Latvijā pēta Covid-19 antivielas mediķiem, lai formulēto viedokli par revakcinācijas nepieciešamību 61
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) uzsākta aizvadītā gada beigās un šī gada sākumā pret kovidu potēto mediķu testēšana, lai pārbaudītu viņu antivielu līmeni, kā arī tiek veikta anketēšana par vakcināciju un revakcināciju.
Ja rezultāti uzrādīs, ka mediķiem būtu nepieciešama trešā pretkovida pote, tad slimnīcas vadība ar šo priekšlikumu vērsīsies Veselības ministrijā.
RAKUS valdes loceklis un galvenais speciālists ķirurģijā Haralds Plaudis pastāstīja, ka pērn decembra pēdējās dienās un arī šī gada janvārī pret Covid-19 sapotējās daudzi ārsti un medicīnas māsas un kopš tā laika jau ir aizritējuši vairāk nekā deviņi mēneši.
“Mēs izlēmām, ka pirmajiem 200 vakcinētajiem, kuri nav atkārtoti slimojuši ar Covid-19, tiks veikts antivielu tests, lai varētu pārliecināties, vai pēc ilgāka laika ir saglabājies pietiekami augsts antivielu līmenis. RAKUS bija arī iekšējā aptauja, kurā piedalījās 500 darbinieku. Pēc anketu un antivielu datu apkopošanas slimnīcai būs savs viedoklis, ko paudīsim Veselības ministrijai,” sacīja Plaudis.
Personīgi viņš uzskata, ka mediķiem noteikti vajadzētu būt tajā grupā, kuri no kovida ir jāpasargā ar trešo vakcīnas devu.
“Tie, kas ikdienā nesaskaras tik daudz ar pacientiem, iespējams, nebūs prioritāri, bet tos, kas ir vistiešākajā saskarsmē ar kovida pacientiem, droši vien vajadzētu revakcinēt.
Ne mazāk aktuāls jautājums ir vakcinācija pret gripu. Pastāv diezgan lielas bažas par to, ka Latvijā paralēli kovidam var izplatīties arī gripa un tad gan medicīniskās aprūpes sniegšana būs pamatīgi apgrūtināta,” atzina Plaudis.
Māris Liepiņš, RAKUS Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, sacīja, ka kovida uzliesmojumam, visticamāk, sekos gripa, kas no ierindas var izsist ne mazums mediķu.
“Beidzot medicīnas darbiniekiem pretgripas vakcīna tiek apmaksāta no valsts budžeta naudas, un tas ir pāris nedēļu jautājums, kad šī vakcīna būs reāli pieejama. Tāpat kā ar kovidu, neviens nevar prognozēt, kāds gripas paveids izplatīsies.
Ja skatās 5–10 gadu griezumā, redzams, ka medicīnas darbinieki potējas arvien vairāk. Aizvadītajā gadā jau gandrīz puse darbinieku bija vakcinējušies pret šo infekcijas slimību. Lielākā daļa ir saņēmusi poti arī pret kovidu,” pastāstīja dakteris Liepiņš.
Interese ir arī Stradiņos
Par mediķu revakcināciju spriež arī Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvā dienesta vadītājs Uga Dumpis pastāstīja, ka daļa vakcinēto mediķu kovidu pārslimojot vieglā formā – dažas dienas turoties temperatūra, iesnas, pasāpot kakls, bet komplikāciju neesot.
Ne jau visi inficējoties slimnīcā, liela daļa vīrusu dabūjot mājās no saviem bērniem.
Katru nedēļu Dumpja kolēģi saņemot no viņa jaunāko informāciju par kovida izplatību, tajā skaitā arī par trešās potes nepieciešamību.
“Interese ir, bet nav tā, ka tas tiek uzskatīts par svarīgu un neatliekamu jautājumu. Neesmu manījis tādu noskaņojumu,” sacīja Dumpis un piebilda, ka mediķi galvenokārt vakcinēti ar “Pfizer/BioNTech” un “Moderna” vakcīnām, bet, ja būtu potēti ar “Janssen”, tad gan pēc pusgada būtu nepieciešama otrā vakcīnas deva.
Nesen esot pabeigti pētījumi, kas to apliecina, tāpēc lēmuma pieņemšana par to, ka tiem, kas saņēmuši “Janssen” vakcīnu, būs nepieciešama revakcinācija, esot tikai dažu nedēļu jautājums.
“Arī citas valstis runā un domā par mediķu revakcināciju, bet pagaidām to dara tikai dažas, tajā skaitā Austrija un Lietuva, arī Lielbritānija. Tam ir vajadzīgs zinātnisks pamatojums, vai revakcinēt tikai tos, kas vakcinācijas kursu pabeiguši janvārī, vai arī tos, kas, piemēram, martā, vai ar “Pfizer”vai arī citām vakcīnām? Vēl ir daudz neskaidru jautājumu, lai pieņemtu lēmumu,” norādīja Dumpis.
Veselības ministrija par vāju?
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš jau divās valdības sēdēs ir satraucies, ka Veselības ministrijas darbība revakcinācijas jautājumā, viņaprāt, esot nepieņemami gausa.
Arī vakar LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Kariņš uzsvēra: “Normālos apstākļos politiķi gaidītu, kamēr zinātnei ir skaidrība, un tad ietu uz priekšu. Bet mums ir pandēmija. Slimnīcas pildās, cilvēki mirst un mums diemžēl nav tas luksuss gaidīt uz pilnu skaidrību. Daudzās valstīs Veselības ministrijas ietvaros ir vēl papildu spēcīga institūcija, kas varbūt ne pilnībā piekrīt zinātnieku atturībai un jau pieņem straujākus lēmumus.
Latvijā trūkst spēcīgas valsts kapacitātes, jo Imunizācijas valsts padome ir neapmaksāta un nekādā veidā nav saistīta ar valdību. Tā drīzāk ir saistīta ar Pasaules veselības organizāciju, tas ir brīvprātīgs darbs, tur ir profesionāļi, kas iesaka. Vācijā ir līdzīgi – tur zinātnieki ir bijuši skeptiski, vai jau vajadzētu sākt piedāvāt trešo poti.
Bet Vācijas veselības iestādes izsvēra dažādus faktorus – zinātniskos apsvērumus, hospitalizācijas un mirstības datus. Reizēm tas risks ir tā vērts, un citas valstis virzās tālāk uz priekšu. Mūsu valstī ir fakts, kas ir jāatzīst un nākotnē jārisina – Veselības ministrijas ietvaros nav pietiekami spēcīga šī aparāta, kas to izsvērtu un varētu pieņemt varbūt drusku pretēju viedokli [zinātniekiem], lai virzītos ātrāk uz priekšu.”
Pavļuts: ministrija balstīsies speciālistu rekomendācijās
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ar savas padomnieces Lāsmas Binderes starpniecību norādīja, ka Veselības ministrija līdz šim un arī turpmāk balstīšoties atbildīgo institūciju lēmumos un speciālistu rekomendācijās.
Vakcīnu papilddevu lietošana bez Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinājuma nozīmējot papildu juridisku atbildību valdībai. Par šāda lēmuma iespējamām negatīvām sekām politiski atbildīgs būšot tā virzītājs.
Veselības ministrija esot pietiekami spēcīga, lai arī nākotnē nesekotu politiķu ieteikumiem lietot medikamentus ārpus rekomendācijām.
Veselības ministrs pauž nožēlu par premjera publiski pausto neuzticēšanos Latvijas un starptautiskajām zāļu drošuma institūcijām un speciālistiem.
