Mediji – no drosmīgiem dobermaņiem par dīvāna mopšiem? Bēgļu krīze apēno ceturtās varas potenci 8
Par megaskandālu, medijiem un policijai noklusējot imigrantu seksuālos uzbrukumus pret vairākiem simtiem meiteņu un sieviešu Vācijā un Zviedrijā, nosauc žurnāliste Baiba Strautmane.
Sabiedriskajās plašsaziņas institūcijās galvas vēl ripos, prognozē mediju eksperts Sergejs Kruks. Vācijas lielākie – tostarp arī sabiedriskie – mediji kavējās teju četras dienas, lai beidzot pastāstītu tautai par gadumijas šaušalīgajiem seksuālā terora aktiem un laupīšanām Ķelnē un citās Vācijas pilsētās. Zviedrijas “ceturtajai varai” informāciju par arābu un Ziemeļāfrikas izcelsmes ieceļotāju masveida neķītrajām un noziedzīgajām izdarībām mūzikas festivālā Stokholmā bija izdevies neizpaust gandrīz divu gadu garumā.
Tiem, kas atceras padomju okupācijas laikus, šādi mediju triki nav nekas jauns – radio, televīzijas, preses izdevumu redakcijas bija valdošās varas izdresētas gluži kā cirka sunīši, kuriem pat nevajadzēja pakratīt ar pirkstu – zināja savu numuru bez aizķeršanās. Brīvā vārda pasaulē informācijas sniedzēji mēdz sevi saukt par sabiedrības sargsuņiem, kuri aizelsdamies gādā, lai ļaudis pēc iespējas ātrāk uzzinātu patiesību un vienīgi patiesību. Vai sargi no drosmīgiem un izmanīgiem dobermaņiem kļuvuši par rāmiem dīvāna mopšiem – plašsaziņas līdzekļu rīcību vērtē mediju pētniece Sandra Veinberga, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga un jau pieminētie Baiba Strautmane un Sergejs Kruks.
