Slimnīcas maksā no saviem līdzekļiem pie algām par kovida slimnieku ārstēšanu, jo nevar sagaidīt valsts piešķirto naudu 22
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”) bija sašutis, ka valdība atsakās izskatīt Veselības ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par slimnīcu līmeņiem, kurš Ministru kabinetam iesniegts jau aizvadītā gada novembrī, un mediķu atalgojuma palielināšanu.
“Mums saka: ja prasāt vairāk naudas mediķu atalgojumam, tad vispirms dodiet reformu. Mēs dodam reformu, bet mums pārmet, ka to nevar pieņemt, jo mēs prasām naudu algām,” Pavļuts pauda neizpratni.
Gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), gan arī viņa partijas biedrs finanšu ministrs Jānis Reirs vairākas reizes atgādināja par Satversmes tiesas spriedumu augstskolu finansējuma lietā – tajā norādīts, ja Saeima lemj piešķirt kādus līdzekļus, kas valdības iesniegtajā valsts budžeta projektā nav paredzēti, tad Saeimai arī jāpasaka, kur tam ņemt finansējumu.
“Satversmes tiesa ir pateikusi, ka nedrīkst sabiedrībai solīt to, kas nav finansiāli apstiprināts. Es nedomāju, ka būtu pareizi tagad veidot tādu solījumu vilni, kāds tas bija 2019. gadā. Finansiāli nepamatotas lietas mēs tagad nevaram pieņemt.
No diskusijām, kas bijušas koalīcijas sanāksmēs, nav viennozīmīga atbalsta tam, ka mēs izdalām vienu jomu.
Tiesa, koalīcijas partiju attieksme pret veselības aprūpi ir visnopietnākā. To apliecina skaitļi. Kopā kovida laikā no pagājušā gada marta līdz šim gadam valdība un parlaments ir apstiprinājuši finansējumu 362 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā trīs gadu papildu finansējums,” skaidroja Reirs un piebilda, ka Pavļuta vēlme dabūt cauri valdībai vienlaikus šos divus dokumentus izskatoties kā veselības aprūpes nozares PR, ko virza tās pārstāvis, lai “kaut kādā veidā ietekmētu valdību, veidojot tādu kā vilni pār mums”.
Tiešām neaiztur nevienu centu?
Kaut gan Reirs teica, ka veselības nozare kovida laikā ir saņēmusi miljonus un ka netiek aizturēts neviens cents, tomēr, kā izrādās, tā nav taisnība, jo tuvojas marta otrā puse, bet liela daļa slimnīcu nav saņēmušas valdības solīto finansējumu to mediķu atalgojuma palielināšanai par 100%, kas ārstē Covid-19 pacientus.
Slimnīcas šo naudu gaida kopš janvāra un pašas no saviem līdzekļiem piemaksā ārstiem un medicīnas māsām.
Veselības ministrija ļaujot aizņemties avansu Nacionālajā veselības dienestā (NVD), kamēr tiek pārskaitīts finansējums, bet retā iestāde izmanto šos iespēju, jo tas neesot drošs variants.
“Galvenais ir gūt apstiprinājumu no NVD, ka tas, kas ir izdarīts un iesniegts, ir pareizi un tiks apmaksāts. Diemžēl šis process ir ieildzis. Ņemot avansu, šāds apstiprinājums netiek sniegts un vēlāk, kad ir pabeigta birokrātiskā procedūra, var izrādīties, ka kaut kas nav bijis kārtībā, ka kaut ko esam saņēmuši par daudz un tiek prasīts atmaksāt,” sacīja Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs, kurš par kovida slimnieku ārstēšanu saviem kolēģiem maksā no iestādes ietaupītajiem līdzekļiem.
Viņš uzskata, ka mediķi ir pieraduši pie pandēmijas laika piemaksām, kuras saņem pusgadu, bet viņi sapratuši, ka tās nebūs mūžīgi, bet tikai uz pandēmijas laiku.
Pielikums – tikai mediju ziņās
Savukārt Daugavpils reģionālas slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs ik pa laikam saņemot pārmetumus no kolēģiem, kuri no masu medijiem uzzina, ka ārstniecības iestādēm valdība dalījusi miljonus kovida ārstēšanai, bet līdz viņiem tā nauda nenonākot.
