Cik Latvijā pelna medmāsa un cik ārsts? Protests nav par algām vien… 42
LETA, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) rīkotā veselības nozares protesta akcija pie Veselības ministrijas (VM) trešdien pulcēja ap 500 cilvēku.
Protesta akcijas dalībnieki pārstāvēja dažādas ārstniecības profesijas – viņu vidū bija māsas, māsu palīgi, atbalsta personas, sanitāri un citi profesiju pārstāvji.
Jūnijā LVSADA padome pieņēma lēmumu rīkot veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju pie VM. Organizācijā apgalvo, ka, meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar VM atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika prasības.
Patlaban ir palikusi tikai viena – LVSADA uzsver, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būtu jāsaņem vismaz 1862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem vismaz 1117 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – vismaz 745 eiro mēnesī.
Atbilstoši minētajai prasībai valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāsasniedz: ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 2048 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1229 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 820 eiro pirms nodokļu samaksas.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētāja, streika komitejas vadītājas vietniece Sarmīte Plūme protesta laikā atzina, ka Latvijā daudzi ārsti saņem labu atalgojumu un nav ieinteresēti neko mainīt, taču tikpat daudzi savu atalgojumu nopelna, strādājot vairākās darba vietās – valsts un privātajās struktūrās.
Viņa norādīja, ka pacientu ārstēšanā iesaistās gan ārsta palīgi, medicīnas māsas, māsu palīgi, krāvēji, uzkopšanas darbinieki un citi, un katrs no tiem ir pelnījis cienīgu atalgojumu.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece teica, ka Eiropā vidējais patēriņš uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpē ir aptuveni 2500 eiro, kamēr Latvijā tie ir 850 eiro, līdz ar to problēma nav tikai mediķu algās. Aizsilniece uzsver, ka runa ir arī par laikus veiktiem izmeklējumiem, medikamentiem, savlaicīgām operācijām, lai pacientam nenāktos stāvēt rindā.
“Nevar būt tā, ka Latvija nevar sasniegt vajadzīgos rezultātus. Mums ir efektīva veselības aprūpe. Mums nav tie sliktākie veselības rādītāji daudzās jomās, bet mums tie ir uz veselības aprūpes strādājošo rēķina. LĀB apzinās, ka veselības aprūpe ir komandas darbs, kurā iesaistītas māsas, māsu palīgi, ārstu palīgi un citi, un mūsu komandai ir jābūt stiprai,” sacīja LĀB prezidente.
Pašu ārstu vidū nav vienota viedokļa par šo akciju – to atbalstīja Latvijas Māsu asociācija, Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Ārstu biedrība, taču piketu neatbalstīja Jauno ārstu biedrība, kas uzskata, ka līdz ar algu kāpumu jānāk arī reformām nozarē un caurspīdīgumam algu sistēmā.
Pie protestētājiem iznāca Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika, tomēr kopīgu valodu ar sanākušajiem atrast neizdevās, ziņo Latvijas Radio. I. Dreika teic, ka pēdējos gados mediķu algas jau ir dubultotas, taču lielā mērā tas ir noticis uz Covid-19 piemaksu rēķina.
“Mediķu atalgojums ir prioritāte Veselības ministrijai. Lepojamies ar to, kas ir izdarīts, strādāsim kopā, lai šo darbu turpinātu, lai atalgojums ne tikai dubultotos, kas ir jau noticis pēdējo četru gadu laikā, gan turpinātu augt prognozējamā veidā. [..]
Tas, par ko mēs šobrīd tiešām ļoti nopietni iestājamies un domājam – veidot attīstībā balstītu sistēmu, kas paredz gan augstus izglītības standartus, gan mūžizglītību, gan attīstību praksē. Mēs ļoti gribam, lai ārstniecības un aprūpes atbalsta personas gan iegūtu papildu izglītību, kvalifikāciju, gan uzņemtos lielāko atbildību un varētu saņemt lielāku darba samaksu.
Mūsu mērķis ir šogad nesamazināt pagājušā gada faktiskās algas, kuras ir ievērojami augušas un pārsniedz tautsaimniecībā vidējos rādītājus – ārsta atalgojums šobrīd ir 3131 eiro vidēji mēnesī, māsām – 1866 eiro, bet ārstniecības un atbalsta personām – 1222 eiro,” intervijā Latvijas Radio teica I. Dreika.
Viņa arī norādīja, ka atšķirīgie dati par algām ir iespējami, jo Ministru kabineta noteikumos iekļauta vien fiksētā algas daļa, taču reāli izmaksā arī mainīgo daļu, kas veido lielu atalgojuma daļu. Tāpēc valsts sekretāre skaidroja, ka ministrijā plāno reformu, kurā atalgojuma veidošanās kārtība būtu vienkāršāka un saprotamāka. Šo reformu izstrādās augustā un septembrī, un tā varētu stāties spēkā no nākamā gada.
