Mediķi nikni, naudas nav, rindas uz 2023. gadu: vai turpmāk par ārsta apmeklējumu būs jāmaksā vēl vairāk? 84
Nespējot segt izdevumus, vai slimnīcas varētu prasīt augstākus pacientu līdzmaksājumus?
“Par pacientu līdzmaksājumiem – pati slimnīca to nevar noteikt, to nosaka Ministru kabineta noteikumi. Es nedomāju, ka situācijā, kad mums ir mājsaimniecībā cita veida rēķini, mēs varam uzlikt vēl cilvēkiem arī papildus samaksu par veselības aprūpi. Es to neredzu kā risinājumu šobrīd,” TV24 raidījumā “Ziņu top” atbild Anda Čakša, 13. Saeimas deputāte (pie frakcijām nepiederoša) JV biedre, bijusī veselības ministre (2016-2019).
Vēl viena liela problēma ir garās pierakstu rindas, kas dažiem pakalpojumiem, par spīti tam, ka ir tikai vasaras vidus, iestiepjas jau 2023. gadā.
“Izpilde tā saucamajā slimnīcu kvotā nav tik liela kā tai vajadzētu būt.
Būtu jāpārskata tas finansējums, kas slimnīcām jāpārspēlē vairāk uz ambulatoro sadaļu, jo pacientiem nepieciešams šis pakalpojums, būtībā fleksibli jāpārrauga tie naudas līdzekļi, kas pieejami, jo būtībā veselības aprūpei šobrīd ir dubultojies finansējums.
Ja mēs atkal esam pie situācijas kā augustā, kad būtībā ir beigušās kvotas, tad kaut kas nav kārtībā ar iekšējo pārdali,” bijusī ministre skaidro.
Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) rīkotā veselības nozares protesta akcija pie Veselības ministrijas (VM) trešdien pulcēja ap 500 cilvēku, novēroja aģentūra LETA.
Protesta akcijas dalībnieki pārstāvēja dažādas ārstniecības profesijas – viņu vidū bija māsas, māsu palīgi, atbalsta personas, sanitāri un citi profesiju pārstāvji.
Protestētāji turēja dažādus plakātus, kas pauda, piemēram, “Es gribu pie ārsta šodien, bet ne pēc nāves!”, “Valdība mūs nedzird!”, “Valdība, mīliet mediķus, jo nebūsiet mūžīgi veseli!”, “Līdz vēlēšanām solījumi, pēc vēlēšanām – amnēzija!”.
Starp protestētājiem bija arī Latvijas Universitātes ķīmiķis Artūrs Šilaks, uzsverot pedagogu un mediķu solidaritāti. Viņa vērtējumā valdībai nerūp, kas notiek veselības un izglītības nozarēs, ņemot vērā, ka darbinieki izdeg un dodas strādāt citās jomās.
“Mēs tagad atrodamies blokādes režīmā. Mēs pat mūsu iekārtas nevaram salabot, jo nav naudas. Mēs nevaram tālāk strādāt, piemēram, izstrādājot jaunas vielas, jaunas metodes, lai mūsu veselība būtu labāka un analīzes efektīvākas. Mēs nevaram turpināt darbu, jo mums nedod finansējumu,” aģentūrai LETA pauda Šilaks.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētāja, streika komitejas vadītājas vietniece Sarmīte Plūme protesta laikā atzina, ka Latvijā daudzi ārsti saņem labus atalgojumus un nav ieinteresēti neko mainīt, taču tikpat daudzi savu atalgojumu nopelna, strādājot vairākās darba vietās – valsts un privātajās struktūrās. Viņa norādīja, ka pacientu ārstēšanā iesaistās gan ārsta palīgi, medicīnas māsas, māsu palīgi, krāvēji, uzkopšanas darbinieki un citi, un katrs no tiem ir pelnījis cienīgu atalgojumu.
Plūme ir vīlusies, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) nav pievienojies šodienas protesta akcijai. Viņasprāt, ministram ir jābūt starp saviem nozares darbiniekiem un tie jāatbalsta.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece norādīja, ka Eiropā vidējais patēriņš uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpē ir aptuveni 2500 eiro, kamēr Latvijā tie ir 850 eiro, līdz ar to problēma nav tikai mediķu algās. Aizsilniece uzsver, ka runa ir arī par laicīgiem izmeklējumiem, medikamentiem, savlaicīgām operācijām, lai pacientam nenāktos stāvēt rindā.
“Nevar būt tā, ka Latvija nevar sasniegt vajadzīgos rezultātus. Mums ir efektīva veselības aprūpe. Mums nav tie sliktākie veselības rādītāji daudzās jomās, bet mums tie ir uz veselības aprūpes strādājošo rēķina. LĀB apzinās, ka veselības aprūpe ir komandas darbs, kurā iesaistītas māsas, māsu palīgi, ārstu palīgi un citi, un mūsu komandai ir jābūt stiprai,” sacīja LĀB prezidente.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aģentūrai LETA atzina, ka protesta akcija savu mērķi sasniedza un sabiedrība, VM, kā arī politiķi tika informēti gan par finansējuma trūkumu veselības nozarē kopumā gan par neadekvāti zemām mediķu algām, kas nespēj nodrošināt pietiekamu darba spēka pieplūdumu nozarē.
“Mēs ļoti cerējām, ka iznāks [veselības] ministrs [Daniels Pavļuts] un pateiks: “Nomierinieties, viss kārtībā. Mēs esam vienojušies.” Tā vietā iznāca valsts sekretāre [Indra Dreika] ar tukšām runām, aicinot streika komiteju uz pārrunām. Tas laiks ir beidzies. Uz veselības ministru mēs vairs neceram, bet ceram uz ministru prezidentu,” uzsvēra Keris.
Viņš informēja, ka 27.septembrī un 28.septembrī pie VM plānots pilna formāta veselības nozares streiks.
LVSADA aģentūrai LETA iepriekš prognozēja, ka protesta akcijā varētu piedalīties līdz 1000 dalībnieku.
Jūnijā LVSADA padome pieņēma lēmumu rīkot veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju pie VM. Organizācijā apgalvo, ka, meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021.gada rudens izlīgšanas sarunās ar VM atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika prasības. Patlaban ir palikusi tikai viena – LVSADA uzsver, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būtu jāsaņem vismaz 1862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem vismaz 1117 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – vismaz 745 eiro.
Atbilstoši minētajai prasībai, valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022.gada otrajā pusē būtu jāsasniedz: ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 2 048 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 229 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 820 eiro pirms nodokļu samaksas.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets (MK) 2017.gada augustā apstiprināja konceptuālu ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu, kurā bijis rakstīts, ka 2022.gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz ārstam – 2327 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1396 eiro, un māsu palīgiem – 931 eiro pirms nodokļu samaksas.
LVSADA uzver, ka arodbiedrība piedāvā taisnīgu un saprātīgu kompromisu, nevis izpildīt rīkojumu pilnībā. Lai prasību izpildītu papildus aptuveni 30 miljoni eiro.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris norāda, ka veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) nostāja būtībā pauž necieņu pret Ministru kabineta 2017.gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Viņa vērtējumā, valdība nolēmusi vājināt valsts garantēto veselības aprūpi, un no arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami, bet no pacienta viedokļa – bīstami dzīvībai.
