Medikamenti, hormoni, uzturs…Kas patiesībā ietekmē mūsu atmiņu? 0
Ja vēlamies tvirtu augumu – sākam sportot, ja vēlamies uzlabot vielmaiņu, atsakāmies no neveselīgas pārtikas, bet kas palīdz labāk strādāt mūsu prātam? TV24 raidījumā “Ēdiens kā zāles” RAKUS “Gaiļezers” neiroloģe Anželika Gudreniece.
“Atmiņa ir ļoti sarežģīts process, to ietekmē ārkārtīgi daudzi faktori – varētu pat teikt, ka praktiski viss!” atklāj neiroloģe. Piemēram, miegs, mūsu psihoemocionālais stāvoklis, emocijas, pārciestais stress, uzturs – tas viss nosaka to, cik lielā mērā mēs esam spējīgi koncentrēties, cik mēs esam modri, kāds ir mūsu garastāvoklis un tas jau pakārtoti ietekmē mūsu veselības stāvokli kopumā.
Atmiņu lielā mērā ietekmē arī mūsu iekšējā vide – hormonālais fonds, saka Gudreniece, turpinot, ka tie nav tikai dzimumhormoni, jebkuriem hormoniem organismā ir jābūt līdzsvarā, lai varētu pareizi veikt savu funkciju.
Atmiņu noteikti ietekmē arī fiziskās aktivitātes, to cik, mēs regulāri un kvalitatīvi sportojam. Neiroloģe gan min, ka piemēram, darbs dārzā, īsti neskaitās tās fiziskās aktivitātes, kas darbojas par labu mūsu veselībai un atmiņai.
“Vēl atmiņu gan labā, gan sliktā ziņā ietekmē izglītība – jo augstāka izglītība, jo vairāk mēs sevi pasargājam no kognitīviem traucējumiem, un savu dod arī mūsu sociālais līmenis. Jo labāka ir mūsu labklājība, jo lielākā mērā esam pasargāti no atmiņas traucējumiem,” turpina speciāliste.
Liela loma ir arī saslimšanām, sevišķi hroniskām slimībām, kā paaugstinātam arteriālajam asinsspiedienam, augstam holesterīna un cukura līmenim, cukura diabētam. Atmiņu nelabvēlīgi ietekmē arī aptaukošanās, galvas traumas – sevišķi, ja tās ir bijušas pēdējo 10 gadu laikā, un, protams, medikamenti. “Ir medikamentu grupas, no kurām mēs sagaidām, ka tās var nelabvēlīgi ietekmēt koncentrēšanās spējas, bet arī relatīvi drošās medikamentu grupās var būt kāds preparāts, kas kādam cilvēkam var radīt atmiņas traucējumus,” brīdina Gudreniece.
