Medijs. Latvija – viskija lielvalsts. Kā tā kļuvusi par lielāko šī dzēriena eksportētāju uz sankciju skarto Krieviju? 62
Ar Ukrainas karu saistīto sankciju laikā Latvija ir kļuvusi par galveno viskija piegādātāju Krievijai. Šīm plaukstošajām tirdzniecības attiecībām ir sarežģīts diplomātisko sakaru tīkls ar ekonomiskām un ģeopolitiskām niansēm, par šo tematu raksta medija Deutsche Welle. Latvija pagājušajā gadā eksportēja uz Krieviju vairāk viskija nekā jebkura cita valsts, neskatoties pat uz to, ka tā nav viskija ražotājvalsts, šim faktam uzmanību pievērš medijs.
Latvija, viena no mazākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ar mazāk nekā 2 miljoniem iedzīvotāju, ir kļuvusi par viskija piegādātāju numur viens savai stingras sankcijas pakļautajai kaimiņvalstij Krievijai.
Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos Krievija importēja šo dzintara krāsas spirtu gandrīz 244 miljonu eiro (266 miljonu ASV dolāru) vērtībā.
Gandrīz trīs ceturtdaļas no šī apjoma bijušas no Latvijas, liecina Krievijas ziņu aģentūras RIA Novosti publicētie dati. Otrajā vietā ierindojās cita Baltijas valsts Lietuva, kas Krievijai pārdeva viskiju 27 miljonu eiro vērtībā, raksta Deutsche Welle.
Latvija, kurā valda vēss klimats un saražo niecīgu vīna daudzumu salīdzinājumā ar vīnkopības smagsvariem, apsteidza arī pasaulē lielāko ražotāju Itāliju, kļūstot par galveno piegādātāju Krievijai. Itālija pagājušajā gadā Krievijai pārdeva vīnu 68 miljonu eiro vērtībā, bet Latvija eksportēja 73 miljonu eiro vērtībā.
Saskaņā ar Latvijas valdības oficiālo statistikas portālu, kā raksta DW, valsts eksports uz Krieviju pērn bija vairāk nekā 1,1 miljards eiro, no kuriem vairāk nekā pusi veido dzērieni, stiprie alkoholiskie dzērieni un etiķis.
Protams, Latvija un Lietuva nav vienā dienā kļuvušas par lieliem vīna un viskija ražotājiem. Lielu daļu alkoholisko dzērienu, kas tiek sūtīti uz Krieviju no Latvijas, faktiski pārdod Latvijā reģistrēti Rietumeiropas uzņēmumi.
“Šķiet, ka ir daži lielāki uzņēmumi no Rietumeiropas valstīm, kas vienkārši izmanto Latviju kā sava veida izplatīšanas centru,” DW sacīja Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs. “Tātad runa nav obligāti par Latvijas rūpniecības produkciju, bet gan par reeksportu.”
Kā raksta medijs, to komentāros RIA Novosti apstiprināja Krievijas stipro alkoholisko dzērienu importa uzņēmuma Ladoga Group vadītājs Venjamins Grabars. “Ja agrāk dokumentos bija teikts, ka imports uz Krieviju vienkārši gāja caur Latviju vai Lietuvu, tad tagad kā eksporta galamērķis parādās Baltijas valstis,” viņš sacīja ziņu aģentūrai. “No turienes tad tiek veiktas piegādes uz Krieviju.”
Pēc abu ekspertu domām, faktisko piegādes ķēžu ziņā nav daudz mainījies. Tie paši ražotāji pārdod uz Krieviju. Vienīgā atšķirība ir tā, ka Latvija tagad ir norādīta kā galamērķa valsts. Uzņēmumi Baltijas valstīs pēc tam nodarbojas ar eksportu uz Krieviju, tostarp ar to saistīto muitas dokumentu kārtošanu.
Vācu medijs vēsta, “šis eksports nepārkāpj ES sankcijas, kas tika noteiktas Krievijai pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirms diviem gadiem. Taču tas, ka daudzi Rietumeiropas uzņēmumi jūt nepieciešamību izmantot Latviju kā sava veida izplatīšanas centru, skaidri parāda, ka viņi ir nobažījušies par savu tēlu,” uzskata Mirošņikovs.
Joprojām pastāv ētisks jautājums par tirdzniecību ar Krieviju, jo tā karo ar Ukrainu. Piemēram, Londonā bāzētā Moral Rating Agency tika izveidota pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai izsekotu, vai uzņēmumi ievēro solījumus pamest valsti.
Pēc viņu domām, franču kompānija Pernod Ricard, kas pazīstama ar tādiem zīmoliem kā degvīns Absolut un īru viskijs Jameson, ir viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu piegādātājiem Krievijai.
Krievijas mediji ziņo, ka Pernods Rikards plāno izbeigt darījumus ar valsti. Taču Francijas grupa paziņojumā presei norādīja, ka tam joprojām būs nepieciešami vairāki mēneši un ka tikmēr Krievijas darbiniekiem joprojām tiks maksāts. Pernods Rikars neatbildēja uz DW lūgumu komentēt. To nedarīja arī citi uzņēmumi, kas Krievijai pārdod stipros alkoholiskos dzērienus.
Mirošņikovs DW sacīja, ka uz lietām var skatīties divējādi: “No vienas puses, ir labi saņemt naudu no Krievijas, jo tad viņi var mazāk tērēt militārām vajadzībām. No otras puses, tas ļauj elitei darīt to, ko viņi vēlas, proti, dzīvot pēc iespējas normālāku dzīvi.”
Plašāku problēmas aprakstu lasiet oriģinālajā rakstā.
