Latvija atsaukusies aicinājumam uzņemt no okupantu zvērībām cietušās sievietes 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Veselības ministrija ir atsaukusies Polijas nevalstisko organizāciju aicinājumam, ko tās izteikušas visām valstīm, kurās ierodas sievietes no Ukrainas. Organizācijas lūdz apzināt, vai viņas nav cietušas no Krievijas okupantu vardarbības un vai viņām nav nepieciešama medicīniskā palīdzība.
Medijos jau ziņots, ka iebrucēji ir zvēriski uzvedušies pret Ukrainas sievietēm, pusaudzēm un pat bērniem, tāpēc, iespējams, ka daļai izvaroto sieviešu būs nepieciešamība pārtraukt grūtniecību. Polijā, kas ir izteikta katoļu valsts, ir pieņemts stingrs likums par abortu ierobežošanu, tomēr ir atļauts pārtraukt grūtniecību, kad tā apdraud sievietes dzīvību vai kad tā iestājusies seksuālās vardarbības rezultātā. Taču maz ir to ārstu, kas vēlas veikt šādu medicīnisko manipulāciju.
“Polijas nevalstiskās organizācijas un neformālās iniciatīvas dara visu, lai nodrošinātu ukraiņu sievietes ar reproduktīvās veselības pakalpojumiem. Mēs izveidojām tālruni ukraiņu meitenēm, kur uz zvaniem atbild ukraiņu ginekologi. Savukārt Nīderlandes organizācija “Women on web” apgādā šīs sievietes ar aborta medikamentiem. Mums visiem ir jāstrādā likuma ietvaros, tāpēc tas nav viegli. Tāpēc dažas mūsu aktivitātes paturam noslēpumā,” sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja Polijas Ģimenes plānošanas organizācijas vadītāja Kristina Kačpura.
Grozīs likumu
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) ginekoloģijas un dzemdību galvenā speciāliste profesore Dace Rezeberga sacīja, ka nav iespējams prognozēt, cik šādu Ukrainas sieviešu nonāks Latvijā. Bet, lai viņām varētu sniegt šo palīdzību bez maksas, ir jāgroza likums. Saskaņā ar likumu grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir maksas pakalpojums.
Jāņem vērā, ka sievietēm, kuras būs ieradušās mūsu valstī un kuras pārcietušas okupantu zvērības, to nebūs iespējams pierādīt, norādīja Rezeberga. Normālos apstākļos tas tiek izdarīts, veicot tiesu medicīnisko ekspertīzi.
Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders informēja, ka tikšot veikti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas ļaus Ukrainas sievietēm, kurām grūtniecība iestājusies pēc 24. februāra, neuzrādīt tiesībsargājošo iestāžu apliecinājumu, ka grūtniecība iestājusies vardarbīgā veidā.
Visvairāk pacientu – Polijas slimnīcās
Jau vairāk nekā trīs nedēļas darbojas Eiropas Savienības (ES) civilās aizsardzības sistēma, kas nodrošina Ukrainas pacientu transportēšanu uz robežvalstīm un tālāk tā centralizēti tiek organizēta uz citām valstīm, tajā skaitā Latviju, pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas gatavības plānošanas un koordinācijas nodaļas vadītājas vietniece Indra Liniņa. Viņa Eiropas Komisijas Veselības drošības komitejā pārstāv Katastrofu medicīnas centru, un šajā komitejā viens no aktuālākajiem jautājumiem ir veselības aprūpes pakalpojumu organizēšana un nodrošināšanai Ukrainai.
I. Liniņa: “Ar ES civilās aizsardzības sistēmas palīdzību veselības aprūpes pakalpojumus dažādu valstu stacionāros ir saņēmuši aptuveni 50 Ukrainas pacientu. Viņi nonākuši Polijas, Slovākijas, Ungārijas un Moldovas slimnīcās. Līdz šim brīdim nav bijis pieteikts neviens cilvēks, kuram nepieciešams ārstēt kara laikā gūtos ievainojumus.
Ārpus Ukrainas ārstējas civiliedzīvotāji, kuri no Ukrainas izvesti slimnīcas evakuācijas dēļ, vai arī tie cilvēki, kuriem, dodoties bēgļu gaitās, ir saasinājušās hroniskas slimības un kuriem ir bijusi vajadzīga neatliekama medicīniskā palīdzība.
Uz Latviju pagaidām nav transportēts neviens pacients. Esam pieteikušies, ka no evakuētajiem slimniekiem varam ārstēt divus pacientus. Diemžēl nevaram nodrošināt viņu transportēšanu.”
Lielākais pacientu daudzums nokļūst Polijas slimnīcās, un ilgtermiņā tas ir ļoti liels papildu slogs – hroniski smagi slimu cilvēku ārstēšana, sacīja Liniņa. “Ukrainas pacientiem, kuri nonāk Polijā, rodas sajūta, ka viņi ir drošībā, un tādēļ nereti viņi atsakās braukt ārstēties uz kādu citu valsti. Ja cilvēks tomēr piekrīt, tad līdzi viņam tiek sūtīti arī ģimenes locekļi, lai netiktu pazaudēta saikne ar tuviniekiem,” stāsta Indra Liniņa.
Latvija ar laiku varētu saņemt arvien lielāku pieprasījumu ārstēt Ukrainas kara bēgļus, tāpēc ir izraudzītas divas universitātes slimnīcas kā centrālie punkti, kur tiks izskatīti šie pieprasījumi. Tā ir Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kura pacientus varēs novirzīt arī uz reģionālajām slimnīcām.
Vajadzēs protēzes
RAKUS valdes pārstāvis un galvenais speciālists ķirurģijā profesors Haralds Plaudis informēja, ka slimnīca esot gatava sniegt palīdzību Ukrainas pacientiem visos tajos medicīnas profilos, kuros tā sniedz medicīnisko palīdzību Latvijas iedzīvotājiem. Kardioķirurģija esot vienīgā, ko nav iespējams nodrošināt.
Plaudis uzskata, ka pacientu plūsmas vārti no kara darbībā ierautās Ukrainas vēl neesot atvērušies, bet, kad tas notiks, visvairāk varētu būt tieši to cilvēku, kuriem ir ekstremitāšu traumas, kas prasa ļoti kompleksu ārstēšanu stacionārā un ilgstošu rehabilitāciju. Tāpēc būs nepieciešami medicīniskie palīglīdzekļi – protēzes.
“Jārēķinās, ka tie galvenokārt būt gados jauni cilvēki, tāpēc protēzēm ir jābūt ļoti funkcionālām, cilvēkiem pielāgotām, lai viņi var maksimāli atgriezties normālā dzīvē,” sacīja Plaudis.
RAKUS sniegtā ārstēšana
* No 24. februāra RAKUS vērsušies 103 Ukrainas iedzīvotāji, kuri ieradīsies Latvijā vai jau atrodas šeit, bet karadarbības dēļ nevar atgriezties mājās.
* Veselības aprūpes pakalpojumus stacionārā saņēmuši 29 Ukrainas iedzīvotāji; deviņi no tiem turpina ārstēties stacionārā.
* Veselības aprūpes pakalpojumi ambulatori tika sniegti 74 Ukrainas iedzīvotājiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas klīnikā, kā arī ambulatori.
AVOTS: Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
