Mediķi iestājas pret neloģisku algu palielinājumu un grozījumiem veselības aprūpes finansēšanas likumā 0
Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latvijas Māsu asociācija (LMA) neatbalsta Veselības ministrijas (VM) virzīto neproporcionālo algu palielinājumu dažādām veselības aprūpes darbinieku grupām, kā arī iestājas pret grozījumiem veselības aprūpes finansēšanas likumā, informēja mediķu organizāciju pārstāvji.
Mediķu profesionālās organizācijas nosūtījušas kopīgu vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam (JV), veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV).
Vēstulē politiķiem LJĀA, LĀB un LMA norāda, ka VM ir vienpusīgi lēmusi par 60 miljonu eiro sadales principiem veselības aprūpes darbinieku algām, kā arī maldinājusi medijus un sabiedrību par VM Stratēģiskās padomes atbalstu piedāvātajam naudas sadalījumam.
Vienlaikus vēstulē politiķiem mediķu organizācijas norāda, ka plānotais algu palielinājums ārstiem rezidentiem par 20%, bet sākot ar trešo rezidentūras gadu un apakšspecialitāšu rezidentiem par 30%, bet visiem pārējiem par 10%, ir neloģisks un deformē visu atlīdzības sistēmu.
“Šis ierosinājums 2020.gadā radīs Eiropas līmeņa precedentu, jo pirmo gadu ārsta rezidenta minimālā alga tiks pielīdzināta sertificēta ārsta minimālai algai, proti, attiecīgi – 1140 eiro un 1187 eiro. Savukārt vecāko gadu rezidentu minimālā alga būs augstāka par sertificēto ārstu likmi, proti, trešā gada rezidentam – 1482 eiro, ārstam rezidentam ar reģionālu līgumu – 1630 eiro, bet sertificētam ārstam – tikai 1187 eiro,” teikts vēstulē.
Mediķus apvienojošās organizācijas iestājas pret šādu absurdu situāciju un aicina Ministru prezidentu nekavējoties lemt par trūkstošo 60 miljonu eiro piešķiršanu, lai celtu arī pārējo nozares darbinieku algas nevis par 10%, bet par likumā noteiktajiem – 20%.
“Mēs kategoriski iestājamies pret veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumiem atbilstoši jau pieņemtajam valsts budžeta likumprojektam, uz ko publiski aicina Valsts prezidents. Veselības aprūpes sistēmai nav jāpielāgojas politiskajām iegribām, tieši pretēji – pie varas esošajiem politiķiem ir jādara viss iespējamais, lai Latvijā nebūtu Eiropā zemākais medmāsu skaits uz kopējo iedzīvotāju skaitu, nebūtu Eiropā otrais zemākais atalgojums sertificētiem ārstiem, nebūtu zemākais rezidentu atalgojums Baltijas valstīs. Mainīt esošo situāciju var tikai drosmīgi, racionāli, pārdomāti, ilgtermiņa lēmumi,” teikts kopīgi izplatītajā vēstulē.
LJĀA, LĀB un LMa pieprasa Ministru prezidentam un veselības ministrei nekavējoties sākt darbu, lai nodrošinātu 2021.gadā nepieciešamo 314 miljonu eiro finansējumu visu medicīnas darbinieku algu palielināšanai par 20%.
Vienlaikus mediķi vērš uzmanību, ka pat izpildot veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto, Latvija joprojām būs Eiropas līderos starp vissliktāk apmaksātajiem medicīnas speciālistiem. Tas nozīmē, ka jau pašlaik ir nepieciešams skaidrs un pārdomāts veselības aprūpes finansējuma palielināšanas plāns turpmākajiem desmit gadiem.
Kā ziņots, valdība šodien vērtēs, vai atbalstīt Veselības ministrijas (VM) piedāvāto mediķu zemākās mēnešalgas palielināšanas modeli, kas paredz 20% pielikumu rezidentiem un 10% – pārējām ārstniecības personām.
Nākamgad ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam kopumā ir pieejami papildu 60 miljoni eiro.
Algas pielikums gaidāms rezidentiem – aptuveni 859 strādājošajiem gadā.
Plānots, ka rezidentu zemākā mēnešalga reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes ārsta praksē ārpus Rīgas pieaugs no 1235 eiro līdz 1482 eiro. Tikmēr rezidentu zemākā mēnešalga pārējās ārstniecības iestādēs pieaugs no 950 eiro līdz 1140 eiro. Šāda atšķirība rodas tādēļ, ka rezidentiem reģionālajās daudzprofilu slimnīcās vai ģimenes ārsta praksēs ārpus Rīgas mēnešalga ir noteikta par 30% lielāka.
No visiem rezidentiem, 483 var rēķināties ar vēl lielāku atalgojumu. Proti, papildu jau minētajam 20% pielikumam, ņemot vērā profesionālās atbildības palielināšanos, trešā rezidentūras gada pamatspecialitātē un pirmā gada papildspecialitātēs nodrošinās mēnešalgas koeficientu 1.1. Tas nozīmē, ka reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes ārsta praksē ārpus Rīgas strādājoša rezidenta zemākā mēnešalga būs 1630,20 eiro. Tikmēr citās slimnīcās strādājošie saņems 1254 eiro.
Plānots, ka pārējām ārstniecības personām zemākā mēnešalga pieaugs par 10%.
Paredzēts, ka ambulatorajā sektorā ārsti un funkcionālie speciālisti nākošgad saņems vidēji 1485 eiro līdzšinējo 1350 eiro vietā, ārstniecības un pacientu aprūpes personas – vidēji 891 eiro līdzšinējo 810 eiro vietā, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – vidēji 594 eiro līdzšinējo 540 eiro vietā.
Vidēji par 10% darba samaksa pieaugs arī stacionārā sektorā, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīmu nodrošināšanu. Ārsti un funkcionālie speciālisti saņemtu vidēji 2042 eiro līdzšinējo 1856 eiro vietā, sasniedzot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu.
Savukārt stacionārā strādājošās ārstniecības un pacientu aprūpes personas saņemtu vidēji 1225 eiro līdzšinējo 1114 eiro vietā, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 816 eiro līdzšinējo 742 eiro vietā.
10% pieaugums plānots arī VM padotības iestāžu ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem.
Darba samaksu paredzēts palielināt tiem, kuriem tā nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas. Šī gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 1083 eiro, bet neto darba samaksa jeb pēc nodokļu nomaksas bija 799 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lai nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums maksimāli efektīvi tiek novirzīts tieši zemāko algu palielināšanai, plānots, ka Nacionālais veselības dienests, slēdzot līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, paredzēs nosacījumu finansējumu novirzīt darba samaksas palielināšanai, kas nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas.
