Saeimas deputātiem Pieprasījumu komisijā jūs solījāt, ka pēc mēneša varēsim runāt par adekvātu e-receptes darbību. Ko jūs ar to domājāt? 0
Pagājušajā gadā daudzi ģimenes ārsti skaļi pauda, ka var iztikt bez e-veselības, bet šogad retorika ir mainījusies un ģimenes ārsti mūs aicina izdarīt tā, lai e-veselība labi funkcionētu. Pagājušajā gadā, kad tika īstenots pilotprojekts, bija izrakstīti 700 000 recepšu. Šogad katru mēnesi tiek izrakstīts vairāk nekā miljons recepšu. Janvārī e-receptes krīze bija saistīta ar lielo pieslēgumu skaitu, bet aprīļa beigās tās cēlonis bija ļoti lielais datu apjoms, kas sistēmā nebija līdz galam paredzēts un ko nevarēja atklāt, pirms tas parādījās. Kad atgriezos darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma un mēs konstatējām šo problēmu, tika pieņemti darbā jauni darbinieki, iepirkti ārpakalpojumā konsultanti un nomainīti vadības grupas līderi. Tagad situācija ar e-receptes izrakstīšanu ir pamatīgi uzlabojusies. Cerams, ka pēc mēneša tā darbosies bez aizķeršanās.
E-veselības uzlabošanā ir piesaistīti arī starptautiskie eksperti. Vai iznāk tā, ka mūsu valsts informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti netiek galā?
E-veselība ir ļoti liela sistēma, un Latvijas IT speciālistiem nav tik lielas pieredzes, lai to pārvaldītu. Mums ir augstas klases IT speciālisti, bet arī viņi strādā ārpus Latvijas. Tāpēc starptautisko ekspertu piesaiste bija viens no atslēgas momentiem, kas palīdz ātri doties uz priekšu.
Vai viņi ministrijai neiegriezīs lielu finansiālu robu?
Ministrijai ar ārpakalpojuma iepirkumu nav nekāda darīšana, jo šis pakalpojums ir iepirkts, izmantojot valsts elektronisko iepirkumu sistēmu. Ārvalstu ekspertu piesaisti nodrošina mūsu valsts IT uzņēmums.
Vai jūs pilnībā atbalstāt pārkārtojumus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) – ārsta palīgus, kas sēdēs pie ātrās palīdzības mašīnas stūres, lielāku maksu no pacientiem, ja sauks ātros bez vajadzības?
Mēs esam diezgan ilgi dzīvojuši padomju bloka sistēmā, kur ārsts, kas ir ļoti dārgs darbaspēks, brauc pie pacienta uz mājām. Ieradums izsaukt dakterīti uz mājām ir saglabājies. Bet ātrās palīdzības brigādes uzdevums ir stabilizēt akūto situāciju, lai pacientu varētu pārvest uz slimnīcu. Tā nav daktera mājas vizīte. Taču situācija, kad ārsta palīgs būs pie stūres, ir ļoti rūpīgi jāizvērtē. NMPD vadītāja ir ļoti drosmīga un straujiem soļiem iet uz priekšu. Bet sabiedrībai tomēr ir jāstāsta, kādas pārmaiņas ir paredzētas, cilvēkiem ir jāskaidro, kurā brīdī kas var palīdzēt, un te liela loma ir ģimenes ārstiem.
Bet Veselības ministrija pati ir mazinājusi to lomu, šogad izņemot no ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijiem punktu par to, cik bieži viņu pacienti saukuši ātro palīdzību.
Pacienti ir ļoti dažādi – ir tādi, kuri nemaz necenšas sazināties ar ģimenes ārstu, bet uzreiz zvana ātrajai palīdzībai. Mēs nevaram uzkraut ģimenes ārstiem atbildību, ka kādam ir bēdīgi vakara stundās un viņš sāk zvanīt ātrajai palīdzībai.
No vienas puses, ministrijai jārūpējas, lai valsts budžeta nauda tiktu izmantota efektīvi, bet, no otras puses, RAKUS slimnīcas dārgajās gultās guļ 20 – 30% pacientu, kuriem būtu jāatrodas sociālās aprūpes centros vai kuriem vajag parastu sociālo aprūpi mājās. Līdzīga situācija ir arī Stradiņa slimnīcā. Vai tas nav absurds?
Šī problēma nav pirmo gadu. Esmu runājusi ar Rīgas pilsētas pašvaldību, kādā veidā mēs varētu sadarboties, lai pašvaldība mums palīdzētu atrisināt šo jautājumu, jo Rīgas 1. slimnīcā ir gultas šādiem pacientiem. Kopā ar RAKUS valdi meklējam risinājumu, kur pārvietot šos slimniekus. Slimnīca vienmēr ir bijusi sabiedrības spogulis un ļoti labi ataino valsts ekonomisko un finansiālo stāvokli.
Vai jums ir priekšstats, kāda izskatīsies Latvijas medicīna un pacientu ārstēšanās iespējas pēc desmit piecpadsmit gadiem?
Ministrijā nav analītiskās pētniecības nodaļas, kas iezīmētu nākotnes kopējo bildi. Piemēram, Somijā ar to nodarbojas Ekonomikas ministrija. Slimību profilakses un kontroles centrā ir atsevišķas pētniecības saliņas, kas nav saliktas kopā.
Tikai tad, kad tiks īstenoti degošie darbi operatīvajā līmenī, varēsim ķerties pie Latvijas medicīnas vīzijas.
Man ir skaidrs, ko mēs gribam sasniegt piecos gados, bet, lai zinātu, kas būs pēc desmit gadiem, tur nepieciešams profesoru vizionāru un arī ekonomistu darbs.
