Ministre sola jaunu atalgojuma sistēmu; mediķi turpinās protestēt 0
“Šī nav pēdējā mediķu protesta akcija, mēs tās turpināsim līdz brīdim, kamēr politiķi sāks mūs klausīties. Gribētos, lai šīs akcijas kļūtu tieši par šādu precedentu, kad politiķi sadzird tautas balsi. Mūsu protesti jau vairs nav par to, ir vai nav ievērots likums, bet gan pret lēmumu pieņēmēju autoritāro komunikācijas stilu ar tautu. Pret kategorismu viņu rīcībā, ka, lūk, būs tikai tā, kā viņi gribēs,” sacīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis. Par nākamajām akcijām Latvijas Jauno ārstu asociācija kopā ar Latvijas Ārstu biedrību un Latvijas Māsu asociāciju lemšot pirmdien. Esot priekšlikums 11. decembrī Saeimas deputātus aicināt uz viktorīnu par 2020. gada valsts budžeta likumu, jo mediķiem esot aizdomas, ka daudzi no viņiem to nemaz neesot lasījuši. Iespējams, ka šajā dienā būšot vēl citi ar protestiem saistīti notikumi.
Bet vakar veselības nozares darbinieki pulcējās atkārtotā protesta akcijā pie Saeimas, lai paustu savu kritiku pret pieņemto 2020. gada valsts budžetu un brīdinātu Saeimas deputātus, ka tiks vākti paraksti referendumam par parlamenta atlaišanu. Šīs akcijas iniciatore bija Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA). Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris ceturtdien iesniedza Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pieteikumu par parakstu vākšanu, lai ierosinātu tautas nobalsošanu par 13. Saeimas atsaukšanu.
Atgādināšu, ka CVK jau ir reģistrējusi līdzīgus pieteikumus no divām iniciatīvas grupām – biedrības “Varu Latvijas tautai” un Centra partijas. Komisijai desmit dienu laikā būs jāizlemj, ko darīt ar arodbiedrības iniciatīvu. Likumā nav noteikts, kā jārīkojas, ja dažādos laikos tiek iesniegti vienādi ierosinājumi, tāpēc CVK sekretārs Ritvars Eglājs pieļāva vismaz četras iespējas – reģistrēt to kā atsevišķu parakstu vākšanu, pievienot to jau uzsāktajai, “ielikt to rindas galā”, kas nozīmētu parakstu vākšanas uzsākšanu teju pēc gada. Ir arī iespēja atteikt tās reģistrāciju, jo paraksti jau tiek vākti.
Ārstu un medicīnas māsu organizācijas uzskata, ka arodbiedrības pieteikums esot pamatots, taču tā būšot katra mediķa brīva izvēle, vai atbalstīt referenduma rīkošanu ar savu parakstu vai ne.
LVSADA prasa gan veselības ministres Ilzes Viņķeles, gan arī finanšu ministra Jāņa Reira demisiju. Par Reira demisijas pieprasījumu ir vienots viedoklis, bet to nevar teikt par veselības ministri – viņas atkāpšanos prasa vienīgi arodbiedrība.
Vakar protesta akcijas laikā, kad uz skatuves pie parlamenta uzstājās tās organizētāji un viņu atbalstītāji, Viņķelei bija vairākas stundas jāklausās savos kritizētājos Saeimas plenārsēžu zāles tribīnē, jo pie frakcijām nepiederošie deputāti, kā arī zaļzemnieki bija iesnieguši likumprojektu par demisijas pieprasījumu ministrei.
Tiesa, ne visi pieprasījuma parakstītāji bija uz viena viļņa.
Piemēram, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis, bijušais valdības vadītājs Māris Kučinskis bija ļoti atklāts: “Neskatoties uz to, ka es parakstījos par demisijas pieprasījumu, šodien nebalsošu par ministres demisiju nevis tāpēc, ka šodien man ir dzimšanas diena un tāpēc esmu ļoti labsirdīgs, ne arī tāpēc, ka ministre mani ļoti paslavēja. Manam lēmumam ir divi iemesli. Ministrei vēl ir laiks pastrādāt, jo neviena valdība un neviens ministrs nav kritis no ārpuses. Mēs jau varam runāt un norādīt, bet problēmas un krīzes sākas iekšienē, kad vairs netiek ar kaut ko galā – vai nu katrs atsevišķi, vai visi kopā. Otrs iemesls ir tas, ka mums īsti nav iespējams pārbaudīt, kas tad īsti ir noticis un kādi darbi ir veikti. Es ļoti ceru, ka viss vēl ir priekšā, jo lielākā daļa darbu ir pārnesti uz tālākiem termiņiem,” sacīja Kučinskis.
Viņš uzskata, ka tajā brīdī, kad Viņķele panāca, ka tiek atcelti divi medicīnas pakalpojumu grozi, beidzās iespēja tālāk risināt finansējuma jautājumu. “Mūsu projekts paredzēja brīvprātīgu apdrošināšanu tiem, kuri nestrādā vienā vai otrā uzņēmējdarbības formā. Tas paredzēja vīriem samaksāt par nestrādājošām sievām, samaksāt par savām mammām vai otrādi, un summas bija salīdzinoši demokrātiskas. Visi bija iesaistīti. Tajā brīdī, kad tas tika noslaucīts, pazuda iespēja risināt finansējuma pieauguma jautājumu,” atzina Kučinskis.
Veselības ministre iepriekš ir sacījusi, ka viņa demisionētu tikai vienā gadījumā – ja tiktu pieņemta šī nesolidārā divu pakalpojumu grozu sistēma.
Ilze Viņķele veselu stundu deputātiem stāstīja, ko ministrija ir paveikusi un kas tiek plānots turpmāk. Viņa minēja faktu, ka sabiedrība kopumā un arī pati nozare jau ilgstoši norādot, ka veselības aprūpes darbinieku atalgojuma sistēma ir sarežģīta, necaurskatāma un ar izteiktiem nevienlīdzības elementiem.
“Pēdējos gados īstenotā mediķu atalgojuma paaugstināšana, ko mēs turpināsim arī nākamgad 60 miljonu eiro apmērā, tomēr neatbild uz jautājumu, vai šis atalgojums pietiekamā apmērā sasniedz tos medicīnas darbiniekus, kuriem tas ir visvairāk vajadzīgs. Tieši tādēļ esmu sākusi darbu pie jaunas mediķu atalgojuma sistēmas izveides ar laipnu Valsts kancelejas atbalstu un ceru atbildīgajā Saeimas komisijā to prezentēt janvārī. Tiek veidota skaidrāk pārskatāma un vienlīdzīgāka atalgojuma sistēma,” deputātiem sacīja Viņķele.
Par neuzticības izteikšanu veselības ministrei nobalsoja 30 deputātu no opozīcijas, savukārt 52 parlamentārieši nobalsoja pret.
