Mediķu arodbiedrībai vairs nebūs līguma ar “Saskaņu” 1
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nepagarinās sadarbības līgumu ar partiju “Saskaņa”, kura termiņš beidzās šī gada janvārī, un jaunu pašlaik netiek palānots slēgt, pastāstīja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris. Līgums ar “Saskaņu”, kas bija spēkā divus gadus, paredzēja sadarbību veselības un sociālās aprūpes jautājumu risināšanā, piemēram, paaugstināt darba samaksu nozarē strādājošajiem, panākt veselības aprūpes finansējuma palielināšanu līdz 2020. gadam vismaz 5% apmērā no IKP vai 15% no vispārējās valdības izdevumiem un tamlīdzīgas darbības.
“Līdzšinējo sadarbību vērtēju kā labu. Mums notika konsultācijas, iepazīstinājām “Saskaņas” deputātus ar reālo situāciju nozarē un starptautisku organizāciju ieteikumiem. Viņi to ņēma vērā, gatavojot priekšlikumus budžeta projekta grozījumiem, bet diemžēl tie lielākoties tika noraidīti,” teica Keris. Arī “Saskaņas” pārstāvis Igors Pimenovs sadarbību ar mediķu arodbiedrību vērtēja kā “ļoti iedvesmojošu”. Tomēr pirms diviem gadiem, kad tika noslēgts LVSADA un “Saskaņas” līgums, mediķu sabiedrībā tas tika uztverts ļoti pretrunīgi un pat draudēja sašķelt organizāciju. Vairāki LVSADA biedri toreiz pauda bažas par to, ka organizācija zaudēs savu neatkarību un kļūs par ieroci politiķu rokās.
Lēmumu nepagarināt līgumu ar “Saskaņu” Keris skaidroja ar arodbiedrību jauno stratēģiju, kas paredz turpmāk sadarbības līgumus ar partijām slēgt centralizēti – to darīs Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
“No vairākām arodbiedrībām esam saņēmuši priekšlikumu, ka šo sistēmu vajadzētu sakārtot tā, ka LBAS ar partijām slēgs vispārīgos līgumus jeb sadarbības memorandus, kuros tiek atrunāti kopīgie principi. Mēs tomēr esam 20 dalīborganizāciju konfederācija, un reizēm sanāk, ka paši vairs nesaprotam, kas ar ko vienojies par sadarbību un kādas saistības uzņēmušies. Tādēļ šāds centralizēts memorands iezīmēs vispārējos sadarbības rāmjus. Tajā pašā laikā ikviena LBAS dalīborganizācija drīkst un arī turpmāk drīkstēs slēgt atsevišķus sadarbības līgumus par konkrētiem savai nozarei aktuāliem jautājumiem,” skaidroja LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Centralizētā sadarbības memoranda teksts jau esot sagatavots un pašlaik notiekot tā saskaņošana ar Saeimā pārstāvētajām partijām. Nākotnē plānots uzrunāt arī ārpus parlamenta palikušās partijas un reģionālos politiskos spēkus.
Mediķu arodbiedrība par topošo centralizēto sadarbības memorandu ir informēta un jauno lietu kārtību atbalsta, toties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) par to neko nav pat dzirdējuši. “Šādu centralizēto memorandu es nevaru komentēt, jo par tā eksistenci uzzinu tikai tagad no jums. Tas ir dīvaini, ka šāds teksts jau ir sagatavots un tiek saskaņots ar politiskajām partijām, bet vēl par to nav runāts ne LBAS valdē, ne padomē. Loģiskāk būtu, ja vispirms mēs paši vienotos savā starpā un tikai pēc tam piesaistītu politiskos partnerus,” teica LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņas vadītā organizācija ir noslēgusi līgumus ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām par sadarbību nacionālā mērogā un pašlaik ved sarunas ar politiskajām organizācijām par sadarbību pašvaldību līmenī, divi līgumi jau noslēgti arī par to.
