Ilustrācija – Gatis Šļūka

Mediji – no drosmīgiem dobermaņiem par dīvāna mopšiem? Bēgļu krīze apēno ceturtās varas potenci 8

Zviedrijas mediju ilgstošā klusēšana Zviedrijas parlamentā izraisījusi kaislīgas politiskās debates, stāsta S. Veinberga. Politiķi sprieduši par notikušā iemesliem, novērtējot plašsaziņas līdzekļu rīcību kā nepareizu – “kas bruģē ceļu uz elli”. Mediju pētniece uzsver, ka novēlotā reakcija uz bēgļu problēmu bijis ideoloģiska rakstura jautājums un pašu mediju iniciatīva. Gadiem ilgi tie cīnījušies ar ksenofobiju jeb naidīgumu pret ārzemniekiem, tāpēc viņiem jau asinīs esot uzmanīties brīdī, kad svešais kaut ko sastrādā – neviens viņu neaizstāvēs, bet sitēji uzreiz būs klāt, skaidro S. Veinberga. Arī zviedru policisti pret imigrantiem izturoties saudzīgi. Kad jau pēc pirmā mūzikas festivāla 2014. gadā ienākušas daudzas sūdzības par seksuālo vardarbību, policija nerīkojusies kā iedzīvotāju drošības sargi – nav sekojusi ne izmeklēšana, ne informācija sabiedrībai. Pagājušajā gadā šādu notikumu jau bijis krietni vairāk, klāt nāca arī izvarošana, un atkal policija izvēlējās spēlēt paslēpes.

Par megaskandālu, medijiem un policijai noklusējot imigrantu seksuālos uzbrukumus pret vairākiem simtiem meiteņu un sieviešu Vācijā un Zviedrijā, nosauc žurnāliste Baiba Strautmane.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Sabiedriskajās plašsaziņas institūcijās galvas vēl ripos, prognozē mediju eksperts Sergejs Kruks. Vācijas lielākie – tostarp arī sabiedriskie – mediji kavējās teju četras dienas, lai beidzot pastāstītu tautai par gadumijas šaušalīgajiem seksuālā terora aktiem un laupīšanām Ķelnē un citās Vācijas pilsētās. Zviedrijas “ceturtajai varai” informāciju par arābu un Ziemeļāfrikas izcelsmes ieceļotāju masveida neķītrajām un noziedzīgajām izdarībām mūzikas festivālā Stokholmā bija izdevies neizpaust gandrīz divu gadu garumā.

Tiem, kas atceras padomju okupācijas laikus, šādi mediju triki nav nekas jauns – radio, televīzijas, preses izdevumu redakcijas bija valdošās varas izdresētas gluži kā cirka sunīši, kuriem pat nevajadzēja pakratīt ar pirkstu – zināja savu numuru bez aizķeršanās. Brīvā vārda pasaulē informācijas sniedzēji mēdz sevi saukt par sabiedrības sargsuņiem, kuri aizelsdamies gādā, lai ļaudis pēc iespējas ātrāk uzzinātu patiesību un vienīgi patiesību. Vai sargi no drosmīgiem un izmanīgiem dobermaņiem kļuvuši par rāmiem dīvāna mopšiem – plašsaziņas līdzekļu rīcību vērtē mediju pētniece Sandra Veinberga, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga un jau pieminētie Baiba Strautmane un Sergejs Kruks.
Zviedrijas mediju ilgstošā klusēšana Zviedrijas parlamentā izraisījusi kaislīgas politiskās debates, stāsta S. Veinberga. Politiķi sprieduši par notikušā iemesliem, novērtējot plašsaziņas līdzekļu rīcību kā nepareizu – “kas bruģē ceļu uz elli”. Mediju pētniece uzsver, ka novēlotā reakcija uz bēgļu problēmu bijis ideoloģiska rakstura jautājums un pašu mediju iniciatīva. Gadiem ilgi tie cīnījušies ar ksenofobiju jeb naidīgumu pret ārzemniekiem, tāpēc viņiem jau asinīs esot uzmanīties brīdī, kad svešais kaut ko sastrādā – neviens viņu neaizstāvēs, bet sitēji uzreiz būs klāt, skaidro S. Veinberga. Arī zviedru policisti pret imigrantiem izturoties saudzīgi. Kad jau pēc pirmā mūzikas festivāla 2014. gadā ienākušas daudzas sūdzības par seksuālo vardarbību, policija nerīkojusies kā iedzīvotāju drošības sargi – nav sekojusi ne izmeklēšana, ne informācija sabiedrībai. Pagājušajā gadā šādu notikumu jau bijis krietni vairāk, klāt nāca arī izvarošana, un atkal policija izvēlējās spēlēt paslēpes.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.