VM gatavojas šķirot tos speciālistus, kuriem alga ir mazākā no vismazākajām 0
Visticamāk, veselības aprūpes nozarei netiks piešķirti pieprasītie 120 miljoni eiro mediķu algu celšanai vidēji par 20 procentiem, kā tas rakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kuru pieņēmusi pašreizējā Saeima. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”) un veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”) sacīja, ka esot ļoti ticams, ka mediķu algu celšanai nākamgad tiks piešķirti tikai ap 45 miljoniem eiro no 100 miljoniem eiro, ko Finanšu ministrija atradusi visu nozaru papildu vajadzību apmierināšanai.
Iepriekš komisijas vadītājs Skride stingri iestājās par mediķu algu palielināšanu par 20%, bet vakar preses konferencē bija pielaidīgāks, norādot – kaut likumā tas ir ierakstīts, tomēr esot skaidrāk jādefinē, tieši kuru specialitāšu pārstāvjiem pirmām kārtām ir jāceļ algas, jo tās ir pavisam niecīgas. Gan Skride, gan Viņķele uzskata, ka tie ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, kur ir 570 vakanču, medicīnas māsas, īpaši atsevišķu specialitāšu, piemēram, operāciju, intensīvās terapijas, kā arī ķīmijterapijas māsas, anesteziologi un reanimatologi, un citu specialitāšu ārsti, kuriem nav iespējams piepelnīties ar privātām konsultācijām.
“Ejam cauri Nacionālā veselības dienesta datiem, skatoties slodžu skaitu, algas un to, cik darbinieku trūkst. Budžeta projektā mediķu algu pieaugumam tiek piedāvāti 45 miljoni eiro. Koalīcija nebūs tik nekaunīga, ka nevienosies par papildu finansējumu veselībai, bet kur tas skaitlis nostāsies, to nevaru pateikt. Šobrīd analizējam, kur ir nepieciešams obligāti dot papildu naudu. Bet tāda analīze būtu nepieciešama pat tad, ja nozare dabūtu visu prasīto naudas summu – 120 miljonus eiro,” skaidroja veselības ministre.
Savukārt Skride uzskata, ka atalgojuma palielināšanai nav vajadzīgs tik liels papildu finansējums.
Turpinot slimnīcu līmeņošanas reformu, nav vajadzīga tik liela naudas summa. Viņš sacīja, ka daļa no mediķu atalgojuma pieauguma varētu būt no nākamā gada 1. janvāra, bet tālāk esot jāskatās, kā tiks pildīts budžets. Iespējams, daļa pieauguma būs no nākamā gada 1. jūlija. Šajā jautājumā jau palīdzot Valsts kontrole, kura slimnīcās revidē mediķu atalgojumus un drīzumā varēšot sniegt savu ieskatu, cik nopelna nozarē strādājošie un kuriem atalgojums ir nesamērīgi mazs. Piemēram, reģionālajās slimnīcās ārsti saņemot trīs līdz četrus tūkstošus lielu atalgojumu.
Augusta vidū Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ārkārtas sēdē deputāti vienojās uzraudzīt, lai valdība pildītu solījumu par 20% palielināt mediķu algas un pat nebalsot par 2020. gada valsts budžeta likumprojektu, ja šis solījums netiks pildīts. Vakar komisijas vadītājs preses konferencē sacīja, ka mediķu atalgojums ir prioritāte numur viens, ka tas esot jāsaprot ne tikai Saeimai, bet arī valdībai, ka jebkurš no politiķiem varot nokļūt pacienta lomā. “Mēs turpināsim cīnīties un meklēt kompromisu ar citām Saeimas frakcijām,” sacīja Skride, bet pagaidām nevarēja pateikt, cik īsti tās naudas ir nepieciešams.
Bijušais valdības vadītājs Māris Kučinskis norādīja, ka viņa valdīšanas laikā nauda mediķiem bija finansiāli nostiprināta un ieplānota un ka brīvā nauda tika iezīmēta ārstu un medicīnas māsu algu pieaugumam.
“Taču ekonomiskās izaugsmes prognoze tika noteikta lielāka, nekā tā ir faktiski, arī “Rīgas satiksmes” 72 miljonus nebija plānots ielikt budžeta deficītā, nebija arī tāda plāna nopirkt pašvaldības, kas paklausīgi būs pildījušas reformu, piešķirot tām finansējumu,” sacīja Kučinskis un uzsvēra: ja veselības aprūpe ir pasludināta par prioritāti, tad šī prioritāte ir jānoved līdz veiksmīgam iznākumam.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība atgādina – ja valdība neizpildīs likumā ierakstīto par mediķu algu pieaugumu 2020. un 2021. gadā, tad tas būs pretrunā gan ar Eiropas Komisijas, gan OECD ieteikumiem Latvijai. Tikšot ignorēts arī VK ziņojums par kritisko stāvokli ar cilvēkresursiem veselības aprūpē.
Veselības ministrija 12. septembrī ir nolēmusi sasaukt veselības nozares stratēģiskās padomes sēdi, lai vienotos, kā rīkoties, ja algu paaugstināšanai tiks piešķirti vien 45 miljoni eiro.
Slimnīcu pārstāvji: Pildiet solījumus!
Grigorijs Semjonovs, Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Tas ir ne visai labs priekšlikums – diferencēt, kuriem speciālistiem algu pielikumu vajag visvairāk. Tad mēs nonāksim otrā grāvī – tur, kur algu nepaaugstinās, kritīsies pieprasījums pēc šīm specialitātēm. Mūsu slimnīcā daudziem ārstiem ir valstī noteiktā minimālā mēnešalgas likme, tāpēc ir nepieciešams algas paaugstinājums visā sistēmā.”
Inga Ozoliņa, Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore: “To, kurus speciālistus un medicīnas māsas vajag vairāk, lai slimnīcas pašas vērtē. Katrai slimnīcai ir savas vajadzības. Mūsu slimnīcā nevienam mediķim nav noteikta zemākā algas likme, bet, ja izdotos palielināt algas par desmit procentiem visiem, tas jau būtu puslīdz pieņemami.”
Solvita Urbanoviča, Liepājas reģionālās slimnīcas galvenā māsa: “Ja politiķi grib būt godīgi pret visiem, tad visiem, kuri saņem mazu algu, būtu tā jāpalielina par solītajiem divdesmit procentiem. Mūsu slimnīcā lielākajā daļā nodaļu trūkst medicīnas māsu, tāpēc ļoti gaidām, ka politiķi pildīs savu solījumu ne tikai mutiski, bet arī reālajā dzīvē.”
