Mediju digitalizācija uz bremzēm 2
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Plāni novirzīt gandrīz sešus miljonus eiro mediju digitalizācijai “noairēti”, tomēr nākamgad dienasgaismu varētu ieraudzīt plāna pārstrādātā versija.
Jau 2021. gada vasarā Kultūras ministrija paziņoja, ka no visiem Atveseļošanas fonda līdzekļiem, kas piešķirti Latvijai, 2% novirzīti ministrijas ierosinājumiem kultūras un mediju nozarēs, finansējums iekļauts Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmās un 2022. gadā naudu jau varēs sākt novirzīt dažādiem projektiem. Tieši mediju digitalizācijas attīstībai bija novirzīti 5,7 miljoni eiro. Pagaidām gan izskatās, ka finanšu piešķiršana atlikta, jo tagad ministrijā norāda, ka programma tiks atvērta tikai nākamgad.
Toreiz KM ar ieguldījumiem (1,14 miljoni ik gadu nākamo piecu gadu laikā) paredzēja risināt trīs šķietamus mediju vides izaicinājumus, kuri, pēc KM domām, ietekmē to konkurētspēju – tehnoloģiju un zināšanu atšķirību mediju vidē, mediju digitālo abonentu skaita pieauguma veicināšanu, kā arī nepieciešamību pēc neatkarīga avota veiktas starpmediju auditorijas izpētes. Acīmredzot ministrijā īpašu vērību vēlējās pievērst mediju digitālajām versijām cerībā, ka ar to izdotos palielināt ieņēmumus no reklāmas. Ministrija tolaik rakstīja, ka tehnoloģiju milžu “Facebook” un “Google” ienākumi no reklāmas Latvijas tirgū bijuši 3,3 reizes lielāki nekā visiem Latvijas medijiem, un kopumā no 2008. līdz 2020. gadam Latvijas mediju ienākumi no reklāmas samazinājušies vairāk nekā par 50%.
Attiecīgi nozīmīgi KM ieskatā būtu veidot vienotu digitālo mediju platformu, kas nodrošinātu preses izdevējiem iespēju sasniegt plašāku lasītāju loku digitālā veidā. Tāpat bija iecerēts veidot vienotu mediju digitālo abonēšanas sistēmu. Būtībā tas nozīmētu pāreju no drukātās preses abonēšanas uz preses satura abonēšanu interneta vidē. Bija iecerēts veidot arī mediju digitālās kompetences centru, ietverot tur arī mediju biznesa ideju inkubatoru vai akseleratoru, ar kura atbalstu būtu iespējams izstrādāt digitālos risinājumus un produktus.
Ieceres neatbilst vajadzībām
Skaidrs, ka realizēts no tā nav nekas, pasākuma īstenošana pabīdīta gadu vēlāk, un īsti nemaz nav arī zināms, kādi būs jaunie plāni – Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentēs atbalsta instrumentu darbību, vēl ir izstrādes stadijā. KM norādīja, ka atbalsta pasākumu mērķis būs sekmēt mediju nozares digitālo transformāciju gan tehnoloģiju, gan profesionāļu prasmju ziņā, tādējādi stiprinot nozares konkurētspēju kopumā. Tāpat plānots sasniegt Latvijas iedzīvotājus, kuri neizmanto lineāros vai drukātos mediju pakalpojumus. “Lielākie izaicinājumi, ar kuriem saskaras Latvijas mediji, ir grūtības pielāgoties iedzīvotāju satura patēriņa tendencēm, kas nozīmē auditorijas samazināšanos un tai sekojošu ieņēmumu kritumu un medija pastāvēšanas apdraudējumu,” norādīja KM pārstāve Lita Kokale.
