Vai jūs bieži saņemat sūdzības no pacientiem par mediķu nolaidību? 0
Saņemu rakstveida sūdzības, arī vēstulēs uzrakstītus piedzīvojumus kādā no slimnīcām. To visu lūdzu izvērtēt gan slimnīcai, gan maniem kolēģiem, kuriem ir jāsniedz risinājums, kā novērst vai uzlabot aprakstītās situācijas. Ja tas noticis ar vienu slimnieku, tad, iespējams, cietis vēl kāds pacients. Tātad sistēmā ir kāda kļūda, kas jālabo.
Man kā ministrei ļoti svarīgs jautājums ir, lai ārstu kabatās nenonāktu kādi nelegālie maksājumi, tādēļ es tik ļoti cīnos par lielākām algām. Ja nozarei ilgstoši nav dots pietiekams finansējums mediķu atalgojumiem, tad, to palielinot, mēs pretī prasām caurspīdīgumu. Nav pieņemami par valsts apmaksātu pakalpojumu piemaksāt ārstam ārpus pacienta līdzmaksājuma. Par šādiem gadījumiem es aicinu ziņot Veselības inspekcijai vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Mēs redzam – kad tiek noziņots, uzreiz ir rezultāts. Jā, tas ir ļoti sensitīvi, jo pacients vienmēr baidās, vai ārsts neizdarīs viņam kaut ko sliktu. Mums bija tāda situācija, bet mēs to veiksmīgi atrisinājām, dodot slimniekam iespēju ārstēties citā slimnīcā. Bet par šādām situācijām noteikti nedrīkst klusēt.
Vai pacientu augstie līdzmaksājumi samazināsies, ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanu no 2019. gada 1. janvāra? Vai tas ir iespējams, zinot, ka medicīna visā pasaulē kļūst arvien dārgāka, ka cilvēki dzīvo arvien ilgāk, tāpēc ārstēšanai vajag arvien vairāk naudas?
Ilgu laiku pacientu līdzmaksājumi ir gandrīz 40% no ārstēšanas izmaksām. Līdzmaksājumam ir trīs daļas – viena ir valsts oficiāli noteiktā daļa pie ģimenes ārsta, pie speciālista, kā arī par ārstēšanos slimnīcā. Bet otru daļu naudas trūkuma dēļ veselības aprūpei veido pacienta maksājumi privātajai medicīnai. Trešā līdzmaksājuma daļa ir tā, kad pacients, pērkot medikamentus, tostarp arī valsts apmaksātās zāles, ir spiests piemaksāt noteiktu naudas summu. Kopš pagājušā gada valsts apmaksāto speciālistu konsultācijām tika piešķirts papildu finansējums, lai pacientiem nebūtu jāmeklē maksas konsultācijas.
Lai samazinātu pacientu piemaksu kompensējamām zālēm, Veselības ministrija virza projektu, kas paredz ierobežot cenu starpību valsts apmaksātajiem medikamentiem viena zāļu vispārīgā nosaukuma ietvaros. Paredzēts noteikt, ka viena vispārīgā nosaukuma zāļu cena nedrīkst pārsniegt attiecīgās grupas lētāko zāļu cenu vairāk kā par 100 procentiem. Patlaban tie var būt pat 700 – 800 procenti. Ņemot vērā, ka daļai pacientu dažādu apsvērumu dēļ netiek izrakstītas vai izsniegtas lētākās no attiecīgās grupas zālēm, pacienti par kompensējamām zālēm 2017. gadā pārmaksājuši 25 miljonus eiro.
Lai atteiktos no līdzmaksājuma par operācijām, ir nepieciešami divi miljoni eiro. Mēs patlaban izskatām, vai tas ir iespējams.
Vēl jau būs nepieciešamas pamatīgas naudas summas ārstu algu palielināšanai un virsstundu darbam…
Šogad algās papildus ielikām 85 miljonus eiro, nākamgad papildus būs nepieciešami 70 miljoni eiro, bet 2020. gadā – 60 miljoni eiro. Tikai tad varēs cerēt, ka mediķi atgriezīsies nozarē, taču jāņem vērā, ka cilvēkresursu atjaunošanai ir nepieciešami trīs četri gadi. Patlaban 18 000 medicīnas māsu strādā ārpus veselības nozares šeit pat Latvijā. Bāze jāveido tāda, lai māsas pamazām atgrieztos medicīnā.
Cik lielas naudas summas jūs plānojat iegūt no valsts obligātās veselības apdrošināšanas un brīvprātīgajiem maksājumiem?
Sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšana par 1% šogad budžetā deva 85 miljonus eiro, bet 2019. gadā, pēc aprēķiniem, vajadzētu saņemt vairāk nekā 90 miljonus eiro, jo sociālā nodokļa maksātāju skaits ir pieaudzis. Savukārt to personu skaits, kam brīvprātīgi jāveic iemaksas, jo viņi nemaksā sociālo nodokli, nav precīzi nosakāms. Mēs esam rēķinājuši, ka no viņiem vidēji varētu iekasēt septiņus astoņus miljonus eiro. Precīzi šo summu varēs pateikt līdz gada beigām, kad būs veikta veselības apdrošināšanas brīvprātīgā iemaksa 51,60 eiro jeb 1% no minimālās algas.
Bet vai nebūs tā, ka lielu daļu no iekasētās naudas iztērēs akūtajiem pacientiem, kas nebūs samaksājuši brīvprātīgo iemaksu un ielaistā stāvoklī nokļūs slimnīcā? Nacionālajam veselības dienestam (NVD) būs jāadministrē, kas kuram pienākas, un vai tās atkal nebūs pamatīgas izmaksas?
Tie 1,8 miljoni eiro, par kuriem daudz un diezgan skaļi tika rakstīts un runāts, tiek tērēti tam, lai uzbūvētu elektronisko sistēmu tā, lai pēc tam tās administrēšana nav sarežģīta.
NVD strādās ar līdzšinējiem resursiem, papildu nauda netiks prasīta.
