Medicīnas personāla attieksme: kā rīkoties, ja ārsts pret pacientu ir izturējies nelaipni? 0
Vai ārstam vienmēr ir jābūt laipnam pret pacientiem? Vai tad, ja pacients ir neapmierināts ar mediķu attieksmi, tas ir uzskatāms kā tiesību aizskārums? TV24 raidījumā “Preses klubs”, komentējot šo, RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, VM ārštata padomniece pacientu un ārsta tiesību jautājumos Karina Palkova norāda, ka pacientam ir tiesības uz kvalitatīvu, kvalificētu veselības aprūpes sniegto pakalpojumu.
“Pacients vēršas pie ārsta un paļaujas uz to, ka viņš tiks aprūpēts, tiks nodefinētas problēmas un sniegts nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojums,” atzīmēja Palkova.
Viņa norāda, ka gan pacientam, gan ārstam ir tiesības uz laipnu attieksmi. Pacientam ir tiesības zināt savas tiesības, ir tiesības saņemt informāciju, ir tiesības uzzināt par riskiem, kas ir saistīti ar pacienta ārstniecību.
Palkova atgādina, ka ikvienam pacientam, kuram ir nodarīts fizisks, morāls vai emocionāls kaitējums no ārstniecības personāla puses, ir tiesības vērsties ārstniecības riska fondā.
“2024. gadā ārstniecības riska fonds ir saņēmis 221 pieteikumu, kur pacients bija neapmierināts ar sniegto ārstniecības pakalpojumu. Bet tas, ko mēs redzam 2025. gadā, līdz šim ir apmēram 115 iesniegumi,” norādīja Palkova, skaidrojot, ka apmēram 30% gadījumos pacienti sūdzas par to, ka nav ievērotas tiesības uz laipnu attieksmi.
Palkova uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ārsti būtu informēti par saviem pienākumiem un tiesībām attiecībā pret pacientu, taču arī pacientiem ir jāciena ārsts un jāievēro medicīnas personāla tiesības uz atbilstošu attieksmi. Ja pacientam šķiet, ka viņa tiesības ir pārkāptas, Palkova norāda, ka ir svarīgi šo jautājumu jau sākt risināt ārstniecības iestādē, vēl pirms vēršanās ārstniecības riska fondā.
“Ja pacients sajūt, ka viņa tiesības ir pārkāptas, pirmkārt, viņam vajadzētu vērsties pie ārstniecības iestādes un saņemt skaidrojumu vai risinājumu no ārstniecības personas. Tas palīdz novērst daudzus strīdus, jo šādi gadījumi bieži vien ir saistīti ar komunikācijas pārpratumiem. Ārstniecības iestādēm ir jābūt ieinteresētām, lai pacienti pēc iespējas mazāk sūdzētos par viņu ārstu rīcību,” uzsvēra Palkova.
Palkova arī pievērsās jautājumam par to, kā šie strīdi ietekmē valsts un ārstniecības iestāžu resursus. “Katrs iesniegums ārstniecības riska fondā, Veselības inspekcijā vai NVD prasa resursus – gan cilvēkresursus, gan laiku, gan papīra darbu,” viņa paskaidroja.
“115 iesniegumi ir liels skaits, un tas nozīmē, ka, piemēram, Veselības inspekcija, Ārstniecības riska fonds un NVD ir jāiesaistās izmeklēšanā, kā arī jāizmanto juristi un ārstniecības eksperti. Tas viss prasa resursus un līdz ar to arī finanses,” norādīja Palkova.
