“Mediķu trūkums būs lielākais izaicinājums!” Saruna ar Imantu Paeglīti 62
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis pēc pieciem šajā amatā nostrādātiem gadiem nevēlas vairs pagarināt savu darba līgumu. Kāpēc slimnīcas vadītājs pieņēmis šādu lēmumu un ko no 2023. gada var sagaidīt lielākās valsts slimnīcas mediķi un pacienti?
Vai jums ir zināms, kur strādāsiet jaunajā gadā?
I. Paeglītis: Uzreiz pēc pēdējās darba dienas slimnīcu nepametīšu, jo strādāšu komisijā, kas atlasīs jaunā valdes priekšsēdētāja kandidātus. Pēc tam gan kādu laiku atpūtīšos.
Cik pretendentu ir pieteikušies?
Komisija ir saņēmusi kopumā 25 pieteikumus, no kuriem tikai puse atzīta par atbilstošiem valdes priekšsēdētāja amatam izvirzītajām kvalifikācijas prasībām.
Gribētu dzirdēt no jums atklātu valodu: kādi tad ir tie galvenie iemesli, kāpēc jūs vairs nevēlaties vadīt lielāko valsts slimnīcu?
Es to nekad neesmu slēpis. Brīdī, kad šo lēmumu pieņēmu, nekavējoties informēju slimnīcas padomi, kā arī slimnīcas kolektīvu. Lai izslēgtu jebkādu šaubu ēnu, vēlos uzsvērt, ka tas ir tikai un vienīgi mans lēmums. Nebija tik vienkārši to pieņemt, jo man patika tas, ko šos piecus gadus darīju. Tiesa, izaicinājumu bija ļoti daudz un dažādi, tāpēc ieguvu pamatīgu pieredzi. Ar “Latvijas Avīzes” starpniecību vēlos pateikt paldies visiem darbiniekiem, kas mani pieņēma, atbalstīja un strādāja kopā ar mani.
Ja paraugās atpakaļ, tad faktiski gandrīz visi tie mērķi, ko sākotnēji biju izvirzījis, kopā ar komandu ir sasniegti. Svarīgākais no tiem bija un ir slimnīcas finansiālā stabilitāte. Slimnīca 2021. gadu pabeidza bez zaudējumiem, un ļoti ceru, ka arī 2022. gadu izdosies pabeigt līdzīgi.
Bez šīm finanšu lietām mērķis bija funkcionāli, ne tikai juridiski, apvienot mūsu slimnīcas piecus stacionārus. Arī šis uzdevums ir izpildīts. Nomainītas visas RAKUS lielākās diagnostikas iekārtas – datortomogrāfijas, magnētiskās rezonanses, staru terapijas un citas iekārtas. Izstrādāts slimnīcas attīstības plāns ne tikai uz papīra, bet ir atrasts un piesaistīts arī nepieciešamais finansējums un sākta infrastruktūras attīstība. Un visbeidzot – ir izveidota spēcīga komanda, kas var turpināt strādāt neatkarīgi no tā, kurš būs nākamais valdes priekšsēdētājs.
Arī Pārresoru koordinācijas centrs un Veselības ministrija ir atzinusi, ka slimnīcas stratēģijā noteiktie mērķi ir izpildīti un slimnīcas darbība 2021. gadā ir novērtēta ar atzīmi “ļoti labi”.
Ņemot vērā šos rezultātus, uzskatu – slimnīcai ir beidzies viens attīstības posms, kurā biju noderīgs ar savām zināšanām un kompetenci.
Slimnīcas attīstībai ir jāturpinās un nākamajā attīstības posmā ir vajadzīgs cilvēks ar citām kompetencēm un spējām. Es to varētu mēģināt apgūt, bet tas prasīs laiku. Diemžēl slimnīcai nav laika gaidīt, tai ir jāturpina attīstīties. Tāpēc tas ir tikai godīgi no manas puses, ka es to atzīstu un pieņemu šādu lēmumu.
Jūs sakāt, ka slimnīcai ir jāturpina attīstīties, bet vienlaikus ne viens vien slimnīcas vadītājs man stāsta, ka drīzāk priekšā ir nevis attīstība, bet gan bankrota draudi. Ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus, slimnīcām inflācija, sākot no 2010. gada, nav ierēķināta tarifā, bet prasības no valsts puses, no pacientiem ar katru gadu palielinās. Kopš 2016. gada visas medicīnas preces un pakalpojumi ir sadārdzinājušies par 40 procentiem, bet valsts to neņem vērā, ja runājam par stacionāriem. Vai tomēr patiesībai tuvāk nav tas, ka nekādu soļu uz priekšu nebūs, drīzāk tie tiks sperti atpakaļ, tajā skaitā arī RAKUS?