Kā noskaidroju sarunā ar “Neatkarīgo Tukuma Ziņu” galveno redaktori un Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ivonnu Plaudi, viņiem zināms nav pilnīgi nekas – vien tas, ka iepriekšējie mērķi neesot bijuši pieņemami un kopējā mediju politika Latvijā ir vāja. “Dienu pēc tam, kad jūs man piezvanījāt un aicinājāt tikties, saņēmu zvanu no ministrijas ar aicinājumu uz sapulci, kur skatīs šos jautājumus. Līdz šim man par to nav bijis nekas zināms. Tā kā esmu Kultūras ministrijas Mediju padomes locekle, tad teorētiski visām šīm iecerēm būtu jābūt apspriestām padomē un man zināmām. Tagad uzzināju, ka, iespējams, daļa no Ekonomikas ministrijai digitalizācijai domātās naudas nonāks arī Kultūras ministrijai. Īsti ticības pienācīgam finansējuma izlietojumam man nav,” saka Ivonna Plaude.
To viņa pamato ar līdz šim Mediju atbalsta fonda (MAF) finanšu piešķīrumiem – tie nemazina reģionālo mediju nevienlīdzību un bieži vien naudu piešķir medijiem, kuri nedz ražo pienācīgu saturu, nedz dara to latviski. “MAF projektā lielas summas dabūja, piemēram, “Super FM”, kuri raida dziesmas arī krieviski un neražo savu saturu. Kā viņi varēja dabūt lielāku naudu nekā “Kurzemes Vārds”, “liepājniekiem.lv” un “TV Kurzeme”, kur ir reāls multimediju saturs? Turklāt ir jābūt paredzētai naudai arī darbinieku algām. Tas, ka mēs kaut ko digitalizēsim, nenozīmē, ka no tā mums būs vairāk naudas, ko novirzīt algām,” saka Ivonna Plaude.
Savukārt, kad parādījās ziņas par atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, nekādas attīstības programmas medijiem nemaz neesot bijušas. “Mediji tomēr tika piesieti Ekonomikas ministrijas programmai. Tad pēkšņi bija ziņa, ka notikusi viena sanāksme un uz finansējumu jau pretendē divi projekti. Viens no tiem būtu šī vienotā digitālā platforma. Manuprāt, medijiem, kuri veido normālu saturu, šī iecere ir bezjēdzīga. Iecere bija, ka mums tik jādod saturs, jāaudzē apmeklētāju skaits, no kā augs reklāmas nauda. Bet mēs no tā neko neiegūtu. No tā iegūtu reklāmas aģentūras, un tieši tāpēc vieni no lielākajiem šīs platformas lobētājiem bija reklāmas asociācija,” vērtē Plaude. “Es labi zinu, ka daudz vieglāk un lētāk būtu strādāt digitālā vidē, bet problēma ir tā, ka neviens negrib apmaksāt to darbu.”
Viņiem šo veco programmu galu galā izdevās “noairēt”. Acīmredzot tāpēc līdz šim neviens projekts nav īstenots un nākamgad, iespējams, varētu būt gaidāma atbalsta programmas pārstrādātā versija.
Cer uz mediju akseleratoru
“Kas mums būtu nepieciešams? Manuprāt, šī fonda ietvaros būtu jāizveido mediju akselerators, kurā būtu šī digitalizācijas nauda un mediji to varētu izmantot katrs pēc savām vajadzībām. Tās katram ir pavisam citādas. Vieniem vajag iekārtot multimediju studiju, citiem vajag digitalizēt programmatūru, iegādāties jaunu kameru, apmācīt darbiniekus un tā tālāk,” skaidro “NTZ” galvenā redaktore. Viņasprāt, šobrīd katram medijam ir jābūt mobilajai versijai, jo tieši telefons ir tas, kas kabatā ir gandrīz katram.
Paralēli tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka mediji tām netiek līdzi. “NTZ” portāla dizains mainījies jau trīs reizes, mobilā versija – divas reizes, un katru reizi laika posms, kurā esošā versija ir pieņemama, par vairākiem gadiem samazinoties. “Tāpēc mums ļoti vajadzētu to akseleratoru. Ir laikraksti, kurus varētu glābt tikai elektroniskā versija. Bet tad vajag ne tikai programmētāju, bet arī vismaz vienu zinošu darbinieku, kurš būtu vismaz gadu jāapmaksā, lai viņš “iegrūž” to lietu. Nevienā medijā nav lieko cilvēku, visi ir pārstrādājušies. Tā arī ir problēma – gribam ieviest ko jaunu, bet nepadomājam, ka tur apakšā ir cilvēki. Nevienā projektā nav pieminēti cilvēki, žurnālisti,” saka Plaude.
