Mediķi un pacienti necietīšot 0
Veselības ministrija (VM) jau februārī plāno iesniegt valdībai priekšlikumu par Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) reorganizāciju. Gala lēmums būs jāpieņem Ministru kabinetam.
VM strādā darba grupa, kuras uzdevums ir vienoties, kā būtu pārkārtojams LIC, kura statuss ir aģentūra, tātad valsts pārvaldes iestāde. Tā finansiālajā ziņā ir ar zināmām priekšrocībām attiecībā pret slimnīcām, kur ir noteiktas valsts apmaksātas kvotas. Aģentūrai turpretī ir valsts nodrošināts tāmes finansējums.
Par iecerētām pārmaiņām LIC medicīnas personāls un iestādes arodbiedrība pagājušajā nedēļā preses konferencē pauda satraukumu – ja centru reorganizēs un pievienos Rīgas Austrumu slimnīcai, tad arī tam būs kvotas. Ko darīs, ja sāksies kādas infekcijas uzliesmojums, kur ņems naudu, ja finanšu līdzekļi būs ierobežoti? VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš skaidroja, ka šādām situācijām nauda atradīsies, jo valstī ir līdzekļi ārkārtas gadījumiem. Bet Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka uzskata – ja jau visās ārstniecības iestādēs ir kvotas, tad kāpēc lai LIC būtu privileģētā stāvoklī? Ja Latvijas medicīnai nebūtu viens no mazākajiem finansējumiem Eiropas Savienībā, tad varbūt varētu LIC atstāt visu pa vecam, diemžēl katastrofāli trūkst līdzekļu.
Ja salīdzina, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā 2011. gada 11 mēnešos ārstējušies 27 tūkstoši bērnu, bet Infektoloģijas centrā – 11 tūkstoši pacientu un abām ārstniecības iestādēm ir gandrīz vienāds finansējums no valsts budžeta, tad jājautā – kāpēc pacienti Infektoloģijas centram izmaksā tik dārgi? Ministrija patlaban cenšas rast atbildi uz šo jautājumu.
Pārkārtojumi LIC esot nepieciešami, lai nauda tiktu tērēta efektīvi. Muciņš mierināja centra darbiniekus, ka mediķi palikšot savās vietās, ka štatu samazināšana notikšot uz palīgpersonāla rēķina un tiks mainīta iestādes juridiskā pakļautība.
Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais direktors Pauls Pumpēns ir satraucies, ka LIC reorganizācija apgrūtinās tā zinātnisko darbību. Viņaprāt, nevajadzētu iznīcināt to, kas darbojas veiksmīgi. “Tautas veselībai un zinātnes attīstībai šis nodoms iejaukties LIC darbībā ar administratīvo spiedienu ir ļoti kaitīgs. Nav skaidrs, kāpēc šādā ekstremālā situācijā ir jāveic soļi, kas neizbēgami pazeminās cilvēku darbošanās efektivitāti, pārtrauks vai sarežģīs zinātnisko sadarbību un tās perspektīvas,” spriež P. Pumpēns. Viņš pieminēja LIC sasniegumus cīņā ar hepatītiem B un C, HIV un tuberkulozi, kā arī nepārtrauktu gatavību profesionāli risināt jebkuru ar infektoloģiju saistītu uzdevumu kā praktiski, tā arī zinātniski.
Kaut Muciņš centās skaidrot, ka pārmaiņas neskars zinātnisko darbību, tomēr centra speciālisti tam netic, jo būšot daudz lielāka birokrātija un mediķi zinātniskajā darbā vairs nevarēšot būt tik brīvi. Pagaidām starp ministriju un LIC administrāciju nav izveidojies dialogs, tāpēc viena puse negrib dzirdēt, ko otra runā. Ministrija cer, ka darba grupā tomēr izdosies vienoties par pārmaiņām, kas skaršot tikai un vienīgi palīgpersonālu, nevis mediķus un pacientus.
