Mediķiem mēģina “aizmālēt acis” 0
Vakar slimnīcu vadītāji un Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji izrādīja lielu neapmierinātību, ka Veselības ministrija (VM) esot sniegusi maldinošu informāciju par šā gada mediķu algām. Arī žurnālistiem aizvadītajā nedēļā ministrijas pārstāvji skaidroja, ka ārstu alga ambulatorajā veselības aprūpē, kas nedrīkst būt mazāka par valdības noteikto, šogad pieaugs par 31% un būs 1125 eiro, savukārt stacionāros tā tiks palielināta pat par 80% un sasniegs 1547 eiro. Medicīnas māsām, kas strādā ambulatori, tā pieaugšot par 26% un sasniegs 675 eiro, bet stacionārā gaidāms 73% liels algas palielinājums un naudas makā iekritīšot 929 eiro. Savukārt medicīnas māsu palīgiem alga ir palielināta līdz 437 eiro, bet ar piemaksām šis cipars stacionārā strādājošajām māsām izskatās krietni labāk un ir 621 eiro, bet māsu palīgiem, kas strādā ambulatorajās iestādēs – 450 eiro. Zinot, ka šogad minimālā alga valstī ir 430 eiro, skaidrs, ka, norādot piemaksas, naudas summa neizskatās tik nožēlojama.
“Izrādās, ka tas palielinājums nav bruto alga, bet gan darba samaksa, kurā iekļautas arī dažādas piemaksas, un, ja tās noņem nost, tad ārstiem bruto alga, par kuru valstī nedrīkst maksāt mazāk, sanāk 899 eiro, savukārt māsām, kas strādā slimnīcās, – 595 eiro,” pastāstīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs. Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs sacīja, ka kolēģi būšot jāapbēdina ar paziņojumu, ka bāzes alga ir krietni mazāka par ministrijas prezentācijās parādīto. Patlaban šajā slimnīcā ārstu nopelnītais minimums svārstoties ap 900 eiro, bet maksimālā darba samaksa esot 3000 – 5000 eiro un tikai diviem ārstiem.
Veselības ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Sergejs Ancupovs norādīja, ka ārstniecības iestāžu vadītājiem darba samaksas jautājumi esot izskaidroti aizvadītajā gadā un ka nevajadzētu būt nekādiem pārpratumiem, jo mediķu darba samaksas pieaugums ar piemaksām iekļauts medicīnas pakalpojumu tarifos.
Taču tas nenozīmē, ka katrs mediķis saņems tieši tādu naudas summu, kāda ir norādīta tarifu darba samaksas sadaļā. Katra ārsta un medicīnas māsas atalgojums būs atkarīgs no tā, kāda ir ārstniecības iestādes valdes izstrādātā atalgojumu sistēma un cik efektīvi un kvalitatīvi ārstniecības personāls spēj strādāt. Ancupovs secināja, ka, iespējams, pārpratumi starp ministriju un slimnīcu vadošo personālu radušies arī tāpēc, ka vadītāji jūtot spiedienu no saviem darbiniekiem, kas vēlas lielāku algu, nekā valsts spēj maksāt.
Vaicājiet slimnīcas vadībai
Arī VM valsts sekretārs Aivars Lapiņš aizvadītajā nedēļā rīkotajā preses konferencē uzsvēra, ka tas, cik liela būs katra mediķa darba samaksa, ņemot vērā, ka valsts algām papildus šogad ir piešķīrusi 85 miljonus eiro, būs atkarīgs no ārstniecības iestādes valdes lēmuma. Savukārt Nacionālā veselības dienesta direktore Inga Milaševiča, kura atbild par līgumu slēgšanu ar ārstniecības iestādēm, sacīja: “Zemākās algu likmes, ko regulē Ministru kabineta noteikumi, ir jāievēro. Situācija, ka to nevar nodrošināt, nav iespējama. Tas, ko mediķi saņems virs zemākās algu likmes piemaksu veidā, būs atkarīgs no ārstniecības iestādes naudas maka jeb no tā, cik efektīvi un labi tās strādā.”
