Ja mediķi saņems pieklājīgas algas, vairs nebūs jāskraida pa vairākām darbavietām 25
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau gadu abās universitātes slimnīcās pilotprojekta veidā tiek ieviests jaunais mediķu atalgojuma modelis, kas izstrādāts, plašam medicīnas speciālistu lokam sadarbojoties ar Valsts kanceleju. Tā mērķis ir izveidot daudz efektīvāku un caurskatāmāku, taisnīgāku un konkurētspējīgāku atalgojuma sistēmu medicīnā nekā patlaban. Tātad tādu sistēmu, lai katrs mediķis varētu saprast, par kādu darba apjomu, zināšanām, prasmēm un papildu pienākumiem viņš mēnesī saņem konkrētu naudas summu. Valdībai būs jālemj par 56 miljonu eiro piešķiršanu veselības aprūpei nākamgad, lai darba samaksu pēc jaunajiem noteikumiem pakāpeniski varētu ieviest līdz 2027. gadam.
Ko no šīs jaunās darba samaksas sistēmas iegūs pacienti? Galvenie ieguvumi būšot motivētāki mediķi un pieejamāki veselības aprūpes pakalpojumi, medicīnas personālam izvēloties strādāt valsts, nevis privātajā sektorā, secinājuši modeļa izstrādātāji.
Paredzēts, ka līdz 2027. gadam ārsta alga par pilnu slodzi būs 3085 eiro, bet medicīnas māsām 1820 eiro, bet šajā naudas summā nav iekļautas darba likumā noteiktās piemaksas, kas nedrīkstēs pārsniegt 30% no darba samaksas. Patlaban mediķu darba samaksas mainīgā daļa ir krietni lielāka un nereti pārsniedz pat 60% un vairāk no kopējās mēneša darba samaksas. Klīnikās, kur patlaban ievieš jauno darba samaksu, ārsti un medicīnas māsas nopelna par 20% līdz 30% vairāk nekā tajās darbavietās, kur saglabājusies vecā apmaksas kārtība.
Anesteziologiem paplašinās darba lauks
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) četrās klīnikās (Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnika, Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnika, Anestezioloģijas klīnika un Intensīvās terapijas klīnika) mediķi tiek atalgoti, ņemot vērā jauno darba samaksas modeli. Savukārt P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā jaunā samaksas kārtība tiek ieviesta vienā struktūrā, proti, Internās medicīnas klīnikā, kur, kā sacīja slimnīcas valdes pārstāve Ilze Kreicberga, mediķu atalgojums ir bijis zemāks salīdzinājumā ar citām klīnikām.
“Šobrīd ārstiem un medicīnas māsām ir skaidrs, cik daudz un kas viņiem ir jādara. Anesteziologiem pirms jaunā atalgojuma modeļa ieviešanas pamatdarbs bija tikai operāciju zālē. Bet tagad mēs konsultējam pacientus gan nodaļā, gan arī ambulatori, jo visiem plānveida slimniekiem jābūt pirms operācijas apskatītiem. Piedalāmies arī ārstu konsīlijos, kā arī pēcoperācijas aprūpē. Vēl joprojām mūsu valstī ir slimnīcas, kurās anesteziologs uzskata, ka viņam nav jāskata slimnieki ambulatori. Šī problēma pastāv ne tikai anesteziologu vidū, bet arī starp citu specialitāšu ārstiem – to darīšu un šo darīšu mazāk, bet, lūk, to nemaz nedarīšu, jo tas man nepatīk. Tas ir saistīts ar darba samaksas mainīgo daļu – darīšu to, par ko man vairāk samaksās,” pastāstīja RAKUS Anestezioloģijas klīnikas vadītāja Agnese Ozoliņa, kuras vadītajā klīnikā mediķiem tiek maksāts pēc jaunajiem noteikumiem. Saņemot lielāku algu un mazāk piemaksu, rodas arī stabilitātes un drošības sajūta, jo no šīs naudas summas tiek rēķināta atvaļinājuma nauda, visas Darba likumā noteiktās piemaksas. “Jo vecāks paliec, jo svarīgāk tas ir,” uzskata A. Ozoliņa.
Ārstiem četri līmeņi
Lai motivētu un piesaistītu jaunos kolēģus, dotu viņiem iespēju augt un attīstīties, kā arī lai varētu atalgot ārstus pēc viņu iegūtās kvalifikācijas, pieredzes un citiem rādītājiem, visās pieminētajās klīnikās ir izveidoti četri katram ārstam piemērojami amatu līmeņi.
RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis skaidroja, ka pirmajā līmenī tiekot ierindoti ārsti ar mazāko darba stāžu, lielākoties rezidenti, bet ceturtajā līmenī – virsārsti un klīniku vadītāji. Katram līmenim ir noteikts, kas šī līmeņa ārstam vienas darba slodzes jeb astoņu stundu darba laikā ir jāizdara.
