Medikamentu trūkuma laikā aicina atbalstīt Latvijas ražotājus 0
Medikamentu trūkums, kas šobrīd jūtams visā Eiropā, vairāk saistīts ar lavīnveida efektu, kāds ir traucējumiem dažādu komponentu piegāžu ķēdēs, nevis farmācijas uzņēmumu nespēju apmierināt pieprasījumu pēc zālēm, atzina Latvijas farmācijas firmas SIA “Lotos Pharma” vadītājs Kaspars Ivanovs.
Trūkst iepakojuma materiālu, palīgvielu, aktīvo vielu jeb izejvielu
“Eiropas Savienībā aizņemtas 95% medikamentu ražošanas jaudu, bet tas vairāk saistīts ar dažādu komponentu piegādēm no sadarbības partneriem, kurus vairāk ietekmē cenu kāpums dažādos ekonomikas sektoros. Jāsaprot, ka farmācijas uzņēmumam, lai līdz patērētājam nogādātu katru produktu, vajadzīgas visdažādākās palīgsastāvdaļas: alumīnija folijas loksnes blisteriem, stikla pudelītes, palīgvielas un citi produkti, daudzus no kuriem skar straujais cenu pieaugums,” skaidroja K. Ivanovs.
Pēc K. Ivanova vārdiem, daļa izejvielu ražotāju jau 2023. gada sākumā pārdevuši savu produkciju visā gadam ieplānotajā apjomā. “Lai arī farmācijas nozare cenšas pārkārtoties, šīm pārmaiņām būs vajadzīgi vismaz seši mēneši vai pat gads,” lēš K. Ivanovs, piebilstot, ka uzņēmumi jau sākuši aktīvi meklēt dažādus variantus, tostarp labprātāk iegādājas nepieciešamos produktus nevis no ražotājiem, kas piedāvā lētākas cenas, bet no tiem, kas atrodas ģeogrāfiski tuvāk. Tāpat tiek papildināti uzkrājumi noliktavās.
Vai atgriežas aptiekās gatavotas zāles?
Medikamentu deficīta apstākļos varētu atkal pieaugt pieprasījums pēc aptiekās gatavotām zāļu suspensijām un citiem uz vietas gatavotiem ārstniecības līdzekļiem. “Piemēram, ja aptiekā nav iegādājams gatavas, bērniem piemērotas zāles pret augstu temperatūru, tās varētu aizstāt ar suspensiju, kas gatavota, aprēķinot aktīvās vielas daudzumu konkrētai ķermeņa masai, kā tas tika darīts agrāk,” situāciju raksturo K. Ivanovs.
Tāpat daudzos gadījumos viena ražotāja medikamentus var aizstāt ar analogām cita ražotāja zālēm. “Jāmēģina panākt, lai cilvēki biežāk dotu priekšroku Latvijā ražotiem medikamentiem. Nav tā, ka vietējie ražotāji nespētu apmierināt pieprasījumu – šobrīd 80% līdz 9 0% vietējā ražojuma medikamentu atkarībā no segmenta tiek eksportēti, bet šo proporciju vajadzētu mainīt gan deficīta mazināšanai, gan vietējās ekonomikas stiprināšanai.”
Kāpēc labākā – Latvijā ražoti medikamenti
“Cilvēkiem jāsaprot, ka, iegādājoties Latvijā ražotas zāles, mūsu valstī paliek četras reizes vairāk finanšu, nekā tad, ja pērkam importa ražojumus. Pārtikas rūpniecības nozarē vietējās produkcijas izvēle jau kļuvusi par stabilu paradumu, to pašu vajadzētu panākt arī farmācijā,” attīstības jomas iezīmē K. Ivanovs, piebilstot, ka Latvijas farmācijas uzņēmumi ir gatavi attīstības lēcienam, pateicoties jaunām, modernām iekārtām, kas daudzos parametros pārspēj ārvalstu ražotāju izmantotās.
Latvijas farmācijas attīstībai būtu jākļūst par ražotāju, ārstu un aptiekāru kopēju mērķi. Ņemot vērā, ka vairākums ražotāju atrodas Rīgā vai tuvu Rīgai, iespējams nodrošināt lielu piegādes apjomu īsā laikā. Paplašinoties vietējam patēriņam, uzņēmumi varēs arī ieguldīt vairāk naudas Latvijas ekonomikā, radīt jaunas darba vietas dažādās ar ražošanu un izplatīšanu saistītās jomās.
Risinājumus meklē valstu un ES līmenī
Attīstīt Eiropas un nacionāla līmeņa farmāciju 2023. gada sākumā aicinājusi arī Eiropas Komisija, atzīstot, ka piekļuve paracetamolam, kā arī antibiotikām un citiem medikamentiem eiropiešiem kļūst aizvien grūtāka, jo blokā vērojams nopietns zāļu trūkums.
Itālija vien nespēj apmierināt pašreizējo pieprasījumu pēc 3000 medikamentu, savukārt vairākās citās valstīs, piemēram, Bulgārijā, Grieķijā un Slovēnijā, aptiekās trūkst simtiem zāļu, ziņo tīkls EURACTIV. Par zāļu trūkumu liecina arī Latvijas Zāļu reģistra dati – trūkst, piemēram, noteiktu plaši lietotu antibiotiku un temperatūru pazeminošu līdzekļu. Zāļu valsts aģentūra informējusi, ka ir brīži, kad pieprasījums pārsniedz piegāžu apjomu.
Citi iemesli varētu būt ražošanas problēmas, kas izraisa ražošanas aizkavēšanos vai pārtraukumus, izejvielu trūkums, izplatīšanas problēmas, darba traucējumi un dabas katastrofas, norādījusi Eiropas Zāļu aģentūra (EMA), kas nesen pārņēma zāļu trūkuma uzraudzības pilnvaras.
“Pēdējā laikā trūkumu ir saasinājuši ģeopolitiski notikumi vai tendences, piemēram, karš Ukrainā, enerģētikas krīze, augsti inflācijas rādītāji, kā arī nesenais COVID-19 gadījumu skaita pieaugums Ķīnā,” sacīja EMA pārstāvis. EK aicina valstis izmantot pieejamo regulatīvo elastību, piemēram, lai atļautu izņēmuma kārtā piegādāt atsevišķas zāles, kas var nebūt atļautas vienā dalībvalstī, bet var būt atļautas citās. Šādas regulatīvās elastības piemērs ir iespēja Komisijai piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no noteiktām marķēšanas vai iepakošanas prasībām.
