Ko Latvija var no tā mācīties 8
– Latvijā beidzot vajadzētu veidot rokošās žurnālistikas grupas pie redakcijām, kā tas ir visās Rietumu valstīs. Tiklīdz izveidojas šādas situācijas kā Vācijā vai Zviedrijā, jāpapēta, kas notiktu pie mums, ja meitenes pasūdzētos, ka ir izvarotas, – kā uz to reaģētu Latvijas policija, – iesaka Sandra Veinberga.
Sergejs Kruks Latvijas mediju spēju pamācīties no citu kļūdām vērtē skeptiskāk. Kā liecinot Rīgas Stradiņa universitātes studentu pētījumi, plašsaziņas līdzekļiem mūsu valstī jau ir grūtības ar pašu informācijas ieguves procesu – tie galvenokārt tiražē valdības darbakārtības jautājumus un darbojas kā informācijas aģentūras LETA retranslators. Viņš apšauba arī sociālo tīklu spēju caursist lielo mediju bruņas. – Ja ziņa iekrīt politiskās elites interesēs un darbakārtībā, tad aizies, ja – ne, neaizies, – piebilst mediju eksperts, pieminot “Maxima” gadījumu, kad sociālo mediju rakstīto ātri vien pārtvēra lielie plašsaziņas līdzekļi, taču neērtāku informāciju, piemēram, “Facebook” izsludināto piketu pie veikala būvnieka kantora, tie diskreditēja.
– Ja kaut kas tāds varēja notikt tik lielā un spēcīgā valstī kā Vācija ar tik ilgām mediju tradīcijām, tad nevaru apgalvot simtprocentīgi, ka būsim mācījušies no tā, tikai varu uz to cerēt, – spriež S. Jemberga un piebilst, ka gadījums vismaz rosinās medijus, kuri nelabprāt runā par savām kļūdām, iekšēji apspriest, kādas sekas rada tāda rīcība.
