Mediķi varētu prasīt Kozlovska demisiju par bezdarbību nelegālās dziras apkarošanā (papildināts) 2
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) šodien nosūtījusi vēstuli Saeimai un valdībai, aicinot nekavējoties un stingri vērsties pret nelegālā alkohola tirgotājiem, informēja LĀB.
Biedrība prasa nekavējoties aktualizēt nelegālās aprites un alkohola bīstamas lietošanas problēmu Latvijā un rast tai risinājumu.
“Par šo situāciju runāsim tuvākajā Latvijas Ārstu biedrības valdes sēdē, kurā piedalīsies arī narkoloģijas speciālisti. Iespējams, ka Latvijas Ārstu biedrība aicinās premjeru Valdi Dombrovski (V) pieprasīt Iekšlietu ministra [Riharda Kozlovska (RP)] demisiju par bezdarbību un medijos pausto pārliecību, ka nelegāla alkohola izplatīšana ir nenozīmīgs noziegums,” norāda LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš.
LĀB uzskata, ka nelegālās alkohola aprites apkarošanas pamatā jābūt stingrai politiskai gribai un gatavībai nekavējoties pieņemt atbildīgus lēmumus sabiedrības interešu vārdā.
“Līdz šim Iekšlietu ministrija nav spējusi likvidēt nelegālā alkohola tirdzniecības vietas, kādas ir katrā Latvijas pilsētā,” pauž biedrības pārstāvji.
Vēstulē Saeimai un valdībai LĀB norāda uz aizvadītajās dienās notikušo nelaimi Jelgavā, kad pēc metilspirta lietošanas mira vairāki cilvēki.
Tāpat biedrība uzsver, ka ikdienā ar alkohola saindēšanos slimnīcās smagā stāvoklī nonāk vidēji pieci pacienti, savukārt nelegāli ražotā alkohola lietošana katru gadu ir iemesls aptuveni 3000 darbspējas vecuma Latvijas iedzīvotāju pāragrai nāvei.
LĀB aprēķini arī liecina, ka nelegālā alkohola upuru ārstēšanai valsts tērē miljoniem latu nodokļu maksātāju naudas.
Tikmēr iekšlietu ministrs kategoriski noraida LĀB izteiktos pārmetumus par nepietiekami bargu vēršanos pret nelegālā alkohola tirgotājiem, informēja ministra padomniece Daiga Holma.
Viņa uzsvēra, ka tieši Kozlovskis bija tas, kurš iniciēja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), lai noteiktu administratīvo atbildību arī personām, kuru īpašumā tiek veikta nelegāla alkohola tirdzniecība. Minētais grozījumu projekts patlaban atrodas Saeimas Juridiskajā komisijā, kas to pilnveido pirms trešā lasījuma.
Otrajā lasījumā atbalstītais grozījumu projekts paredz APK 170.3 pantā noteikt, ka “par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanas (ražošanas), glabāšanas vai realizācijas pieļaušanu savā valdījumā esošā kustamā vai nekustamā īpašumā, ja tas izdarīts gada laikā pēc brīdinājuma par kustamā vai nekustamā īpašumā konstatēto nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai realizāciju, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 1000 līdz 5000 latiem.”
Tiesa, APK grozījumu projekts Saeimā “iesprūdis” jau diezgan ilgi. Kozlovskis cer, ka parlaments iespējami drīzāk to pieņems trešajā lasījumā, tādējādi arī privātīpašniekiem radīsies interese neļaut sava īpašuma telpās nodarboties ar nelegālā alkohola tirdzniecību, bet policijai būs jauns pamats vērsties pret “točkām”.
Kā skaidroja Holma, Iekšlietu ministrija (IeM) visu gadu strādāja Saeimas izveidotajā darba grupā par alkohola patēriņa samazināšanu nepilngadīgo vidū pie grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, lai samazinātu iespēju nepilngadīgiem iegādāties alkoholu tirdzniecības vietās.
Tāpat ir ieviests interaktīvs pakalpojums – iespēja IeM un Valsts policijas interneta mājaslapā ziņot par nelegālā alkohola, cigarešu, degvielas un narkotiku tirdzniecības vietām. Pakalpojuma mērķis ir veicināt Valsts policijas un sabiedrības sadarbību nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecības vietu apkarošanā, nodrošinot operatīvu informācijas apmaiņu.
Kā uzskata Kozlovskis, šī ir kompleksa sociālā problēma, kuras risināšanā jāiesaistās vairākām institūcijām, jo cilvēki, kuri iepērkas “točkās”, naudas trūkuma dēļ nekad neiepirksies lielveikalā.
Ministrs skaidroja, ka Valsts policija šajā gadījumā cīnās ar sekām un izņem to alkoholu, kas atrodas apgrozībā Latvijas teritorijā. Liels darbs jāveic arī Finanšu ministrijas pārziņā esošajai Muitas kriminālpārvaldei, kas kontrolē ievesto nelegālo alkoholu jau primāri uz robežas.
Pašlaik likumā paredzētās sankcijas par nelegālā alkohola tirgošanu nosaka, ka īpašums tiek konfiscēts tikai pašos smagākajos gadījumos, līdz ar to pašu “točku” likvidēt nav iespējams. Statistika liecina, ka par iesaistīšanos nelegālā alkohola apritē tikai 5% gadījumu tiek piemērots reāls brīvības atņemšanas sods, tādējādi, pēc ministra domām, netiek sasniegts sodīšanas mērķis, lai šo nelegālo rūpalu izskaustu.
Iekšlietu ministrs arī aicina LĀB neizplatīt nepatiesu informāciju, jo viņš nekad neesot paudis viedokli, ka nelegāla alkohola izplatīšana ir nenozīmīgs noziegums.