“Tādām situācijām, kad ārsts aiziet jau pusdienlaikā no slimnīcas nodaļas un vairs nav dabūjams, nevajadzētu būt. Joprojām turpinām slīpēt jauno atalgojuma modeli – process līdz galam vēl nav pabeigts. Viens no ieguvumiem ir tas, ka šī sistēma ir labāk saprotama, labāk prognozējama, ārstiem nav jādzenas, lai veiktu pēc iespējas vairāk papildu darbības, lai nopelnītu lielāku algu,” uzskata Paeglītis.
Jauno atalgojuma sistēmu sāka ieviest kovida laikā, bet kovida piemaksas nav jauktas kopā ar jauno darba samaksas kārtību un esot atspoguļotas atsevišķi darba laika uzskaites tabulās, kur iezīmētas ar speciālu marķējumu tiem mediķiem, kuri ārstēja kovida pacientus.
Anestezioloģijas klīnikas vadītāja pastāstīja, ka, pateicoties jaunajai atalgojuma sistēmai, izdodas piesaistīt darbam klīnikā vairāk jauno kolēģu nekā iepriekš. Turklāt četri amatu gradācijas līmeņi jaunajiem kolēģiem dodot iespēju augt un kāpt pa karjeras kāpnēm.
Nopelna vidēji par 30% vairāk
“Stradiņa slimnīcas Internās medicīnas klīnikā problēmas samilza tad, kad ārsti pārtrauca piedalīties obligātajās dežūrās – pateica, ka tas nav viņu pienākums. Tas noveda pie tā, ka es ierosināju to atalgojuma modeli, kas pastāv lielākajā daļā ārvalstu universitāšu slimnīcu, kur ārstus pieņem darbā uz pilnu slodzi un darba līgumā ir aprakstīts, kādi darbi vienas slodzes laikā ir jāizdara,” stāsta Internās medicīnas klīnikas vadītājs profesors Valdis Pīrāgs.
Ārstiem arvien vairāk gribējies iet strādāt kaut kur citur – poliklīnikās vai privātajos medicīnas uzņēmumos. “Jāteic, ka jaunā atalgojuma kārtība šo procesu nav galīgi nobremzējusi. Taču Internās medicīnas klīnikā, kur darbojas atalgojuma pilotprojekts, par astoņu stundu darbu ārsti šobrīd saņem algu, kas negrauj viņu pašcieņu. Tiem kolēģiem, kuri pirms pilotprojekta ieviešanas pārsvarā strādāja poliklīnikā, kur varēja labāk nopelnīt, darba samaksas pieaugums ir samērā neliels. Savukārt tiem, kuri veica sliktāk apmaksātos darbus stacionārā, tagad darba samaksa ir vidēji līdz pat 30% lielāka nekā pirms jaunā atalgojuma modeļa ieviešanas,” skaidro V. Pīrāgs.
Pašlaik jaunais atalgojuma modelis nodots sabiedrībai apspriešanai līdz augusta sākumam, bet pēc tam Veselības ministrija to virzīs uz Ministru kabinetu. “Veselības ministrija 2023. gada valsts budžetā ir pieprasījusi 56 miljonus eiro jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešanai, un ļoti ceram, ka to varēs sākt īstenot,” sacīja ministrijas valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.
Patlaban mediķu atalgojums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Vai jaunā darba samaksas sistēma šajā ziņā ļaus panākt citas valstis?
“Vai spēsim tik īsā laikā izlīdzināties ar Rietumeiropu? Droši vien ne. Ja mēs varētu kaut cik pietuvoties Austrumeiropai, tad tas droši vien būtu ieguvums. Ja ārsta algas pamatlikme ir 3000 eiro, tas nav liels atalgojums, bet katrā ziņā tas ir tāds atalgojums, ar kuru var rēķināties un normāli dzīvot. Diemžēl rudenī daudzi jutīs jūtamu robu savā naudas makā – ņemot vērā komunālo maksājumu pieaugumu, situācija būs diezgan skaudra. Ja sasniegsim to līmeni, kas paredzēts 2027. gadā, iespējams, daļa mediķu neskries pa divām un vairākām darbavietām. Bet pateikt, ka vispār tādas situācijas nebūs, tad tam atalgojumam ir jābūt divreiz lielākam,” uzskata RAKUS valdes priekšsēdētājs Paeglītis.
Savukārt profesors Pīrāgs nav tik pesimistisks: “Ja zināms, ka Vācijā vidējā ārsta alga universitātes klīnikā ir ap 5,5 tūkstošiem eiro, bet pēc nodokļu nomaksas 3,5 tūkstoši eiro, tad es uzskatu, ka mēs esam konkurētspējīgi.”
