Mediķi brīdina: Latvijā aptuveni 90% gadījumu ir izplatīts lipīgākais Covid-19 variants, slimo arī bērni 40
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bažās par epidemioloģisko situāciju Latvijā un par saslimstības ar Covid-19 pieaugumu vairāku veselības aprūpes nozares iestāžu vadītāji vērsušies ar atklātu vēstuli pie Saeimas un Ministru kabineta.
Vēstuli parakstījuši Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadītāji, un tajā izteikti vairāki speciālistu brīdinājumi.
“Pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji skaidri parāda, ka epidemioloģiskā situācija būtiski pasliktinās – saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū.
Latvijā aptuveni 90% gadījumu ir izplatīts Covid-19 celms B.1.1.7 jeb daudz lipīgākais vīrusa variants. Sekas epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanas gadījumā var būt smagākas, tādēļ jāizvairās no tikšanās ar cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības, jāstrādā attālināti, ja tas ir iespējams, un jāievēro citi drošības pasākumi.
Šā brīža saslimstības kumulatīvais 14 dienu rādītājs (435 Covid-19 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) ievērojami pārsniedz vidējo saslimstības līmeni Eiropas Savienības valstīs (340) un atbilst pagājušā gada decembra epidemioloģiskajai situācijai, kurā tika izsludināta ārkārtējā situācija medicīnā un valdība bija spiesta ieviest striktus drošības pasākumus. Ārkārtēja situācija medicīnā ir kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu,” teikts vēstulē.
SPKC norāda, ka viens no saslimstības pieauguma iemesliem ir vīrusa jaunā lipīgā celma parādīšanās, min arī, ka “cits svarīgs iemesls, kas veicina Covid-19, kas ir gaisa pilienu infekcija, izplatīšanos sabiedrībā, ir sociālās distancēšanās pasākumu neievērošana, pieaugot cilvēku mobilitātei, kontaktiem klātienē, kā arī citu piesardzības pasākumu nepietiekama ievērošana”.
Slimnīcu kapacitātei ir robežas
“Redzot saslimstības pieaugumu, mums ir ļoti lielas bažas, ka var atkārtoties jau pieredzētais gada nogalē,” raksta NMPD direktore Liene Cipule. ″Dienesta brigādes ik dienu nonāca situācijās, kad tuvākā slimnīca vairs nevar pieņemt pacientu, jo nav brīvu vietu. Dažkārt pacienti ar dažādām saslimšanām bija jāved pat simt un vairāk kilometru tālāk.
Slimnīcas strauji pildījās, janvāra vidū tajās vienlaikus ārstējās vairāk nekā 1200 Covid-19 pacientu. Jāsaprot, ka tās bija gultas un mediķi, kuri iepriekš nodrošināja pacientu ārstēšanu ar cita veida saslimšanām, līdz ar to iedzīvotājiem būtiski ierobežota bija citu ārstniecības pakalpojumu sniegšana. Lai arī šobrīd ir stiprināta slimnīcu kapacitāte, tai vienmēr būs robežas. Mums visiem kopīgi ir jārūpējas, lai šīs robežas netiktu sasniegtas.”
Palielinās saslimstība arī bērnu vidū
“Pieaugot saslimstībai pārējā sabiedrībā, palielinās saslimstība arī bērnu vidū,” uzmanību vērš BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece, profesore Jana Pavāre. “Pieņēmums, ka bērni ar Covid-19 neslimo vai slimo vieglā formā, ir ļoti maldīgs.
Ar Covid-19 slimojošo bērnu un jauniešu skaits, kam nepieciešama ārstēšana slimnīcā, kopš janvāra ir stabili pieaugošs. Līdz šim jau 80 bērniem ar akūtu Covid-19 bijusi nepieciešama ārstēšana BKUS. Bērniem slimības gaita mēdz būt smaga, pat ar neiroloģiskām komplikācijām.
