Mediķi: Izvēlētais finansējuma sadalījums mediķu algām ir netaisnīgs un diskriminējošs 0
Veselības nozarē strādājošo algu palielināšanai piešķirtais finansējums ir jāiegulda, palielinot algas sadaļu valsts garantēto pakalpojumu tarifos, nevis pēc neskaidriem kritērijiem diskriminējošā veidā izdalot atsevišķas mediķu kategorijas. Šobrīd izvēlētais modelis ir prettiesisks un konkurenci ierobežojošs, jo no iespējas saņemt algu palielinājumu ir izslēgta liela daļa nozarē nodarbināto, kas iedzīvotājiem sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Absurds un nekorekts ir arī mēģinājums sasaitīt ģimenes ārstu atalgojuma palielināšanu ar pacientu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu.
Valsts apmaksāto pakalpojumu tarifu algas elementa palielināšana ir tiesiska un loģiska mediķu atalgojuma palielināšanas prakse. Tā nodrošina vistaisnīgāko un visefektīvāko finansējuma izlietošanas veidu, jo valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus uz līdzīgiem noteikumiem un pēc vienotiem tarifiem sniedz gan valsts un pašvaldības uzņēmumi, gan privātajā sektorā strādājošie medicīnas darbinieki, ārstu prakses un individuālie uzņēmumi. Jaunajā Veselības ministrijas piedāvājumā tiek mēģināts vienus un tos pašus pakalpojumus nodrošinošos mediķus iedalīt “labajos” un “sliktajos”. Vieniem atbilstoši tiktu nodrošināts algu pieaugums, bet pārējiem tas tiktu liegts.
Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds: “Mēs augstu novērtējam valdības pausto labo gribu, atrodot papildus 10 miljonus eiro darba samaksas paaugstināšanai medicīnas nozarē strādājošajiem. Tā ir atzinusi, ka finansējums nozarei ir nepietiekams un ir nepieciešams palielināt atalgojumu nozares speciālistiem: gan ārstiem un viņu palīgiem, gan arī māsām un tehniskajiem darbiniekiem. Tomēr mūs šokē “šķiriskā pieeja” un mēģinājums algas palielināt selektīvi. Ja reiz ir panākta vienošanās par nepieciešamību palielināt atalgojumu medicīnas darbiniekiem, tad to arī ir nepieciešams īstenot, nešķirojot mediķus “labajos” un “sliktajos”. Visi medicīnas darbinieki valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina pēc vienādiem principiem un vienādiem tarifiem. Tāpēc nav pieņemami diskriminēt vienus mediķus pēc tā, vai viņš strādā “pareizajā” slimnīcā, vai arī sniedz iedzīvotājiem pilnīgi tos pašus valsts apmaksātos pakalpojumus savā ārsta prakses vietā. Ārsts, ārsta palīgs, medicīnas māsa, podologs, kā arī citi mediķi vienādi sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, un, palielinot pakalpojumu tarifus, visi arī līdztiesīgi saņemtu algas pieaugumu, kā tas līdz šim tika praktizēts Latvijā. Nav pamatota mediķu atalgojuma paaugstināšana, šķirojot viņus pēc tā, vai viņi savus pakalpojumus sniedz valsts vai pašvaldības uzņēmumā, vai arī mediķu privātpraksēs un privātajos uzņēmumos.”
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis: „Latvijas Ārstu biedrības valde atzinīgi vērtē Veselības ministrijas centienus palielināt medicīnas darbinieku algas un uzskata par atbalstāmu principu – proporcionāli vairāk paaugstināt medicīnas māsu, vecmāšu, ārstu palīgu, funkcionālo speciālistu algas. Latvijas Ārstu biedrība uzskata, ka nepieciešams paaugstināt visu nozarē strādājošo, valsts pasūtījumu realizējošo kolēģu algas. Veselības ministrijas viedoklis – paaugstināt algas tikai stacionāros strādājošiem kolēģiem –, mūsuprāt, ir nekorekts. Esam gadu gaitā pārgājuši uz ambulatoru pakalpojumu sniegšanu, slimnieki mazāk ārstējas slimnīcās. Par galveno veselības aprūpes posmu kļuvusi primārā veselības aprūpe, ko Latvijā galvenokārt sniedz ģimenes ārsti un pediatri. Veselības ministrijas uzstādījums – saistīt ģimenes ārstu algu palielinājumu ar pacientu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu – ir nekorekts. Jebkuram laboratorisko izmeklējumu nozīmējumam jābūt ārsta kompetencē, un tikai konkrētais ārsts (nevis Veselības ministrija ar kvotām) var noteikt – vajag pacientam konkrēto analīzi vai ne. Ģimenes ārstu prakses ievērojami atšķiras – laukos praksēs vairāk vecu cilvēku ar hroniskām slimībām un lielāku nepieciešamību veikt regulārus laboratoriskus izmeklējumus. Tātad – Latvijas Ārstu biedrība uzskata, ka šobrīd nozīmīgi ir stiprināt tieši ģimenes ārstu kapacitāti.”
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide: “Esam sašutuši par ministrijas nostāju algu palielināšanas jautājumā. Ģimenes ārstiem tika piedāvāta iespēja palielināt algas, ja tiktu samazināta nauda pacientu laboratoriskajiem izmeklējumiem. Ja ģimenes ārstu ienākumu palielinājums būtu sasaistīts ar pacientu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu, tas radītu plaisu un neuzticēšanos ģimenes ārstu un pacientu attiecībās, kā arī mazinātu ģimenes ārstu iespējas palīdzēt saviem pacientiem. Jau pirms daudziem gadiem tika atcelta tā saucamā “fondu turēšana”, kad ģimenes ārsta ienākumi bija atkarīgi no nosūtījumiem uz izmeklējumiem un pie speciālistiem, kas radīja konfliktus starp pacientiem un ārstiem, kā arī valsti. Tādēļ ģimenes ārstu kopsapulcē šī gada 16. oktobrī tika nolemts neatbalstīt laboratorisko izmeklējumu kvotu samazināšanu, kas pēc būtības nozīmēja nepieļaut ienākumu palielināšanu uz pacientu rēķina.”
