Kurš deva komandu klusēt 8
Līdzīgi kā kolēģi Zviedrijā, arī Vācijā policija informāciju par seksuāliem uzbrukumiem un aplaupīšanu gadumijas svinībās pret meitenēm un sievietēm slēpa no plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrības. Par to ar savu amatu jau samaksājis Ķelnes pilsētas policijas priekšnieks Volfgangs Alberss. Kā liecina jaunākā informācija, policija saņēmusi ap 600 iesniegumu par vardarbības gadījumiem.
– Žurnālisti parasti uzticas informācijai no drošību sargājošajām iestādēm, taču šajā gadījumā viņi to nav saņēmuši, tātad tā ir milzīga problēma pašās policijas iestādēs, – spriež mediju eksperts Sergejs Kruks. Par žurnālistu darbu viņam radies “milzīgs un nesaprotams” jautājums, kāpēc mediji paši nav centušies iegūt informāciju par notiekošo, kā to prasa viena no profesionālas žurnālistikas normām, jo ziņas par seksuālo vardarbību bija parādījušās sociālajos tīklos. Sergejs Kruks izvirza divus iemeslus plašsaziņas līdzekļu novēlotajai reakcijai – mediju vadītāji cenzējuši ziņojumus, pieskaņojoties Merkeles politikai, vai arī žurnālisti uzticējušies savam informācijas avotam – policijai – un to nav pārbaudījuši.
Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Sanita Jemberga uzskata, ka Ķelnes gadījumā mediji vienkārši neizdarīja savu darbu, jo nav vēl gatavi diskusijai un risinājumiem, ko darīt ar masveidīgo bēgļu plūsmu. – Situācija izaicina vairākus ilgstoši eksistējušus priekšstatus – viens ir vēl no Otrā pasaules kara laikiem, ka noziegumu neizdara tautība, bet cilvēks, un tādēļ, pieņemu, lai nekurinātu naidu un nespēlētu rasistiskā stabulē, Vācijas mediji nenoreaģēja laikus, jo bija skaidrs, ka uzbrucēji bija ļoti konkrēta cilvēku grupa, kā mēs tagad zinām, – spriež S. Jemberga.
Mediju eksperts S. Kruks paredz, ka sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu institūcijās notiks pārbaudes un “šeit vēl lidos galvas un cilvēki zaudēs amatus”, taču pagaidām nav pieejams notikušā izvērtējums, kurš kuram Vācijas medijos devis komandu klusēt. Tostarp nacionālā televīzijas kompānija ZDF atvainojusies par savu novēloto reakciju.