Nav šaubu, jūs precīzi noraksturojāt situāciju – ar visu resursu cenu pieaugumu skaidrs, ka 2023. gads būs ļoti grūts. Pašreizējā veselības aprūpes finansēšanas sistēma nav par labu tam, lai slimnīcas varētu elastīgi reaģēt uz šīm nepatīkamajām pārmaiņām. Mēs varam teikt paldies valdībai un Veselības ministrijai, ka ir palielināta atalgojuma sadaļa tarifos, bet šajos piecos gados kopš vadu slimnīcu, visas pārējās sadaļas tarifos ir bijušas absolūti nemainīgas.
Šobrīd izmaksu pieaugums ir ļoti straujš, un, ja slimnīcām netiks piešķirts papildu finansējums un netiks mainīta apmaksa par veiktajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, tad nākamgad, visticamāk, stacionāriem ir sagaidāmi lieli zaudējumi.
Tomēr esmu pārliecināts, ka veselais saprāts piemīt arī mūsu politiķiem. Pēdējās nedēļās tomēr dzirdam, ka veselības aprūpe ir viena no valdības prioritātēm un tiks meklēti finansiāli risinājumi. Ja tas nenotiks, tad es piekrītu, ka noteiktā kārtībā sāksies slimnīcu bankroti. Slimnīcas nespēj kompensēt no savām iekšējām rezervēm straujo cenu kāpumu.
Jūs iepriekš teicāt, ka energoresursu sadārdzinājuma segšanai vien līdz apkures sezonas beigām RAKUS ir nepieciešami ap 10 miljoniem eiro. Vai šī nauda būs?
Sākotnējais aprēķins par sadārdzinājumu šim gadam bija četri miljoni eiro. Bet tagad redzam, ka gāzes tarifs tomēr nav tik strauji audzis, kā bijām prognozējuši. Ietaupīt palīdzēja arī tas, ka šogad apkures sezonu sākām tik vēlu kā nekad, un, protams, palīdzēja arī veiktie taupības pasākumi.
No valsts budžeta šim gadam esam saņēmuši 2,3 miljonus eiro kā energoresursu sadārdzinājuma kompensāciju. Izskatās, ka tas būs pietiekami. Bet ir absolūta neskaidrība par to, kas notiks nākamgad.
Jāteic, ka uztraukums jau nav tikai par energoresursiem. Mēs tikko noslēdzām ārpakalpojuma līgumu par pacientu ēdināšanas pakalpojumu slimnīcā, kura cena ir pieaugusi par 60 procentiem. Arī tur katru gadu slimnīcai būs ap diviem miljoniem eiro papildu izmaksas. Vidējā cena ēdināšanai jaunajā līgumā ir 10,8 eiro dienā vienam pacientam, bet vienlaikus valsts tarifā iekļautā samaksa ir tikai trīs eiro. Diemžēl slimnīca nespēs kompensēt šo starpību no saviem līdzekļiem.
Vai tas nozīmē, ka slimnieki saņems arvien nabadzīgākas ēdienu porcijas?
Pacienti necietīs, jo barības vielu daudzumu un kalorijas nosaka Ministru kabineta noteikumi, un šis pakalpojums tiks nodrošināts atbilstoši noteikumiem.
Zinu, ka Veselības ministrija kopā ar Nacionālo veselības dienestu plāno no 2023. gada tarifa paaugstināšanu ēdināšanai virzīt kā vienu no prioritātēm. Šis plāns paredz tarifu paaugstināt no trīs līdz pieciem eiro, bet faktiskās izmaksas ir vairāk nekā desmit eiro.
Bet vēl taču arī minimālā alga ir jāceļ līdz 620 eiro…
Esam iesnieguši Veselības ministrijai aprēķinus un ceram, ka arī tur būs kādi papildu finansiāli risinājumi.
Lai palielinātu minimālo algu, ir nepieciešami ap 250 tūkstošiem eiro gadā. Bet jāņem vērā, ja mēs algu palielinām tikai tiem darbiniekiem, kuri saņem mazu algu, tas izjauc RAKUS darba samaksas nosacīto trepi, jo apkopēja darba samaksā pietuvosies medicīnas māsas palīga algai. Tas nav pareizi. Līdz ar to, ja mēs paaugstinām zemākās algas, mums būtu jāceļ arī tās algas, kas ir ļoti tuvu zemākajai algai.
