Kāpēc es strādāju vairāk nekā vienu slodzi. Veselam.lv raksta pēc publikācijas par mediķu pārslodzi 0
Ja slodzes būs mazākas, nebūs, kam strādāt
Turpinām aizvakar aizsākto tēmu par mediķu pārstrādāšanos.
Šoreiz publicējam divas vēstules pēc mūsu publikācijām, kur mediķi dalās savās domās un pieredzi par vairāku slodžu darbu.
“Gribu izteikt savu viedokli, kapēc mediķi strādā virsstundas un kapēc ir pārslodze. Bija laiks, kad pati strādāju četrās darba vietās un kopā sanāca ap 3,5 slodzēm,” atklāj medmāsa Iveta Saulīte, paskaidrojot, ka tas noticis “ne jau no labas dzīves”. “Es domāju, ka vairums mediķu būtu ar mieru strādāt vienu slodzi bez virsstundām, tikai par algu, kādu saņem, strādājot vairākās darba vietās. Katram, protams, šī summa ir individuāla, proporcionāla viņu vajadzībām.
Otrs kritērijs, kapēc strādā vairākās darba vietās, – jo ir ierobežots stundu vai slodzes lielums vienā darba vietā, kas neļauj nopelnīt algu tik lielu, lai pietiktu ar vienu darba vietu.
Tāpat ļoti svarīgi ir atcerēties, ka “mediķi ir deficīts” – nu nav to māsu, sanitāru un ārstu, kas stāvētu aiz slimnīcas žoga rindā pēc darba. Reāli nav cilvēkresursu, kas varētu strādāt, tapēc bieži vien viena māsa aizstāj vēl divas un pat vairāk māsas.
Nežēlīgi, bet ja pēkšņi saslimsti, tad pārējām māsām tiek uzkrauts papildus slogs. Pārslodze, jā, bet kas tad strādās? Iedomājieties situāciju – pieņemsim, ka visas māsas, kas ir Latvijā, strādā divās vai pat trīs slimnīcās un tagad tiek pieņemts likums, ka drīkst strādāt ne vairāk kā 240 h mēnesī. Kur jūs ņemsiet māsas, kas strādās neaizpildītajā laikā, jo tās, kuras strādāja, vairs nevarēs tik ilgas stundas strādāt?
Es domāju, ka ne jau par pārslodzi ir jārunā, bet par darba algu un veselības apdrošināšanu. Vai tiešām mediķiem ir jāmaksā tāda nauda par pakalpojumiem, ko viņi saņem no saviem kolēģiem? Kāpēc mediķus nevar atbrīvot no maksājumiem par savu veselību, ja reiz viņi ir tie, kas nodrošina veselību citiem?
Vairāk vajadzētu satraukties par to, kapēc saņemam tik mazu algu, nevis par to, cik daudz strādājam, jo domāju, ka katrs no mums labprātāk pavadītu vairāk laiku ar savu ğimeni, nevis liekas stundas slimnīcā.”
