Meditēt ar kapli. Kā rīdziniece Brigita pārcēlās uz laukiem un nodēvēta par tējas kundzi 0
Par bioloģisko zemnieku saimniecību “Ozoliņi” Zaubes pagastā Amatas novadā dzirdēju jau sen. Agrāk ne vienā vien tirdziņā satiku Brigitu Lūkinu, kuru dēvē par tējas kundzi. Viņas ģimenes aizrautība un iztikas avots jau daudzus gadus ir ārstniecības augu tējas. Tagad viņi tradicionālajai nodarbei pievieno neparastākas idejas – piedāvā izbaudīt ekofitnesu un darba meditāciju. Arī piedzīvot atpūtu laukos, kas interesanti nodēvēta par ekrānu detoksikāciju. Viņi rīko tēju meistardarbnīcas un māca gatavot augu mandalas.
Brigita un Dima ir dzimuši rīdzinieki. Sapnis par namiņu laukos radās septiņdesmito gadu beigās, lai pabūtu prom no pilsētas. Brigita jau kopš bērnības pazina daudzas tējzālītes, un “Ozoliņu” apkaimē tās visas auga. Varēja nebaidoties vākt augus, jo tuvākajā apkaimē zeme nebija lauksaimniecības un ķīmijas skarta.
Viena no pirmajām tapa fermentētā ābeļu lapu tēja. “Mājās bija maizes krāsns, nolēmu cept rupjmaizi. Atradu senu recepti. Tajā vecajā grāmatā ieraudzīju arī interesantu tējas recepti. Tur bija rakstīts: “Pēc maizes cepšanas, kad krāsns labi padzisuse, lieciet iekšā māla podu ar ābeļu lapām…”
Tā izdarīju. Lapas skaisti smaržoja pēc rupjmaizes,” atceras Brigita.
Ābeļu tēju Lūkini gatavo joprojām, tikai liek klāt upeņu lapas, lai būtu C vitamīns, āboliņu – pret holesterīnu, ugunspuķi – imunitātei un pīlādžogas – asinsvadu veselībai. Ābeļu lapas savāc rudenī, kad tās kļūst vaskainas, it kā smagas. Vēl labāk, ja lapas dabū salnu.
Ideja par ekofitnesu
Brigitas lielākais palīgs un atbalsts ir ģimene. Vedekla Evita uz šīm mājām sāka braukt jau pēc pirmā kursa, kad iepazinās ar Lūkinu dēlu Mārtiņu. Viņa ir ieguvusi labu izglītību, ilgus gadus strādāja atbildīgā amatā Rīgas Ekonomikas augstskolā. Pirms trim gadiem no svarīgā darba aizgāja. “Kad gāju prom no darba, sapratu, ka man pietrūks vienīgi cilvēku no dažādām valstīm, interesantās saziņas ar viņiem. Bet gandrīz uzreiz uzzināju, ka ir tāda starptautiskā kustība workaway.info. Cilvēki ceļo pa pasauli un palīdz lauku saimniecībās. Tas šķita interesanti, nolēmām iesaistīties,” atceras Evita.
Pa šiem trim gadiem Ozoliņos ciemojušies jau 43 brīvprātīgie palīgi no 18 dažādām valstīm!
Evita smaida vien: “Atbraucējus riktīgi liekam pie darba. Ikviens var piedzīvot darba meditāciju. Ja kādam galīgi netīk ravēt, var glābties pie piparmētru siešanas. Var izgatavot kādu soliņu vai izveidot ugunskura vietu. Tā ir ļoti dziļa pasaules pieredzēšana – atbraukt svešā zemē, kuras valodu nezini, būt svešā kultūrā. Vairākums šo cilvēku braukā pa pasauli un kolekcionē idejas.”
Lūkini savā saimniecībā piedāvā vēl kādu iespēju – veikt tā dēvēto ekrānu detoksikāciju. Kā rakstīts Ozoliņu mājaslapā, tas nozīmē “visas glaudāmās ierīces atstāj mājās vai atdod glabāšanā mājas saimniekiem ierodoties”.
Brigita dara tā
* Vairākums cilvēku saplūktos augus vispirms sagriež un tad izžāvē. Vācijas speciālisti arī uzsver, ka augs ir dzīvs un jāsagriež, lai nomirtu. Es žāvēju pušķīšos un tikai tad smalcinu. Kā dzīvu griezīsi?
* Kad tējas sažāvētas, tās ievietoju saldētavā, lai izsalst mīnus 20 grādos. Tas tādēļ, lai neieviešas kukaiņi. Esmu pārliecinājusies, ka saldēšana pastiprina auga garšu, it kā izvelk to uz āru.
* Lai attīrītu organismu, labi der tēja, kurā lieku bērzu pumpurus, dzeltenās kaķpēdiņas, kumelītes un asinszāli.
* Jaunās dižzirdzenes lapas ir garšīgas. Šis augs ir ļoti vērtīgs. Uzlējums – sakneni aplej ar šņabi un nostādina – ir tik tonizējošs, ka naktī ne aci nevar aizvērt.
Visu rakstu lasiet žurnāla 36,6 °C jūnija/jūlija numurā vai tā elektroniskajā versijā.