Cik liela ir ārsta un medicīnas māsas maksimālā alga RAKUS?
Es jums nepateikšu lielākās algas, bet novembrī vidējā alga ārstam bija 3290 eiro un medicīnas māsai 1780 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ņemot vērā to, ko dara mūsu mediķi, jāteic, ka viņi noteikti ir pelnījuši lielāku atalgojumu. Bet atbilstoši finanšu situācijai un medicīnas pakalpojumu tarifiem, ko valsts ir noteikusi, diemžēl, lai kā mēs to gribētu, mēs nevaram nodrošināt tik lielas algas.
RAKUS 2021. gada pārskatā redzams, ka slimnīcā ir samērā liela strādājošo mainība – pieņemti 946 darbinieki, vidēji 78 darbinieki mēnesī, bet atbrīvoti 693 jeb vidēji 58 darbinieki mēnesī. Kādu speciālistu visvairāk trūkst? Vai pacientiem ir vieglāk tikt pie nepieciešamajiem speciālistiem, kopš jūs vadāt slimnīcu?
Situācija kopš 2018. gada noteikti ir mainījusies, bet es nekādā gadījumā nevaru teikt, ka tā ir apmierinoša. Daudzās medicīnas jomās trūkst gan ārstu, gan arī medicīnas māsu un māsu palīgu. Vislielākā darbinieku mainība ir tieši medicīnas māsu palīgu un sanitāru vidū, jo viņiem nosacīti ir visvienkāršāk nomainīt darba vietu.
Jūsu pieminētā lielā darbinieku mainība bija saistīta ar kovida pandēmiju, kad pieņēmām darbā studentus, kā arī bija darbinieki, kuri atteicās vakcinēties un bijām spiesti viņus atbrīvot no darba. Slimnīcā darbinieku mainība vidēji ir ap 12 procentiem gadā, kas ir nedaudz virs normas jeb 10 procentiem, kas tiek uzskatīti par normālu strādājošo mainību jebkurā jomā, jebkurā uzņēmumā.
Visvairāk mums ir nepieciešami anesteziologi, pēdējā laikā sevišķi akūta problēma ir arī radiologu nepietiekamība, jo viņi izvēlas labāk apmaksātu darbu privātajā sektorā, kur daudzi medicīnas pakalpojumi ir par maksu. Cenas var celt, jo pēc šiem privāto ārstniecības iestāžu medicīnas pakalpojumiem ir liels pieprasījums, un līdz ar to radiologiem var samaksāt lielāku algu. Tā jau nav, ka visi radiologi būtu izbeiguši darba attiecības RAKUS, bet pēdējā gadā ir diezgan daudz ārstu, kuri, piemēram, ir samazinājuši darba slodzi slimnīcā. Tas nav iepriecinošs fakts, tāpēc mēģinām šo problēmu risināt, lai varētu palielināt atalgojumu tieši šiem speciālistiem.
Bet nākamgad taču jāievieš jaunais mediķu atalgojuma modelis, kuru izstrādāja Valsts kanceleja savās domnīcās sadarbībā ar daudzām mediķu organizācijām un ekspertiem, lai panāktu, ka ārsti saņem savai kvalifikācijai, pieredzei atbilstošu atalgojumu un neskrietu darbos pa vairākām ārstniecības iestādēm. Vai tas šo problēmu neatrisinās?
No paša sākuma aktīvi iesaistījāmies jaunās atalgojumu sistēmas izstrādē un ieviešanā. Kopš tā brīža ir pagājis diezgan ilgs laiks, jaunajai atalgojuma sistēmai jau bija jābūt ieviestai. Bet to nevar izdarīt, ja tās ieviešanai nav piešķirta nauda no valsts budžeta. Mēs to esam ieviesuši vairākās klīnikās kā pilotprojektu, nākamgad vajadzētu pakāpeniski iet uz priekšu. Lai katrā klīnikā ieviestu jauno atalgojuma sistēmu, ir jāveic diezgan daudz priekšdarbu. Piemēram, ir nepieciešama detalizēta un pamatīga uzskaite par to, cik daudz kurš dara, cik laika tas prasa. RAKUS administratīvais resurss nav tik liels, lai mēs jauno algu modeli varētu ieviest visās nodaļās vienlaikus, bet mēs gribētu to turpināt pakāpeniski, arī raiti ejot uz priekšu. Diemžēl no valsts puses nav nekādas informācijas par to, ka 2023. gadā šim mērķim varētu būt papildu finansējums.
