Mediju pārraugs vai palīgs? 0
Saeima iecerējusi nākamgad pie Kultūras ministrijas veidot īpašu mediju politikas nodaļu. Jaunā institūcija iecerēta kā atbalsts plašsaziņas līdzekļiem, kas izpildvarā pārstāves žurnālistu un izdevēju intereses. Taču vienlaikus pastāv bažas, ka tā var kļūt par tieši pretējo – mediju nozares politiskas kontroles instrumentu.
“Pašreiz preses pārstāvjiem un izdevējiem faktiski izpildvarā nav nevienas institūcijas, pie kā iet un runāt par nozares problēmām. Kas būtu iedziļinājusies nozares specifikā, varētu sagatavot nepieciešamos likumprojektus un nodrošināt to īstenošanu,” skaidroja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Radio un televīzijas savus jautājumus var nokārtot caur Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), bet drukātajiem medijiem šādas īpašas iestādes nav. Tādēļ Preses izdevēju asociācija un žurnālistu organizācijas parasti vēršas Cilvēktiesību komisijā, kura ne vienmēr spēj atrisināt sasāpējušās problēmas. Jaunveidojamās nodaļas galvenie uzdevumi būšot izstrādāt tiesību aktus un politikas attīstības dokumentus mediju politikas jomā, kā arī analizēt mediju attīstības procesus valstī, sniegt priekšlikumus par jaunām iniciatīvām un prioritātēm.
Ideja par mediju politikas nodaļu esot nākusi no Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA), kas kopā ar citām organizācijām jau vairākus gadus skubinājusi uz to deputātus. LPIA pārstāvis Guntars Līcis stāstīja, ka izdevējiem līdz šim nav bijis sarunas partnera izpildvaras līmenī, kas palīdzētu risināt nozares problēmas.
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne cer, ka KM mediju politikas nodaļa kļūs par atbalsta struktūru Latvijas medijiem. “Latvijā nav bijusi un joprojām nav ilgtermiņa mediju politikas, kas veidotu līdzvērtīgus noteikumus dažāda tipa mediju attīstībai, ievērojot arī Latvijas tirgus īpatnības,” teica mediju eksperte. Pastāvot virkne sasāpējušu jautājumu, piemēram, krievu preses koncentrācija vienās rokās, mediju īpašnieku jautājums, reģionālo mediju iznīkšana, nepietiekams atbalsts kvalitatīvai presei un tamlīdzīgas problēmas, ko nevar atrisināt ar atsevišķām darba grupām vai komisiju sēdēm, bet nepieciešama institūcija, kas pastāvīgi tieši ar šiem jautājumiem strādātu.
Vēlas atbalsta struktūru, nevis kontrolieri
“Taču vienlaikus es redzu risku, ka šī institūcija ielikta ministrijā. Acīmredzot ērtības labad izvēlēta Kultūras ministrija, jo tur jau ir divas mazas nodaļas, kas nodarbojas ar atsevišķiem mediju nozares jautājumiem. Taču tas rada apdraudējumu, ka mediju nozare var nonākt konkrēto ministriju kontrolējošās partijas pārziņā,” brīdināja Rožukalne.
Latvija ir teju vienīgā ES dalībvalsts, kur izpildvarā nav īpašas par mediju politikas veidošanu atbildīgas institūcijas. Deviņpadsmit no 31 Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstīm vietējā Kultūras ministrija ir pilnībā vai daļēji atbildīga par mediju politiku. Četrās dalībvalstīs atbildīgā ir Sakaru vai Transporta ministrija, bet astoņās šī atbildība uzticēta citai ministrijai vai atsevišķai izpildvaras iestādei.
Jauna nodaļa, vecie vadītāji
Cilvēktiesību komisija nākamā gada budžetā iesniegusi grozījumu priekšlikumu, lūdzot piešķirt 66 228 latus mediju politikas nodaļas izveidošanai. Lielākā daļa (42 000 latu) paredzēti darbinieku atalgojumam. Plānots, ka nodaļā būs četri darbinieki – trīs juristi un viens eksperts, kuri algās saņems 800 – 900 latus katrs.
Komisijas vadītāja Mūrniece apgalvo, ka gadījumā, ja šis pieprasījums tiks apstiprināts, uz vakancēm tikšot rīkots atklāts konkurss. Taču, spriežot pēc KM sagatavotā ziņojuma, jauno struktūrvienību iecerēts veidot uz pašreizējās Informatīvās vides integrācijas (IVI) nodaļas bāzes, piesaistot tai papildu cilvēkus un materiālos resursus. Pēc neoficiālas informācijas, interesi par jaunās mediju politikas nodaļas vadīšanu izrādījis pašreizējais IVI nodaļas vadītājs Andris Mellakauls. Viņš ir ilggadējs KM darbinieks jau kopš Helēnas Demakovas ministrēšanas laikiem, pirms tam bijis NEPLP (toreiz – NRTP) loceklis (šim amatam viņu toreiz izvirzīja Tautas partija). Pazinēji Mellakaulu vērtē pretrunīgi – no vienas puses, viņu slavē par plašu un profesionālu skatījumu uz mediju nozari un labiem kontaktiem ar Eiropas mediju politikas veidotājiem. Taču, no otras puses, tiek atgādināts, ka, strādājot NRTP, viņš brīžiem vairāk lobējis savas partijas intereses.
Arī Mellakaula vadītās IVI nodaļas darbs pēdējos gados nav manīts. Pirms dažiem mēnešiem “Latvijas Avīze” ministrijā mēģināja noskaidrot, ko tad īsti tā dara. KM uz to nevarēja atbildēt vairākas dienas, un galu galā atbilde bija īsa un formāla: “IVI nodaļas funkcijas ir: izveidot atbalsta sistēmu audiovizuālās politikas labākai izstrādei un ieviešanai, sekmējot labvēlīgu vidi sabiedrības integrācijai un pilsoniskajai līdzdalībai; tā veic un līdzdarbojas pasākumos, kas sekmē audiovizuālās politikas izstrādi un ieviešanu, veicinot sabiedrības integrāciju; organizē un plāno resursu piesaisti audiovizuālās politikas īstenošanas pasākumiem.” Kad neatlaidos un lūdzu minēt konkrētus piemērus, ko dara nodaļa (kurā, starp citu, strādā trīs cilvēki – vadītājs, eksperte un referente), vienīgais darbs, ko ministrija varēja nosaukt, bija “piedalīšanās elektronisko mediju koncepcijas izstrādē”.
Interesanti, ka to, cik lielu atalgojumu par šo darbu Mellakauls saņem, sabiedrībai uzzināt nav iespējams, jo viņa atalgojums (atšķirībā no citiem KM darbiniekiem) tiek slēpts. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu ministrijām ik mēnesi jāpublicē amatpersonu atalgojums iestādes mājaslapā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, savukārt darbinieku atalgojums netiek publicēts iestādes mājaslapā. Taču Kultūras ministrijas informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs (atšķirībā no citiem nodaļu vadītājiem) noformēts kā darbinieks uz līguma pamata, līdz ar to viņa atalgojums netiek atklāts. Arī pats Mellakauls toreiz, jautāts par šo situāciju, kļuva pikts: “Kādēļ jums tas būtu jāzina? Likums šādu iespēju pieļauj, un es nedaru neko pretlikumīgu. Man nekas nav jāatklāj!”
