Opozīcija sadrumstalota bez Navaļnija 0
Tā vietā Navaļnija cilvēkiem — visiem labi zināmiem kā Kremļa kritiķiem — ir nācies aizstāvēties pret citu ievērojamu disidentu apsūdzībām. Tie apgalvoja, ka ACF, kas gadiem ilgi atklāja krievu elites netīros darījumus, pati ķērusies pie apšaubāmām darbībām.
Kā DW stāstīja bijušais likumdevējs Dmitrijs Gudkovs, kas tagad dzīvo trimdā, viņš arī nespēj iedomāties, kāda veida politiska darbība Krievijā faktiski varētu ietekmēt kādas pārmaiņas, jo “ikvienam, kurš tagad izies ielās, tiek piespriests ilgs cietumsods”.
Vai Navaļnija nāve cilvēkus ir demoralizējusi?
Gudkovam piekrīt vēl viens bijušais Krievijas politiķis Maksims Rezņiks. Kādreizējam opozīcijas partijas “Jabloko” deputātam np Sanktpēterburgas arī nācās bēgt uz ārzemēm Kremlim veltītās kritikas dēļ. Sarunā ar DW Rezņiks kritizēja opozīcijas nespēju apvienoties.
“Neviens no mums nav morāls etalons; mēs esam tik tālu no Navaļnija kā Mēness,” viņš teica. “Mums nevajadzētu mēģināt ieņemt viņa vietu, ko nevar ieņemt. Bet mums ir jāmēģina aptvert viņa mantojumu.”
Rezņiks sacīja, ka Navaļnija nāve, iespējams, atturējusi cilvēkus, kuri vēlējās aktīvi iesaistīties opozīcijā un pretestībā. “Es domāju, ka cita starpā Putina mērķis bija atkal šokēt sabiedrību, un Navaļnija slepkavība bija mēģinājums nogalināt cerību,” viņš sacīja. “Daudzi cilvēki kļuva mazdūšīgi, vīlušies, zaudēja ticību.”
Gudkovs arī uzskata, ka Navaļnija vārds arvien vairāk iegūs simbolisku nozīmi, laika gaitā iedvesmojot arvien vairāk cilvēku. Viņš gan norādīja, ka Navaļnija “slepkavība notika kara otrajā gadā, kad režīmu Krievijā jau nebija iespējams savaldīt”. Viņš uzskata, ka daudziem cilvēkiem tas padarīja viņa nāvi mazāk šokējošu; tā vietā tas “pastiprināja viņu riebumu pret valdību”. Tajā pašā laikā viņš domā, ka tā ir mācība nākotnei.