Platformas ienākumus nedod
Kā ir ar finansējumu? Vai 5,7 miljoni ir tikai piliens jūrā vai ar to varētu izdarīt ko paliekošu? “Kā rēķina ministrija – iepriekš bija 33 pieteikumi, tātad būs apmēram tikpat. 5,7 miljoni vai 1,14 miljoni ik gadu ir nieks. Bet mēs, protams, redzam, kur arī šo naudu varētu lietderīgi izmantot.”
Plaude uzskata, ka digitalizēšanās vien ienākumus nedod. “2020. gada beigās bija dažādu valstu pētījums par to, kur medijiem dabūt naudu. Tās bija Dānija, Norvēģija, Polija un citas, un viņi secināja, ka digitālā avīze ļoti labi dzīvo, ja vismaz 2% no auditorijas ir tā sauktie absolūti lojālie lietotāji, kuri ir regulārie abonētāji. Latvijā reģionālajiem ir pat 10% lojālo abonentu, bet problēma ir tā, ka esam pārāk maz un tie 10% ir nieks. Latvijas lielākā problēma ir tā, ka mūsu nav. Nav runa par to, vai izdzīvos avīzes, bet vai vispār var izdzīvot kaut kas, kas orientēts uz iekšējo tirgu.” Viņasprāt, te būtu jāseko izlēmīgai valsts politikai – mediji ir vajadzīgi vai nav? “Ir jālolo redakcijas un žurnālisti, nevis platformas. Jābūt redakcionālajai neatkarībai, žurnālistu neatkarībai, jābūt profesionāliem žurnālistiem. Neredzu, ka kaut viena programma atbalstītu šīs lietas.” Viņa gan atzinīgi vērtē Valsts prezidenta Egila Levita pagājušā gada runu, kurā prezidents izklāstījis savu redzējumu par nozares turpmāko darbību. Tomēr neviens ar reģionālajiem medijiem prezidenta uzrunā pausto tālāk nav apspriedis.
Komunikācija klibo
Kopumā komunikāciju starp medijiem, mediju asociācijām un ministrijām Ivonna Plaude vērtē kritiski, jo bieži vien medijiem par dažādiem atbalsta pasākumiem nekas nav zināms. “Zinu, ka grib dot naudu darbinieku apmācībai, bet nekādu ziņu neviens nav saņēmis. Tad kādudien man zvana laikraksta “Staburags” kolēģe un vaicā, kā lai piesakās – esot izlasījusi ziņu “Letā”. Varēja vismaz pajautāt, ko mums vajag iemācīties, ko mēs gribam.”
Reģionālo mediju specifiskā problēma ir pārstrādāšanās un nespēja paskatīties uz lietām plašāk – ārpus sava novada robežām. Tāpēc Plaude uzskata, ka vajag kādu organizāciju, kas visu varētu koordinēt, palīdzēt, ieteikt, noderīgi būtu medijiem ik mēnesi saņemt aktuālāko informāciju par mediju politiku, jaunākajām tehnoloģijām u. c. lietām, lai mediji varētu izdomāt, ko viņiem vajag, ko grib žurnālisti. “Es paprasu žurnālistiem – ko jūs gribat iemācīties? Viņi nezina, jo nav informēti par pasaules tendencēm mediju tehnoloģijās. Vairāk jāsadarbojas ar augstskolām, nevis jāorganizē ceļojumi uz ASV, kas saturiski nekam neder,” norāda Reģionālo mediju asociācijas vadītāja.
Video pielikumu skat. “You Tube” kanālā:
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