Līdz šim mediķiem nemainīgā algas daļa bija apmēram 60%, bet mainīgā, kuru veido dažādas piemaksas – apmēram 40 procenti. Darba samaksas sistēma ir ļoti smagnēja, un slimnīcu vadītāji uzskata, ka tagad ir īstais brīdis, lai to vienkāršotu un izveidotu caurspīdīgu un mediķiem saprotamu.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis norādīja, ka algas jāsāk maksāt pēc dažām dienām, taču slimnīcas vadība vēl strādā pie atalgojumu sistēmas vienkāršošanas, tāpēc pirmajā mēnesī nozīmīgu izmaiņu nebūšot, bet šis tas esot pamainīts. “Izmaiņas mēs saskaņojam gan ar ārstniecības personālu, gan ar arodbiedrībām. Slimnīcā gaidāma zināma izmaksu optimizācija, kas papildus varētu dot apmēram trīs miljonus eiro, un šī naudas summa ļautu palielināt zemāko mediķu atalgojumu, ko noteic Ministru kabineta noteikumi, par pieciem sešiem procentiem. Lai palielinātu valsts noteikto minimumu mediķiem, pēc smagas diskusijas ar RAKUS arodbiedrībām iesaldējām piemaksas par darba stāžu. Ārstiem vidējais algas pieaugums būs 280 eiro, sertificētām medicīnas māsām – 269 eiro, bet reģistrētām medicīnas māsām – 210 eiro. Bet patlaban lielākais ārsta atalgojums RAKUS esot ap sešiem tūkstošiem eiro.
Atalgojuma sistēmu sakārtosim šā gada laikā un ceram, ka izdosies sasniegt to, lai šīs sistēma nebūtu smagnēja un būtu strādājošajiem saprotama,” solīja slimnīcas vadītājs.
Atsakās vadīt slimnīcu par 4000 eiro
Paeglītis jau saņēmis publiskus pārmetumus, ka viņa alga 8000 eiro esot pārāk liela salīdzinājumā ar ārstu un medicīnas māsu algām. Iepriekšējās valdes priekšsēdētājas Anitas Slokenbergas alga bija uz pusi mazāka – 4438 eiro. Taču šim amatam uzrunātie kandidāti par šādu algu nav bijuši ar mieru uzņemties vadīt lielāko valsts daudzprofilu ārstniecības uzņēmumu, kurā ietilpst pieci stacionāri un kurā strādā 4300 darbinieku, un kura stacionāros gadā tiek ārstēti vairāk nekā 300 000 pacientu. Algas ir palielinātas gandrīz visu valsts slimnīcu vadītājiem, izņemot divus, to skaitā arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadītājai Ilzei Kreicbergai, kura mēnesī saņem 4638 eiro. Arī Kreicberga uzskata, ka mediķu atalgojuma sistēma ir ļoti sarežģīta, tomēr slimnīcas vadībai izdevies pārskatīt visu algu sistēmu un izveidot daudz caurskatāmāku piemaksu sistēmu nekā līdz šim. Februāri mediķi atalgojumu saņemšot jau pēc jaunās sistēmas. Lielākā daļa slimnīcas darbinieku izmaiņas uztvēruši saprotoši, tomēr ne visi. “Reizēm ir grūti saprast pat ļoti vienkāršo, bet mēs cenšamies skaidrot. Tomēr jāatzīst, ka nevienā valstī nav absolūti taisnīgas mediķu darba samaksas sistēmas,” secināja I. Kreicberga.
Atbilžu “futbols” par piemaksām
Kamēr slimnīcu vadītāji mēģina vienkāršot sarežģīto mediķu atalgojuma sistēmu, tikmēr VM vadība bez kādām diskusijām pērn izmaksājusi piemaksas virknei ministrijas darbinieku “par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti”. Rīkojumu par piemaksām izdevusi veselības ministre Anda Čakša un valsts sekretāra pienākumu izpildītāja (A. Lapiņš vēl nebija stājies amatā) Daina Mūrmane-Umbraško.
Piemaksas 30% apmērā no darba algas visu gadu saņems ARĪ Veselības inspekcijas jaunā vadītāja Indra Dreika un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, kura šajā amatā stājās tikai no 8. janvāra. Pie piemaksas decembrī ticis arī ministres padomnieks Ancupovs, kurš teju bija stājies amatā. Kad žurnālisti šo dīvainību preses konferencē lūdza skaidrot valsts sekretāram Lapiņam, viņš sacīja, ka tas neesot jautājums viņam, bet gan veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim. Savukārt premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars norādīja, ka premjers neesot parakstījis nevienu rīkojumu par piemaksu piešķiršanu.
Te gan jāpiebilst, ka VM ierēdņiem ir vienas no zemākajām algām valsts pārvaldē un tieši tādēļ no ministrijas esot aizgājuši daudzi pieredzējuši speciālisti vai nu uz privāto sektoru, vai uz algu ziņā “treknākām” ministrijām.
