās veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem. Atšķirībā no Latvijas Somijā nevakcinētais personāls tiek pārcelts pie darba pienākumiem, kur nav saskares ar riska grupām, bet, ja šādi pienākumi nav atrodami, tad nosūtīts bezalgas atvaļinājumā. No otras puses, Somijas otrajā lielākajā pilsētā Espo darbā tiek pieņemti vakcinētāju palīgi, kuri iereģistrē saņemtās vakcīnas un saņem algu, kas ir tikai par sešdesmit eiro zemāka nekā tās pašas pilsētas bāriņtiesas darbiniekiem.
Situācija nav viegla arī privātajos uzņēmumos, kas darbinieku trūkuma dēļ lauž noslēgtos līgumus par klientu aprūpi. Piemēram, Peijethemes reģionā tikai janvāra laikā vien līgumus ir pārtraukuši jau trīs privātuzņēmumi.
Kaimiņvalstīs maksā vairāk
Darbinieku situācija gan bija smaga jau pirms pandēmijas, kad pārāk mazs darbinieku skaits apkalpoja pārāk daudzus pacientus un klientus. Kā stāsta jaunpilniece Vita Andrena, kura 13 gadus strādājusi veselības aprūpes jomā Somijai piederošajās Ālandu salās un nu jau piekto gadu strādā Zviedrijā, darba devēji izmanto iespēju dot darbu uz stundām, jo tad darbinieks saņem zemāku atalgojumu nekā pastāvīgā darbā.
No otras puses, piemēram, Keravas pašvaldība septembrī uzsāka projektu, kura laikā darbā pieņemtajām medmāsām tiks piemaksāti 1000 eiro: puse pēc pārbaudes laika beigām un otra puse 2022. gada beigās. Par medmāsu atalgojumu šķēpi tika lauzti jau pagājušā gada beigās: sākumā koronas pacientu aprūpētājiem tika apsolīts algas pielikums, tad lēmums tika atcelts, bet pēc pamatīga trokšņa tika nolemts izmaksātās piemaksas par papildu pienākumu pildīšanu neprasīt atpakaļ un apsolītās piemaksas izmaksāt.
Sliktu darba organizāciju un nepietiekamu atalgojumu par galvenajiem iemesliem min tie veselības un sociālās jomas darbinieki, kuri izvēlas strādāt ārzemēs – visvairāk kaimiņvalstīs Zviedrijā un Norvēģijā, bet arī Lielbritānijā, Šveicē, Vācijā un ASV. Norvēģijā uz rokas saņem par 2000 eiro mēnesī vairāk nekā Somijā, nacionālajam ziņu dienestam YLE stāsta ķirurģijas medbrālis Sami Kinnunens.
Atšķirības ir arī darba organizācijā: dežūru saraksts Norvēģijā tiek sastādīts 12 nedēļām uz priekšu, bet Somijā – tikai trim. Norvēģijā dežūrā ir vairāk darbinieku nekā Somijā, tādēļ atmosfēra ir labāka un darba ritms cilvēcīgāks. Arī brīvā laika ir vairāk nekā Somijā: pēc 11 darba nedēļām vienmēr ir 10 brīvdienas pēc kārtas, un ikgadējais atvaļinājums ir piecas nedēļas, stāsta Kinnunens. Lai gan cenu līmenis Norvēģijā ir augstāks nekā Somijā, piemēram, sporta klubu vai filmu biļešu cenas ir zemākas.
Personāla vadības stils Zviedrijā un Norvēģijā ir saudzīgāks, un darbinieki sajūtas novērtēti. Piemēram, Zviedrijā medmāsas neveic sanitāru pienākumus. Tuvākie priekšnieki Norvēģijā biežāk nostājas savu padoto pusē, nevis slimnīcas kā Somijā, stāsta Kinnunens.
Somijas veselības un labklājības dienests THL ziņo, ka pēdējo desmit gadu laikā tiesības strādāt profesijā ārzemēs pieprasījušo somu medmāsu skaits ir pieaudzis vairāk nekā divkārt – līdz 1200 personām gadā. Kopumā ārzemēs strādā tūkstošiem somu sociālās un veselības jomas darbinieku vecumā līdz 65 gadiem. 2000. gadā, pēc THL datiem, tie bija gandrīz 500 ārstu, 1300 medmāsu un 2300 citu nozares darbinieku.
