Medību virsuzraugs Jānis Ozoliņš atgriežas zinātnē 0
Nākamnedēļ jau no pirmdienas, 2. decembra, Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļai būs jauns vadītājs.
Līdzšinējais priekšnieks Jānis Ozoliņš (attēlā), kas šajā amatā nostrādājis trīs gadus, ir atkāpies, lai savus spēkus veltītu tikai zinātniskam darbam. VMD iekšējā konkursā tiek vērtētas vairākas Medību daļas vadītāja amata pretendentu kandidatūras, informē preses sekretāre Selva Šulce.
“Esmu labprātīgi atkāpies no Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāja amata pienākumu pildīšanas sakarā ar to, ka savā līdzšinējā otrā darba vietā Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” ir palielinājusies darba slodze un es pats saskatu, ka nevarēšu vienlīdz līdzvērtīgi apvienot abus amatus. Pētniecības darbs man vienmēr ir bijis tuvāk sirdij – to droši vien jutuši mani kolēģi un, iespējams, arī mednieki, tāpēc izšķīros par šo iespēju – pāriet strādāt uz pilnu slodzi institūtā,” savu lēmumu paskaidroja Jānis Ozoliņš, bioloģijas zinātņu doktors un “Silavas” vadošais pētnieks. Viņa iepriekšējo gadu zinātniskie projekti lielākoties bija saistīti ar medniecības jomu, īpaši pievēršoties lielo plēsēju – vilku un lūšu – populācijas stāvokļa izpētei.
No gūtās pieredzes viedokļa J. Ozoliņš Medību daļas vadītāja amatu vērtēja kā vērtīgu un interesantu, taču nesavienojamu ar medību kaislībām, tāpēc to nenovēlot pārņemt cilvēkam, kurš arī pats nodarbojas ar medībām. J. Ozoliņš uz medībām vairs nedodas kopš deviņdesmito gadu vidus.
Savam sekotājam līdzšinējais Medību daļas vadītājs prognozē karstu darba laiku. “Sāksies Medību likuma grozījumu un vēl līdz galam neveikto grozījumu īstenošana. Tas, kas likumā tika ietverts konfliktu mazināšanai, beigās varētu izvērsties par šo konfliktu turpinājumu vai saasināšanos.” Par iespējamo strīdu avotu viņš nosauca medību pieļāvumu zemes īpašniekiem, nekoordinējot to uzraugošās iestādēs, kas radīs tādas kā dubultās medību tiesības vienā un tajā pašā platībā. Par riskantu viņš nosauca arī atļauju turpmāk lietot pusautomātisko ieroci ar vairāk nekā trīs patronām un nakts redzamības tēmēkļus lapsām, jenotsuņiem u. c. “Abi minētie pieļāvumi ir saistīti ar sabiedrības drošību, jo tas nozīmē vairāk nekontrolējamu šāvienu kā līdz šim. Šādus momentus nepamanīja loka medību pretinieki, bet tas ir galīgs nieks salīdzinājumā ar šo iespēju,” sacīja J. Ozoliņš.
Kā solīts medniekiem, Medību daļas vadītājs uz atvadām vēl sagatavojis rīkojuma projektu par vilku nomedīšanas limita palielināšanu līdz 300 dzīvniekiem. Kad tiks izpildīts esošais 200 vilku limits, rīkojumu parakstīšot VMD ģenerāldirektors.
