Mediķu arodbiedrības gatavas sadarboties cīņā 0
Mediķu arodbiedrības sadarbosies cīņā par finansējuma palielināšanu nozarei, “lai savu iespēju robežās mēģinātu novērst valdības prettiesiskās, neprofesionālās un bezatbildīgās rīcības izraisītās postošās sekas”, informēja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) biroja administratore Vita Pluša.
Viņa stāstīja, ka vakar LVSADA un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀ) vadības pārstāvji tikās, lai pārrunātu iespējamās protesta akcijas par to, ka valdība esot paredzējusi turpmākajos gados nevis palielināt, bet gan samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā IKP. Salīdzinājumam: atbilstoši Veselības ministrijas (VM) sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP; vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP, norādīja Pluša.
Arodbiedrības uzsver, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorē.
Pluša stāstīja, ka gan LLĢĀ, gan LVSADA pārstāvji bija vienisprātis par to, ka šāda valdības rīcība “pasliktinās veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, vairos tiesisko nihilismu, kā arī neatgriezeniski iedragās iedzīvotāju uzticību valstij, tādējādi izraisot nopietnu valsts drošības apdraudējumu”.
Jau ziņots, ka LVSADA padome 15.oktobrī nolēma sākt intensīvu protesta akciju sagatavošanu, bet par konkrētu dažādu akciju formu un laiku lems nākamajā LVSADA padomes sēdē, kas notiks 19.novembrī. Līdz šim laikam valdošā koalīcija ir apņēmusies pabeigt nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanu Saeimā.
“Mēneša laikā mēs sagatavosim konkrētu rīcības plānu, jo mēs varam protestēt par to, ko Saeima neizdarīs. Kamēr Saeima diskutē par nākamā gada valsts budžetu, tikmēr mēs pret viņiem nevaram protestēt, tas nebūtu loģiski. Šis laiks ir paredzēts sarunām, ja to rezultāts būs negatīvs, mēs paudīsim savu attieksmi. Arī pēc valsts budžeta apstiprināšanas Saeimai neviens netraucē lemt par kādas pozīcijas izmaiņām,” teica Keris.
Kā uzskata arodbiedrība, veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka veselības aprūpei valsts finansējumam 2020.gadā ir jāsasniedz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču valdības plāni to neparedz.
Atbilstoši Veselības ministrijas aprēķiniem, veselības nozares finansējums nākamgad būs 3,75% no IKP. Arodbiedrībā norādīja, ka šogad finansējums nozarei veido 3,87% no IKP.
“Atbilstoši veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem nākamgad bija jāpārsniedz 100 miljoni eiro, tomēr budžetā ir paredzēti tikai aptuveni 43 miljoni eiro,” neapmierināta ir arodbiedrība.
Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.