Līdzās jau minētajiem stacionētajiem akūta Covid-19 pacientiem kopš janvāra kopumā vēl 16 bērniem konstatēti nopietni veselības sarežģījumi pēc akūta Covid-19 pārslimošanas – multisistēmu iekaisuma sindroms, astoņi no šiem pacientiem stāvokļa smaguma dēļ tika ārstēti slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā. Savukārt daļai bērnu arī pēc viegli pārslimota Covid-19 ilgstoši saglabājas dažādas sūdzības.”
Īpaši būtiska – aktīva vakcinācija
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti norāda uz pēdējā laikā novērojamu tendenci – ievērojami pieaug to pacientu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšanās intensīvās terapijas nodaļās. Smaga slimības norise vērojama gados aizvien jaunākiem pacientiem, tostarp arī tādiem, kam nav specifisku hronisku saslimšanu. Šobrīd vairākums šādu pacientu ir jaunāki par 60 gadiem.
Ilgstoša, sarežģīta ārstēšana, nopietna un laikietilpīga rehabilitācija pēc izrakstīšanās no stacionāra – tie ir jautājumi, kas dara bažīgus ārstus. Tādēļ PSKUS speciālisti uzsver, ka īpaši būtiska ir iedzīvotāju aktīva vakcinācija, kas var palīdzēt mazināt slimnīcās pacientu skaitu ar smagu slimības gaitu, jo slimnīcas ārstniecības resursi vēl joprojām ir ierobežoti un tie šobrīd ir īpaši nepieciešami ārkārtas situācijas laikā atliktajai plānveida ārstniecības palīdzībai.
“Mūsu kolektīva atsaucība vakcinācijai un tās radītais pozitīvais iespaids – strauji krities inficēšanās gadījumu skaits kolēģu vidū – lai kalpo kā uzmundrinājums un pozitīvs apliecinājums tam, ka vakcinācija ir galvenais rīks, lai mūsu sabiedrība varētu atgriezties normālā darba un dzīves ritmā,” pauž PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
Varam atkrist atpakaļ pandēmijas bezdibenī
“Mūsu slimnīcā ārstējas vairāk nekā trešā daļa Latvijas stacionāros esošo pacientu, kas saslimuši ar Covid-19 vīrusinfekciju, un apmēram puse no tiem, kam ir smaga slimības gaita. Viņu vidējais vecums ir 65 gadi. Tie ir mūsu vecāki un vecvecāki. Cilvēki, kurus ļoti mīlam un priecājamies par viņu nodzīvotajiem gadiem, rūpēm par bērniem un mazbērniem,” teic RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
“Taču kopš janvāra slimnīcā nav bijis tāds brīdis, kad reanimācijas nodaļas personāls kaut mirkli varētu atvilkt elpu un sajust situācijas uzlabošanos. Statistika ir skarba. Piektā daļa reanimācijas pacientu diemžēl nomirst.
Tieši šobrīd esam pietuvojušies slieksnim, lai, saglabājot un vēl pastiprinot ierobežojumus, pēc visaptverošas vakcinācijas rudenī mēs varētu atgriezties normālā dzīvē. Vai arī pakļauties mānīgai atsevišķu atvieglojumu ilūzijai un atkrist atpakaļ pandēmijas bezdibenī… Šis kritiens Latvijai var prasīt neskaitāmas cilvēku dzīvības un neapturamu cilvēkresursu izdegšanu medicīnā.”
Veselības aprūpes nozares speciālisti atklātās vēstules noslēgumā aicina “iedzīvotājus būt maksimāli piesardzīgiem savās ikdienas gaitās, jo šobrīd inficēšanās ar Covid-19 līmenis vērtējams kā ļoti augsts.
Labi apzinoties sabiedrības nogurumu no Covid-19 un vēlmi atgriezties pie iespējami normālas ikdienas dzīves, izprast, ka šobrīd pie nepārprotamas situācijas pasliktināšanās nav pieļaujama drošības pasākumu mazināšana. Tas izraisītu vēl straujāku saslimstības pieaugumu, kas rezultētos gan slimnīcu pārslodzē, gan mirstības pieaugumā.”
