Mediķu palīgpersonāla vairākumam ienākumi mazāki par 1000 eiro 1
Saeimas deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”), turpinot pētīt ārstniecības personu un viņu palīgu atalgojumu, ir saņēmis un izanalizējis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) anonimizētos datus par sanitāru, māsu palīgu, medicīnas asistentu un reitterapeitu asistentu atalgojumu 2019. gadā.
Atgādināšu, ka deputātam interese par šo informāciju radās tad, kad viņš nesaņēma precīzu skaidrojumu, kā radies aprēķins par 120 miljoniem eiro, kurus pieprasīja Veselības ministrija, lai šogad varētu palielināt mediķu algas par 20 procentiem. “LA” par to rakstīja publikācijā “Pietiktu ar 52 miljoniem” šā gada 7. janvārī.
Judins sacīja, ka ministrija nesen atsūtījusi viņam informāciju, kā šie 120 miljoni rēķināti, ka viņš patlaban ar to iepazīstoties un jau radušies būtiski jautājumi ministrijai.
Pēc tam kad Judins bija izanalizējis no VID saņemto informāciju par publiskajā sektorā nodarbināto ārstu un medicīnas māsu atalgojumu 2019. gada deviņos mēnešos un publiskojis datus par septembrī nopelnīto, viņš saņēma kritiku, īpaši no VM puses.
Judinam tika pārmests, ka viņš neorientējoties ārstniecības personu darba samaksas jautājumos. Ministrija savos aprēķinos izmanto no deputāta atšķirīgu metodoloģiju, kas balstīta uz slodzēm, nevis konkrētiem cilvēkiem, kā tas ir Judina aprēķinu gadījumā.
Interese par mediķu darba samaksu radusies arī Saeimas Revīzijas un publisko izdevumu komisijai.
Šonedēļ uz komisijas sēdi aicināts gan Judins, gan veselības ministre Ilze Viņķele, gan arī Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un citas sabiedriskās organizācijas.
“Salīdzinājumā ar ārstiem mediķu palīgpersonāla ienākumu apmēra atšķirības ir mazāk izteiktas – 2019. gada septembrī 4220 personu (88%) bruto ienākumi, kas ietver ne vien algu, bet arī dažādas piemaksas, nepārsniedza 1000 eiro. 574 cilvēku ienākumi par darbu septembrī ir bijuši 1000–2000 eiro robežās, savukārt ienākumus, kas pārsniedz 2000 eiro saņēma 15 cilvēki,” pastāstīja Judins un piebilda, ka septembrī darba samaksu kopumā saņēma 4809 sanitāri un citi mediķu palīgpersonāla pārstāvji.
Viņu kopējais ienākums publiskajā sektorā bijis gandrīz 3,5 miljoni eiro, kas nozīmē, ka vidēji šim personālam ir maksāti pieci eiro stundā jeb 850 eiro mēnesī par pilnu darba slodzi jeb 168 stundām. Lai palielinātu šo personu atalgojumu par 20%, ir nepieciešami 10,4 miljoni eiro.
VID dati parāda, ka lielākā daļa darbinieku strādā pilnu slodzi vai mazāk, tomēr 1105 darbinieki (23%) strādājuši ar pārslodzi, tajā skaitā 631 persona mēnesī spējusi nostrādāt līdz 200 stundām, 52 darbinieki – pat līdz 400 stundām, bet divi darbinieki sasnieguši savdabīgu “rekordu”, uzrādot 483 darba stundas mēnesī, no kurām 434 bijušas tieši publiskajā sektorā.
A. Judins: “Fakts, ka 77% nodarbināto strādāja pilnu slodzi vai mazāk un ka darbu publiskajā un privātajā sektorā savienoja tikai 0,5%, var tikt saistīts ar mācībām, kā arī ar to, ka veselības aprūpes speciālistu palīgu reālais darbs ir ne vien samērā zemu atalgots, bet arī smags un nogurdinošs, tāpēc lielākā daļa nodarbināto fiziski nevar un negrib strādāt papildu stundas. Kontekstā ar darba smagumu aktuāls kļūst arī jautājums par nostrādātā darba laika uzskaiti, it īpaši gadījumos, kad tas sastāda 300 un vairāk stundas.”
Smagais un slikti atalgotais darbs ir galvenais lielās kadru mainības cēlonis.
No 2019. gada janvārī 5263 strādājošajiem septembrī darbu šajā profesiju grupā turpināja 4483 (-780). No februāra līdz septembrim par veselības aprūpes speciālistu palīgiem sāka strādāt 1160, no kuriem 791 cilvēks turpināja strādāt profesijā arī 2019. gada septembrī. Savukārt 369 cilvēki, kas bija uzsākuši darbu šajā laika posmā, darbu pameta.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols uzskata, ka ikvienā atalgojuma sistēmā ir kādas neatrisinātās lietas. “Nav šaubu, ka atalgojuma sistēma veselības aprūpē ir uzlabojama. Tā ir sarežģīta, bet nav disfunkcionāla.
Atalgojuma sistēma ir laba tad, ja tā ir taisnīga, konkurētspējīga, saprotama, elastīga, mērķtiecīga… Ir lietas, kas nav līdz galam pareizas.
Piemēram, kaut vai tas, ka nakts darbs ir labāk apmaksāts nekā dienas darbs. Zinām, ka medicīnas māsas dienā strādā daudz intensīvāk, bet naktī bieži vien ir mierīgāks darbs,” sacīja BKUS vadītājs un atzina, ka centieni novienkāršot komplicētu sistēmu viņā radot zināmu trauksmi. “Algai jābūt atbilstošai diviem elementiem – kompetencei un darba intensitātei,” pauž Ābols.
Strādājot darba grupas ietvaros pie jauna ārstniecības personu darba samaksas modeļa izveides, arī VM sadarbībā ar Valsts kanceleju ir vērsusies VID ar lūgumu saņemt dienesta rīcībā esošos datus par mediķu atalgojumu.
VM komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders skaidro, ka šobrīd tiekot risināti juridiski jautājumi, lai VID varētu iedot datus nepieciešamajā formātā, jo tos nepieciešams salīdzināt ar VM rīcībā esošo informāciju.
“Ministrijas pārstāvji ir tikušies ar deputātu Judinu un skaidrojuši darba samaksas aprēķinus veselības nozarē, kā arī norādījuši uz būtiskām nepilnībām, kādēļ datu analīzi nevar veikt, balstoties tikai uz VID datiem,” sacīja Šneiders.
