Mediķi par valsts naudu strādā mazāk 2
Valsts kanceleja (VK) ir konstatējusi, ka valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs pēdējos gados samazinās ārstu, kā arī medicīnas māsu un pacientu aprūpes personu vidējā darba slodze.
Katru mēnesi valsts un pašvaldību slimnīcas iesniedz informāciju par darba samaksu Valsts kases sistēmā, bet VK ir šīs sistēmas lietotāja un datu analizētāja.
Tādējādi var uzzināt mediķu un aprūpes personāla konkrētajā mēnesī nostrādāto stundu skaitu, slimnīcā nodarbināto skaitu un to, cik naudas ir izlietots darba samaksai – gan darba algām, gan piemaksām.
Valsts pārvaldes politikas departamenta cilvēkresursu attīstības nodaļā konsultante, atlīdzības grupas vadītāja Laila Ruškule pastāstīja, ka, analizējot šos datus, ir redzamas divas galvenās tendences – jā, alga pieaug, bet samazinās noslodze.
“Jāsecina, ka arvien mazāk mediķu strādā pilnu darba slodzi – vidēji 40 stundas nedēļā.
Jo mazāks darba apjoms, jo mazāks algas pieaugums. Ja ārsts vai medicīnas māsa strādātu pilnu darba laiku, alga būtu pievilcīgāka,” skaidro atlīdzības grupas vadītāja. Datu bāzē ir redzams tas, vai mediķis strādā arī vēl kādā citā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, bet nav precīzi pieejama informācija par privātajām ārstniecības iestādēm un sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Šāda personificēta informācija ir Valsts ieņēmumu dienestam.
“Pirms diviem gadiem, analizējot datus, mēs konstatējām, ka ārsti strādā ne tikai valsts kapitālsabiedrībā, bet arī kādā no pašvaldību slimnīcām un kādā no privātajām medicīnas iestādēm. Tā tendence jau nav mainījusies – darba vietas ir četras piecas, tāpēc rodas jautājums, kā to visu var paspēt.
Ir saprotams, ja ir vairākas darba vietas Rīgā, jo tā ir ātri izbraucama no viena gala līdz otram, bet, ja otra darba vieta ir Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Smiltenē un citur, tad ceļā vien paiet ļoti ilgs laiks.
Salīdzinot ārstu atalgojumu pašvaldību slimnīcās reģionos un lielajās Rīgas slimnīcās, ir samērā maza atšķirība.
Bieži ir tā, ka ārstam pat ir izdevīgāk strādāt nelielu slodzi Rīgas slimnīcā, bet vairāk strādāt reģionos, jo tur maksā vairāk. Ārstus uz dežūrām reģionos pārpērk par konkrētu naudas summu, kas nav tarifā iekļauta, un līdz ar to reģiona slimnīcas vidējās darba samaksas cipari palielinās,” skaidro L. Ruškule.
Analizējot iegūtos datus, var pārliecināties, ka finansiāli grūtāk klājas ārstniecības personu atbalsta personālam – jo tālāk no Rīgas, jo šī problēma esot izteiktāka. Līdzīgā situācijā esot arī medicīnas māsas.
“Arī jauno ārstu vidējās algas varētu būt augstākas, bet tā aina nav drūma. Vienmēr pastāv jautājums, kādu atbildību un atdevi mēs sagaidām no ārstiem, jo darba samaksa ļoti lielā mērā ir jāsamēro ar viņu atbildību un zināšanām. Tas ir iestādes vadītāja uzdevums,” norādīja Ruškule.
Viņa pastāstīja, ka nesen publiskotā lielākā darba samaksa mēnesī kādam universitātes slimnīcas ārstam – 39 tūkstoši eiro – viņai neesot bijis pārsteigums. Ja ārsts strādā vairākās vietās, turklāt jāņem vērā, ka katrā kapitālsabiedrībā ir izveidota sava darba samaksas sistēma, un, ja viņš ir augstas klases speciālists, tad ir iespējams saņemt attīstīto Eiropas valstu līmenim atbilstošu darba samaksu.
Taču jāņem vērā, ka šādās ļoti augstajās darba samaksās, visticamāk, ir iekļauta arī atlīdzība par darbu klīnisko pētījumu jomā, kurš tiek ļoti labi apmaksāts no ārvalstu pētījumu pasūtītājiem. Turklāt samaksa par pētījumiem var tikt ieskaitīta ārsta kontā par vairāku mēnešu darbu, un, ja ārsts vēl ir slimnīcas valdes loceklis, kā arī labi apmaksāts mācībspēks augstskolā, tad, summējot šos ciparus, sanāk apjomīga naudas summa.
L. Ruškule: “Mūsu dati īsti nesakrīt ar tiem datiem, ko ārstniecības iestādes sniedz Nacionālajam veselības dienestam (NVD). Mēs šobrīd strādājam kopā ar NVD, lai ne tikai mazinātu administratīvo slogu, bet arī lai informācija par darba samaksu būtu korekta abām pusēm.
Mēs mēģināsim atrast risinājumu, kā vākt informāciju, kas noder gan mums, gan NVD. Mēs gribam redzēt korektu informāciju, cik daudz valsts budžeta naudas realitātē tiek novirzīta darba samaksai.”
Ministru prezidents LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja, ka, piemēram, šogad 87 miljoni eiro veselības nozares budžetā tika paredzēti algu paaugstināšanai par 20 procentiem, taču,
pēc Finanšu ministrijas datiem, algas visiem mediķiem neesot palielinātas minētajā apmērā.
“Tātad liekam naudu iekšā 20% algu pieaugumam, bet ārā neiznāk,” secināja valdības vadītājs, tādējādi apliecinot, ka arī viņam nav skaidrs, kur un kā konkrēti sadalās valsts nauda veselības nozarē. Savukārt NVD vadītājs Edgars Labsvīrs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā uzsvēra, ka ārstniecības iestādes vadītājs ir pilnībā atbildīgs par to, lai alga tiktu paaugstināta zemāk atalgotajiem mediķiem. To, vai tas tiek izdarīts, esot ļoti grūti izkontrolēt.