Ieviešot jauno atalgojuma sistēmu vairākās klīnikās, nevarētu teikt, ka pilnīgi visi darbinieki ar to ir ļoti apmierināti. Ir arī oponenti, kas to kritizē, tomēr jāatzīst, ka lielākā daļa darbinieku ir apmierināti. Diemžēl tas ir slikti, ka ir pārāk liela laika starpība kopš uzsākts pilotprojekts, un to brīdi, kad jaunais atalgojuma modelis būtu jāievieš visā slimnīcā. Kamēr bija runa, ka tie varētu būt daži mēneši, pārējie darbinieki, kuri nebija iesaistīti jaunajā atalgojuma sistēmā, varēja paciesties. Bet tagad ir radušās nesaskaņas slimnīcas iekšienē, jo tur, kur ir ieviesta jaunā atalgojuma sistēma, ārsti un māsas nopelna vairāk nekā tajās klīnikās, kur tās nav. Tas ir pieļaujams neilgu laiku, bet, ja tas notiek vairāk nekā gadu, tad mediķu vidū šī netaisnīguma dēļ rodas arvien lielāka neapmierinātība.
Šīs sistēmas izstrādē ir ieguldīts liels darbs, nagi, ragi aplauzti, un gribas doties uz priekšu, bet bez papildu naudas mēs tālāk netiksim.
No nākamā gada 1. janvāra darba attiecības ar slimnīcu pārtrauks divi vadošie ausu, deguna un kakla slimību ķirurgi onkoloģijā, jo uzskata, ka ir nepietiekami atalgoti par to sarežģīto darbu, ko viņi veic. Ko tas nozīmē pacientiem – vai nebūs kas veic šīs operācijas?
Mēs nevaram palielināt algu tikai diviem vai trim ārstiem, izjaucot kopīgo atalgojuma kārtību. Lai mēs nodrošinātu šo medicīnas pakalpojumu vajadzīgajā apjomā un lai neciestu pacienti, šobrīd notiek aktīvs darbs, lai šīs operācijas no 1. janvāra netiktu pārtrauktas.
Šādu ārstu rīcību var saprast, jo, aizejot uz privāto sektoru un strādājot ambulatori, var mazāk strādāt un vairāk iegūt. Ambulatoro medicīnas pakalpojumu cena ir palielinājusies par 53%, salīdzinot ar 2016. gadu, kas nozīmē, ka var ne tikai maksāt lielāku algu, bet var nodrošināt daudz labāku vidi personālam un pacientiem, labākas iekārtas, labāku aprūpi…
Slimnīca no savas puses iespēju robežās rada apstākļus, lai šeit varētu notikt unikālas operācijas un tiktu ieviestas jaunas ārstniecības metodes, ar mērķi – palīdzēt pacientiem. Vienlaikus šī ārstu profesionālā pilnveide vienmēr paredz papildus smagas darba stundas, kas ne vienmēr tiek apmaksātas saskaņā ar NVD tarifiem. Protams, nav apstrīdams, ka ārstam ir jāsaņem atbilstošs atalgojums.
Tas ir skaidrs, ka pārslodze kovida pandēmijā tagad parādās cilvēciski saprotamos individuālos lēmumos, proti, izvēlē meklēt nedaudz vieglākus darba apstākļus, piemēram, pieņemot pacientus ambulatori vai atsakoties no nakts dežūrām, kur jāizmeklē pacienti akūtā stāvoklī. Diemžēl šī situācija nav unikāla nedz mūsu slimnīcai, nedz veselības aprūpes sistēmai Latvijā kopumā. Pieļauju, ka mediķu trūkums būs lielākais izaicinājums un šai problēmai nav un nebūs vienkāršu risinājumu! Bet tas būs jāmeklē. Un ir pārāk vienkāršoti uz šo ārstu trūkumu skatīties tikai no atalgojuma prizmas.
Vai jūs piekrītat, ka, ņemot vērā to, ko jūs izstāstījāt, šķiet, ka 2023. gads slimnīcām būs nevis attīstības, bet vairāk izskatās pēc stagnācijas gada?
Nākamgad būs ļoti daudz izaicinājumu. To, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi krīze tiks pārvarēta, redzēsim un vērtēsim, visticamāk, jau nākamā gada beigās. Katra krīze mums kaut ko iemāca, jo esam spiesti meklēt nestandarta risinājumus. Galvenais ir redzēt un paturēt prātā stratēģiskos attīstības mērķus un virzienus pat tad, ja kādu brīdi straujā attīstība sabremzējas un jāsper pat kāds solis atpakaļ.