Iztrūkumu importē no… Latvijas
Uz ārzemēm un citām nozarēm aizplūdušo darbinieku vietā Somijā vajag vismaz 30 000 medmāsu, sanitāru, medmāsu palīgu, aplēsusi Somijas Veselības un sociālo lietu ministrija. Vietas aizpildīt ierodas gan jaunieši, gan speciālisti no ārzemēm, tostarp Latvijas un citām ES valstīm. Gan ārstiem, gan citiem jomas darbiniekiem ir jāapgūst somu vai zviedru valoda un jāizpilda virkne prasību. 3,3% medmāsu ir dzimušas ārzemēs, no tām 31% – ES valstīs.
Vita Andrena paralēli darbam veselības aprūpes jomā apguvusi zviedru valodu un pabeigusi divus gadus ilgušās medmāsas palīga studijas Ālandu profesionālās izglītības iestādē, iegūdama ES sertifikātu. “Nebija viegli, bet es to izdarīju,” stāsta Vita, kura uz ārzemēm devās ekonomisku apsvērumu dēļ, lai uzturētu ģimeni ar trim bērniem: “Es no trūkumcietēja kļuvu par sponsoru.” Uz Zviedriju Vita pārcēlās mīlestības dēļ un arī tur turpina strādāt par medmāsas palīdzi, šobrīd apkopjot klientus mājās. Vita atzīst, ka darbs tiek novērtēts gan finansiāli, gan arī morāli, ar pozitīvām atsauksmēm un pateicību. “Es gribu apkalpot citu cilvēku tā, kā gribētu, lai apkalpotu mani,” Vita uzsver.
Somijā gandrīz katrs desmitais ārsts nāk no ārzemēm, un šobrīd to ir 1800. Viņu pulkā ir arī Somijas latviešu sabiedrībā aktīvā, talantīgā Evita Tropa, ārste rezidente ģimenes medicīnā Lohjas pilsētas poliklīnikā, kurā praktizē teju piecus gadus.
Ārstiem ārzemniekiem ir jāiziet vairāku posmu process ar sešu mēnešu praksi, diploma akceptēšanu un, protams, valodas apguvi vismaz B līmenī, jo arī Somijā ārsta pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem valsts valodā. Par laimi, diplomētiem ārstiem no ES valstīm ārsta atļaujas saņemšanas process ir krietni vieglāks. Tieši valodas apguves prasība Evitu biedēja visvairāk, lemjot par darba vietu pēc studiju beigām.
Pie pozitīvajām pusēm Somijā min sakārtoto veselības sistēmu un iespēju pašai ietekmēt gan darba gaitu, gan laiku, kas pieļauj arī studiju turpināšanu rezidentūrā Helsinku universitātē, kas Somijā ilgst sešus gadus, nevis trīs kā Latvijā. Arī pieeja valsts mēroga datubāzēm ar vadlīnijām un aprakstiem gan medikamentiem, gan izmeklējumiem ir lieta, kuru Evita labprāt novēlētu arī kolēģiem Latvijā.
“Morāli, ētiski un fiziski es nespētu strādāt, kā strādā lielākā daļa ģimenes ārstu Latvijā. Es nespētu nedarīt neko, kad kaut kas ir jādara, un darīt kaut ko, kad kaut kas nav jādara, bet pacients pieprasa. Kā tiek nopelti ģimenes ārsti, kā no viņiem tiek prasīti pasaules brīnumi, bet vienlaikus līdzestība (ārsta ieteikumu ievērošana. – Aut. piez.) ir zema,” Evita uzskaita iemeslus darbam Somijā salīdzinājumā ar Latvijas medicīnas sistēmas nesakārtotību.
Pie Somijas mīnusiem Evita min pārāk ciešu kalpību burtam – Latvijā mediķa darbā ir vairāk vietas interpretācijai, personiskai un holistiskai pieejai. Darbā ar pacientiem Somijā Evita cenšas izmantot abu valstu labākās puses.
