Kurš deva komandu klusēt 8

Zviedrijas mediju ilgstošā klusēšana Zviedrijas parlamentā izraisījusi kaislīgas politiskās debates, stāsta S. Veinberga. Politiķi sprieduši par notikušā iemesliem, novērtējot plašsaziņas līdzekļu rīcību kā nepareizu – “kas bruģē ceļu uz elli”. Mediju pētniece uzsver, ka novēlotā reakcija uz bēgļu problēmu bijis ideoloģiska rakstura jautājums un pašu mediju iniciatīva. Gadiem ilgi tie cīnījušies ar ksenofobiju jeb naidīgumu pret ārzemniekiem, tāpēc viņiem jau asinīs esot uzmanīties brīdī, kad svešais kaut ko sastrādā – neviens viņu neaizstāvēs, bet sitēji uzreiz būs klāt, skaidro S. Veinberga. Arī zviedru policisti pret imigrantiem izturoties saudzīgi. Kad jau pēc pirmā mūzikas festivāla 2014. gadā ienākušas daudzas sūdzības par seksuālo vardarbību, policija nerīkojusies kā iedzīvotāju drošības sargi – nav sekojusi ne izmeklēšana, ne informācija sabiedrībai. Pagājušajā gadā šādu notikumu jau bijis krietni vairāk, klāt nāca arī izvarošana, un atkal policija izvēlējās spēlēt paslēpes.

Līdzīgi kā kolēģi Zviedrijā, arī Vācijā policija informāciju par seksuāliem uzbrukumiem un aplaupīšanu gadumijas svinībās pret meitenēm un sievietēm slēpa no plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrības. Par to ar savu amatu jau samaksājis Ķelnes pilsētas policijas priekšnieks Volfgangs Alberss. Kā liecina jaunākā informācija, policija saņēmusi ap 600 iesniegumu par vardarbības gadījumiem.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos
Lasīt citas ziņas

– Žurnālisti parasti uzticas informācijai no drošību sargājošajām iestādēm, taču šajā gadījumā viņi to nav saņēmuši, tātad tā ir milzīga problēma pašās policijas iestādēs, – spriež mediju eksperts Sergejs Kruks. Par žurnālistu darbu viņam radies “milzīgs un nesaprotams” jautājums, kāpēc mediji paši nav centušies iegūt informāciju par notiekošo, kā to prasa viena no profesionālas žurnālistikas normām, jo ziņas par seksuālo vardarbību bija parādījušās sociālajos tīklos. Sergejs Kruks izvirza divus iemeslus plašsaziņas līdzekļu novēlotajai reakcijai – mediju vadītāji cenzējuši ziņojumus, pieskaņojoties Merkeles politikai, vai arī žurnālisti uzticējušies savam informācijas avotam – policijai – un to nav pārbaudījuši.

Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Sanita Jemberga uzskata, ka Ķelnes gadījumā mediji vienkārši neizdarīja savu darbu, jo nav vēl gatavi diskusijai un risinājumiem, ko darīt ar masveidīgo bēgļu plūsmu. – Situācija izaicina vairākus ilgstoši eksistējušus priekšstatus – viens ir vēl no Otrā pasaules kara laikiem, ka noziegumu neizdara tautība, bet cilvēks, un tādēļ, pieņemu, lai nekurinātu naidu un nespēlētu rasistiskā stabulē, Vācijas mediji nenoreaģēja laikus, jo bija skaidrs, ka uzbrucēji bija ļoti konkrēta cilvēku grupa, kā mēs tagad zinām, – spriež S. Jemberga.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mediju eksperts S. Kruks paredz, ka sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu institūcijās notiks pārbaudes un “šeit vēl lidos galvas un cilvēki zaudēs amatus”, taču pagaidām nav pieejams notikušā izvērtējums, kurš kuram Vācijas medijos devis komandu klusēt. Tostarp nacionālā televīzijas kompānija ZDF atvainojusies par savu novēloto reakciju.

Zviedrijas mediju ilgstošā klusēšana Zviedrijas parlamentā izraisījusi kaislīgas politiskās debates, stāsta S. Veinberga. Politiķi sprieduši par notikušā iemesliem, novērtējot plašsaziņas līdzekļu rīcību kā nepareizu – “kas bruģē ceļu uz elli”. Mediju pētniece uzsver, ka novēlotā reakcija uz bēgļu problēmu bijis ideoloģiska rakstura jautājums un pašu mediju iniciatīva. Gadiem ilgi tie cīnījušies ar ksenofobiju jeb naidīgumu pret ārzemniekiem, tāpēc viņiem jau asinīs esot uzmanīties brīdī, kad svešais kaut ko sastrādā – neviens viņu neaizstāvēs, bet sitēji uzreiz būs klāt, skaidro S. Veinberga. Arī zviedru policisti pret imigrantiem izturoties saudzīgi. Kad jau pēc pirmā mūzikas festivāla 2014. gadā ienākušas daudzas sūdzības par seksuālo vardarbību, policija nerīkojusies kā iedzīvotāju drošības sargi – nav sekojusi ne izmeklēšana, ne informācija sabiedrībai. Pagājušajā gadā šādu notikumu jau bijis krietni vairāk, klāt nāca arī izvarošana, un atkal policija izvēlējās spēlēt paslēpes.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.