“Tikai marta vidū mums samaksāja par kovida slimnieku ārstēšanu decembrī. Slimnīcai pandēmijas laikā nav tik labs finansiālais stāvoklis, lai mēs mediķiem varētu atļauties maksāt avansā to, ko valsts nav samaksājusi laikā, un pēc tam no valsts pieprasīt kompensāciju.
No aizvadītā gada oktobra, kad kovida vilnis uzliesmoja arī Daugavpilī, regulāri iesniedzam NVD atskaiti par ārstētajiem pacientiem un gaidām oficiālo lēmumu par finansējuma piešķiršanu.
Sākumā nobīde bija kādu pusotru mēnesi, bet vēlāk tā kļuva arvien lielākā – par oktobri samaksājam decembra beigās, par novembri – janvāra beigās, bet par decembri – tikai marta vidū,” pastāstīja slimnīcas vadītājs.
Viņš piebilda, ka patlaban tiekot analizēti slimnīcas pirmā gada ceturkšņa rezultāti un paralēli izskatīta iespēja turpmāk mediķiem par kovida slimnieku ārstēšanu samaksāt no pašu līdzekļiem, kamēr tiek gaidīts, kad valsts ieskaitīs naudu par padarīto darbu. Kopš aizvadītā gada Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir ārstējušies 1200 Covid-19 pacientu.
Semjonovs uzskata, ka tā nebūs nekāda “šoka terapija”, kad, beidzoties pandēmijai, nebūs vairs piemaksu un kopējais atalgojums līdz ar to saruks.
“Mēs uzelposim, jo mums vairs nebūs nepieciešamas trīs reanimācijas, trīs intensīvās terapijas nodaļas. Finansiālo samazinājumu kolēģi simtprocentīgi sapratīs, jo darba slodze taču vairs nebūs tik liela,” atzina slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Vēlamā darba samaksa ārstiem – 3615 eiro
Finanšu ministrs Reirs sacīja, ka par jauno mediķu atalgojuma modeli un finansējumu, kas būs nepieciešams, lai to ieviestu, varēšot diskutēt augustā, kad tiks spriests par 2022. gada valsts budžetu.
Veselības ministrija ir paredzējusi, ka jaunais atalgojuma modelis, kurā vismaz 70% no darba samaksas būs pastāvīgi fiksēta, bet 30% varēs būt mainīgā daļa, pakāpeniski tikšot ieviests līdz 2022. gada beigām, bet pilnībā – no 2023. gada 1. janvāra.
Vēlamā darba samaksa tikšot sasniegta piecu gadu laikā, ik gadu nodrošinot atalgojuma pieaugumu. Piemēram, 2020. gadā vidējā darba samaksa ārstam bija 2179 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet 2025. gadā plānots, ka tā būtu 3615 eiro. Medicīnas māsām vidējā darba samaksa no 1217 eiro pieaugtu līdz 2132 eiro.
Ministru prezidents K. Kariņš uzskata, ka koalīcijas partijas, tiklīdz saprot, ka finansējuma palielinājums veselībai būs uz citu ministriju rēķina, ideju par algu paaugstinājumu vairs nepieņemot.
“Esmu pārliecināts, ka var sakārtot jebkuru sistēmu esošās naudas ietvaros. Sistēmas attīstība gan parasti saistās ar naudas pielikumu. Nenoliedzami, veselības aprūpes jomā ir vajadzīga gan sakārtošana, gan arī attīstība, bet finansējuma pieaugumam jābūt balstītam uz mūsu valsts rocību un piecu politisko partiju gatavību piešķirt konkrētu summu attiecīgajām jomām,” norādīja Ministru prezidents.
Papildu atalgojums mediķu algām
* 2021. gadā mediķu algām papildus piešķirti 183 miljoni eiro;
* 2022. gadā papildus plānoti 80 miljoni eiro;
* 2023. gadā – 66 miljoni eiro;
* 2024. gadā – 71 miljons eiro;
* 2025. gadā – 71 miljons eiro.
AVOTS: Veselības ministrija
